Par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumiem skaidrojumu lūdzām Valsts vides dienesta Vidzemes Reģionālās vides pārvaldes direktorei DACEI RUDUSAI.
Dace Rudusa
Viens no lielākajiem vides piesārņojuma riskiem lauksaimniecībā ir neatbilstoša kūtsmēslu apsaimniekošana. Valsts vides dienests visbiežāk dzīvnieku novietnēs konstatē neatbilstību prasībām par kūtsmēslu krātuvēm, proti, mēslu krātuves nav pienācīgi izbūvētas un kūtsmēsli tiek uzglabāti neatbilstoši noteikumiem, kā rezultātā rodas vides piesārņojums.
Vissliktākā, protams, ir situācija, ja kūtsmēslu krātuve nav uzbūvēta vispār un kūtsmēsli krājas kaudzē pie novietnes vai uz lauka. Šādā situācijā nokrišņu ietekmē liels daudzums piesārņojošo vielu (it īpaši slāpekļa savienojumi) ieskalojas augsnē, piesārņojot gruntsūdeņus. Šādu dzīvnieku novietņu darbība būtu jāaptur līdz brīdim, kad tiek nodrošināta prasībām atbilstoša kūtsmēslu uzglabāšana.
Svarīga ir arī kūtsmēslu krātuves ietilpība un tas, kā zemnieki tīri tehniski nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu kūtsmēslu apsaimniekošanā. Piemēram, pavasaros ļoti raksturīgas ir kūtsmēslu noplūdes no krātuvēm, jo pa ziemu šīs krātuves ir piepildījušās, līdz ar to, uznākot nokrišņiem, ir gadījumi, kad virca un šķidrā frakcija noplūst vidē, kas, protams, nav pieļaujami, vēl jo vairāk, ja tuvumā ir kādi virszemes ūdens objekti, piemēram, meliorācijas grāvji, upe vai ezers.
Normatīvais regulējums nosaka, ka kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt uz zemes trīs līdz četrus mēnešus gadā, kad augsne ir sasalusi, pārmitra vai klāta ar sniegu. Līdz ar to ir jānodrošina kūtsmēslu uzkrāšana atbilstošas ietilpības krātuvēs. Savukārt pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju) pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu laikā, bet šķidros kūtsmēslus, vircu un separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju) neiestrādā augsnē, ja tos lieto kā papildmēslojumu.
Vēl viens aspekts ir smakas no kūtsmēslu krātuvēm, jo tieši traucējošu smaku emisijas visbiežāk ir par iemeslu iedzīvotāju sūdzībām. Šķidrmēslu krātuvēm smaku emisiju aizturēšanai ir jāparedz peldošs segslānis, piemēram, no salmiem, kas aiztur amonjaka izgarojumus gaisā, līdz ar to samazina smaku. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju, kūtsmēslus un citu organisko mēslojumu uz lauksaimniecības zemēm drīkst izkliedēt jebkurā nedēļas dienā, bet ne svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.
Valsts vides dienests kontrolē, vai operators ievēro normatīvo aktu prasības kūtsmēslu uzglabāšanai dzīvnieku novietnēs un ārpus tām, vai un kā operators uzskaita un dokumentē iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu, vai šos uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus. Savukārt Valsts augu aizsardzības dienests kontrolē kūtsmēslu, vircas un citu mēslošanas līdzekļu izmantošanu.
Paraugoties plašāk uz lauksaimniecisko ražošanu, jāuzsver arī notekūdeņu attīrīšanas problēma. Piemēram, piena pārstrādes uzņēmumiem ļoti aktuāls ir jautājums par atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, jo piena ražošanas notekūdeņi satur ļoti daudz piesārņojošo vielu. Tie ir ļoti grūti attīrāmi komunālās saimniecības notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas ir paredzētas sadzīves notekūdeņu attīrīšanai un šādu piesārņojošo vielu koncentrāciju nemaz nespēj attīrīt, līdz ar to vidē nokļūst nepietiekami attīrīti notekūdeņi ar paaugstinātu biogēno vielu saturu. Tas savukārt izsauc virszemes ūdeņu eitrofikāciju un piesārņojumu, kas palielina ūdenstilpju aizaugšanu un samazina, piemēram, izšķīdušā skābekļa saturu ūdenī, un tālākais efekts ir negatīva ietekme uz zivju dzīves apstākļiem. Piemēram, no nepietiekama skābekļa satura var iet bojā zivju mazuļi, un tas negatīvi ietekmē zivju skaitu un citu ūdensdzīvnieku daudzveidību.
Tāpat liela problēma dzīvnieku novietnēs ir siena un skābbarības ruļļu polietilēna plēves, jo atkritumu apsaimniekotāji ne īpaši vēlas tās pieņemt. Jāuzsver, ka plastmasas atkritumus nekādā veidā nedrīkst dedzināt! Šādi pārkāpumi ir konstatēti. Šie atkritumi ir jānodod atbilstošiem atkritumu apsaimniekotājiem. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi pārstrādei pieņem tikai tīras plēves, tās nedrīkst būt ar barības paliekām, ar sienamo materiālu. Plēvju attīrīšana/mazgāšana ir papildu slogs zemniekiem. Valsts vides dienests nevar noregulēt zemnieku un atkritumu apsaimniekotāju savstarpējās attiecības, viņiem pašiem savā starpā jānonāk pie kompromisa un jāslēdz sadarbības līgumi. Mēs kontrolējam, lai šīs plēves netiktu izgāztas neatļautās vietās un sadedzinātas. Ja saņemam ziņojumu par šādām nelegālām darbībām, dodamies uz notikumu vietu. Par atkritumu neatbilstošu apsaimniekošanu var ierosināt administratīvo pārkāpumu procesu, kurā tiek vērtēta arī naudas soda piemērošana atkarībā no pārkāpuma smaguma un pēc tā, vai pārkāpums nav veikts atkārtoti.
Pēdējos gados ļoti daudz zemnieku pievēršas gaļas liellopu audzēšanai. Lielo dzīvnieku kompleksu darbībai ir ļoti stingras prasības, tiek vērtēta ūdens resursu izmantošana, gaisa un ūdens piesārņojums, smakas, trokšņa emisija, atkritumu apsaimniekošana. Šīs kategorijas lauksaimniekiem ir jāievēro arī labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.
Daudzos gadījumos lielie dzīvnieki visu gadu uzturas ārā. Šajās novietnēs Ministru kabineta noteikumi neuzliek par pienākumu izbūvēt kūtsmēslu krātuves, bet saimniecībai, kurā gaļas liellopi pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežotā vidē, ir jānovērš virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojums no kūtsmēslu un vircas noplūdes. Gaļas liellopu saimniecībām vismaz vienu reizi gadā ir jāizvāc kūtsmēsli no liellopu barošanas un dzirdināšanas vietas un vietas, kur dzīvnieki patveras no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šai vietai jābūt noklātai ar pakaišiem.
UZZIŅAI
Lauksaimniecība ir viena no darbībām, kas atbilst piesārņojošas darbības kritērijiem
No lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem vislielākais skaitliskais īpatsvars ir saimniecībām, kurās audzē mājputnus un mājlopus. Atkarībā no dzīvnieku vienību skaita dzīvnieku novietnēm nepieciešams saņemt A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai reģistrēt C kategorijas piesārņojošu darbību. Pēc 2019. gada datiem, Valsts vides dienestā ir reģistrētas 3382 dzīvnieku novietnes, tai skaitā 36 A kategorijas uzņēmumi un 3346 C kategorijas uzņēmumi.
Komentāri