
Bārs ar saturu, ne tikai interjeru. Andra Gloka un Pēteris Ločmelis pašu un domubiedru izsapņotā un izveidotā bārā, kas piedāvā ne tikai dzērienus, bet gādās arī par saturīgu kultūras programmu. FOTO: Andris Vanadziņš
Marta sākumā Cēsu vecpilsētā durvis vēra kafejnīca ar intriģējošu nosaukumu – “Vokur” . Ieceri izsapņoja un ar domubiedru atbalstu īstenoja mākslinieki Andra Gloka un Pēteris Ločmelis.
“Ideja par savu bāru, kas būtu kas vairāk nekā tikai bārs, mani nodarbināja krietnu laiku, kādā sarunā ar Pēteri atklājās, ka arī viņam ir šāda doma. Kāpēc to nedarīt kopā,” tā uzņēmuma tapšanas pirmos soļus iezīmē Andra. Sākuši lūkot piemērotas telpas, taču pirmos divus mēnešus meklējumi bijuši bez rezultātiem. Taču, kas meklē, tas atrod. “Pašā gada sākumā, pastaigājoties pa Rīgas ielu, pamanījām zīmīti, ka izīrē telpas. Apskatījāmies un secinājām, ka viss der, aplikām priekšautus, ņēmām krāsas un perforatorus un ķērāmies pie remonta darbiem,” stāsta Pēteris un smaidot piebilst: “Te bija tāds šlāgerīša stila telpas dizains, mums gribējās kaut ko džeziskāku , un ar kolēģes Ilzes Melnalksnes palīdzību tas arī izdevās.” Telpu remontu un iekārtošanu veica pašu spēkiem, un bāra izveide virzījās uz priekšu pārsteidzoši raiti.
“Galvenais ir sadarbība. Bāra ideja bija gana interesanta, to īstenojot, radās aizrautīga domubiedru komanda. Gan ar padomu, gan praktiskām lietām mums daudz palīdzēja arī citas Rīgas ielas kafejnīcu saimnieces. Man Cēsīs vienmēr ir bijusi tāda komūnas sajūta, un bāra veidošana to tikai pastiprināja,” stāsta Andra.
Kafejnīcu vecpilsētā, šķiet, ir pietiekami, taču tikai dažām ir izdevies atrast to biznesa modeli un iemantot tādu apmeklētāju uzticēšanos, ka to darbību var saukt par stabilu. Andra un Pēteris arī atzīst, ka laba kafija, uzkodas un patīkama noskaņa, kas tagad sagaida “Vokur” apmeklētājus, ir tikai pamata elementi telpai, kura būs kas vairāk nekā tikai bārs.
“Nākamais solis būs rotu darbnīca. Gribi pārsteigt un iepriecināt mīļu cilvēku ar paša darinātu rotu? Lūdzu, nāc pie manis uz bāru! Liekot kopā paša darbu un iztēli ar manām zināšanām, instrumentiem un materiāliem, mēģināsim radīt ko tiešām oriģinālu,” vienu no iecerēm iezīmē Pēteris, bet Andra papildina: “Lai piesaistītu apmeklētājus, īpaši nesezonā, vajag odziņu. Un noteikti vajag arī elastīgu pieeju. Ja mēs tagad strikti pasludināsim, ka atveram bāru, kurā 50 gadus būs tikai šāds un ne citāds piedāvājums, tad rezultāts ātri vien būs bēdīgs. Tāpēc domājam ne tikai par telpaugiem, krēsliem un citiem interjera elementiem, bet arī saturisko piedāvājumu. Startēsim kultūras projektu konkursos, piedāvāsim apmeklētājiem pasākumu programmu, palielinot, dažādojot kultūras piedāvājumu pilsētā. Piemēram, viena no iecerēm ir atjaunot Cēsīs kādreiz populārās džeza muzicēšanas tradīcijas.”
Kopš “Vokur” atvēršanas pagājis tikai mēnesis, bet bāram jau esot savs pastāvīgo apmeklētāju pulciņš. Ir tie, kas novērtē iespēju jau astoņos no rīta baudīt spēcinošu kafiju un tad doties dienas darbos. Savukārt pēcpusdienas cēliena apmeklētāji vairāk noskaņoti nesteidzīgām sarunām, baudot bāra piedāvājumu.
Bet kā radās intriģējošais “Vokur”? Autors, izrādās, ir Pēteris, kura dzimtajā pusē, Balvu novadā, valodai ir savs fonētiskais kolorīts. “Latgalē, ieraugot ko interesantu, apskates vērtu, vidzemniekiem ierasto “redz’ kur”, nelieto. Saka – vokur – ar uzsvaru uz pirmās zilbes, un man tas ir iegājies, jo visu svarīgāko var īsi un kodolīgi ietvert divās zilbēs. Kad piedāvāju bāram šo nosaukumu, Andra sākumā grozīja galvu, bet beigās tomēr piekrita. Tagad mums ir “Vokur” bārs ar vokur labu kafiju,” smaidot sarunu noslēdz Pēteris.
Komentāri