Cēsīs, terasē “Zaļa zāle” notika vinilplašu tirdziņš, iespējams, pirmais Latvijā. Kā norāda tā iniciators un terases saimnieks Mareks Kaminskis, vintage tirdziņos Latvijā atrodamas arī skaņuplates, bet šāds, specializētais vinilpašu tirdziņš varbūt tiešām ir pirmais.
Uz pasākumu ieradās skaņuplašu kolekcionāri, tirgotāji un vienkārši vinila entuziasti. Interesenti, kuru tirdziņā netrūka, varēja redzēt, dzirdēt un iegādāties dažāda vecuma, izdevumu, žanru, unikalitātes un kvalitātes skaņuplates, atskaņotājus un ar šo jomu saistītos aksesuārus.
M. Kaminskis, kurš sevi dēvē par iesācēju vinila plašu jomā, atzina, ka ir gandarīts redzēt vienkopus Latvijas lielākos skaņu plašu entuziastus: “Esmu vēl zaļš šajā jomā, tikai pusotru gadu ar to nodarbojos, un šis tirdziņš ir kā jaunā hobija maksimālisms. Tā teikt, ja klausos plates, jārīko tirdziņš.
Man jau sen bija ideja par skaņuplatēm, bet laikam apstākļi pirms tam kaut kā nebija sakrituši. Man ir pastiprināta interese par džezu un, manuprāt, tieši skaņuplatēs tas skan izteikti kvalitatīvi. Skaņa vinila platēs viennozīmīgi ir kvalitatīvāka nekā kompaktdiskos. Te gan jāsaprot kāda atšķirība. Daudzi, izdzirdot vārdu skaņuplate, uzreiz atceras, ka viņam arī kaut kur mētājas vecās “Melodijas” plates. Nav tās sliktas, bet ir atšķirība starp tām un patiešām augstvērtīgām platēm. Vinils ir vislabākais formāts, lai klausītos kvalitatīvu mūziku.”
Var piebilst, ka terasē “Zaļa zāle” arī ikdienā skan tikai skaņuplates. Kā stāsta terases saimnieks, viņš izvēlējies šādu formātu, jo, viņaprāt, mūsdienās cilvēki mūziku dzird, bet neklausās: “Varbūt, atnākot iedzert kafiju, viņš noklausās, teiksim, Džona Koltreina albumu un sāk vairāk saprast mūziku. Ir svarīgi novērtēt mūziku tās būtībā, sadzirdēt tajā visas nianses, ko nevar, ja tā ir tikai fons.”
Skaņuplašu kolekcionāru aprindās labi pazīstams ir Vilis Missa, kura kolekcijā atrodamas arī gramofona plates, tirdziņa laikā tās atskaņoja uz pašrocīgi atjaunota gramofona. Viņš pastāstīja, ka šo plašu viņam nav pārāk daudz, bet kolekciju cenšoties papildināt. “Mani interesē skaņuplašu vēsture, paši pirmsākumi, tāpēc, esot Anglijā, pērku tur šīs plates. Gramofons ir viena izdevīga lieta. Nevajag elektrību, uzvelc atsperi un mūzika skan,” stāsta kolekcionārs, uzliekot Bila Heilija “Rock Around The Clock”. Var piebilst, ka tieši ar šo dziesmu sākas rokenrola vēsture. V. Missa stāsta, ka skaņuplates kolekcionējot no 70.gadiem: “Kad parādījās CD formāts, visi pārgāja uz to un plates meta prom. Taču pēc neilga laika sagribējās atgriezties pie tā vecā, pārbaudītā, pie jaunības. Pie vinila. Viss jau notiek pa apli, un labi, ka tā noticis. Vinils ir sava veida reliģija, tu paņem plati, notīri, sagatavojies klausīšanās procesam, tad apsēdies ērtā krēslā un klausies mūziku.”
Kolekcionārs arī norāda, ka visīstākās ir plates, kas izdotas līdz 80.gadam, kad skaņu estrādē ienāca digitālās tehnoloģijas. Tieši 60. – 70.gadu platēs skanot patiešām dzīva mūzika.
Uz pasākumu ar savām skaņuplatēm bija atnācis arī cēsnieks Ojārs Urniks. Viņš pastāstīja, ka mājās esot nopietna kolekcija, kādas 200 plates: “Vienā brīdī konstatēju, ka nespēju visas noklausīties, tāpēc daļu atlasīju pārdošanai, varbūt kādam noderēs. Atzīšos, esmu izbrīnīts par lielo interesi. Vislielākā piekrišana tieši latviešu platēm, kas kādreiz palaistas garām. Cilvēki meklē konkrētas dziesmas, ko grib dzirdēt, jo citur tās nav atrodamas.”
Viņš stāsta, ka nav varējis izvairīties no modernajām tehnoloģijām, kolekcijā esot arī daudz kompaktdisku, bet tie nespējot sniegt to skaņas baudījumu, ko dod skaņuplate: “Skaņuplatē skaņa ir dzīva, kvalitatīva, un esmu pārliecināts, ka modernās tehnoloģijas vinila plati neizspiedīs. Tai vienmēr būs piekritēji.”
Tirdziņa muzikālais noformējums arī bija izturēts tā stilā, un dīdžeji spēlēja plates. Kā pastāstīja viens no viņiem, Mareks Ameriks, spēlēt no platēm ir pareizāk, jo dīdžeja institūcija radusies tieši ar tām: “Varam redzēt, ka skaņuplates pasaules kontekstā piedzīvo atdzimšanu. Cilvēki, kam mūzika dārga, pērk vinilu un klausās šo formātu. Pārējie, kam mūzika ir tikai fonam, klausās tā, kā tas katram liekas pieņemami. Pats esmu dzimis pēc skaņuplašu ēras, bet pirms tam taču bija laiks, kad visi klausījās plates. Citas iespējas vienkārši nebija, tāpēc cilvēki klausījās kvalitatīvu ierakstu. Vinils ir datu nesējs, kas skaņu novada īpaši labi, tāpēc ir forši, ka vinils ir dzīvs cilvēkiem, kuriem tas patīk. Svarīgs arī plates noformējums, katrs vāks ir kā mākslas darbs, ko uz kompaktdiska īsti nevar attiecināt. Plate ir artefakts, kura vērtība arvien pieaug. Var teikt, ka vinils disciplinē uz klausīšanos. Pats uz platēm uzsēdos pirms gadiem desmit, kad atradu savu vecāku skaņuplašu kolekciju. Sapratu, ka ir forši klausīties mūziku uz platēm, un tagad esmu šī formāta piekritējs.” Jānis Gabrāns
Komentāri