Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vinils joprojām dzīvs!

Druva
15:55
26.09.2013
98
Img 2903

Cēsīs, terasē “Zaļa zāle” notika vinilplašu tirdziņš, iespējams, pirmais Latvijā. Kā norāda tā iniciators un terases saimnieks Mareks Kaminskis, vintage tirdziņos Latvijā atrodamas arī skaņuplates, bet šāds, specializētais vinilpašu tirdziņš varbūt tiešām ir pirmais.

Uz pasākumu ieradās skaņuplašu kolekcionāri, tirgotāji un vienkārši vinila entuziasti. Interesenti, kuru tirdziņā netrūka, varēja redzēt, dzirdēt un iegādāties dažāda vecuma, izdevumu, žanru, unikalitātes un kvalitātes skaņuplates, atskaņotājus un ar šo jomu saistītos aksesuārus.

M. Kaminskis, kurš sevi dēvē par iesācēju vinila plašu jomā, atzina, ka ir gandarīts redzēt vienkopus Latvijas lielākos skaņu plašu entuziastus: “Esmu vēl zaļš šajā jomā, tikai pusotru gadu ar to nodarbojos, un šis tirdziņš ir kā jaunā hobija maksimālisms. Tā teikt, ja klausos plates, jārīko tirdziņš.

Man jau sen bija ideja par skaņuplatēm, bet laikam apstākļi pirms tam kaut kā nebija sakrituši. Man ir pastiprināta interese par džezu un, manuprāt, tieši skaņuplatēs tas skan izteikti kvalitatīvi. Skaņa vinila platēs viennozīmīgi ir kvalitatīvāka nekā kompaktdiskos. Te gan jāsaprot kāda atšķirība. Daudzi, izdzirdot vārdu skaņuplate, uzreiz atceras, ka viņam arī kaut kur mētājas vecās “Melodijas” plates. Nav tās sliktas, bet ir atšķirība starp tām un patiešām augstvērtīgām platēm. Vinils ir vislabākais formāts, lai klausītos kvalitatīvu mūziku.”

Var piebilst, ka terasē “Zaļa zāle” arī ikdienā skan tikai skaņuplates. Kā stāsta terases saimnieks, viņš izvēlējies šādu formātu, jo, viņaprāt, mūsdienās cilvēki mūziku dzird, bet neklausās: “Varbūt, atnākot iedzert kafiju, viņš noklausās, teiksim, Džona Koltreina albumu un sāk vairāk saprast mūziku. Ir svarīgi novērtēt mūziku tās būtībā, sadzirdēt tajā visas nianses, ko nevar, ja tā ir tikai fons.”

Skaņuplašu kolekcionāru aprindās labi pazīstams ir Vilis Missa, kura kolekcijā atrodamas arī gramofona plates, tirdziņa laikā tās atskaņoja uz pašrocīgi atjaunota gramofona. Viņš pastāstīja, ka šo plašu viņam nav pārāk daudz, bet kolekciju cenšoties papildināt. “Mani interesē skaņuplašu vēsture, paši pirmsākumi, tāpēc, esot Anglijā, pērku tur šīs plates. Gramofons ir viena izdevīga lieta. Nevajag elektrību, uzvelc atsperi un mūzika skan,” stāsta kolekcionārs, uzliekot Bila Heilija “Rock Around The Clock”. Var piebilst, ka tieši ar šo dziesmu sākas rokenrola vēsture. V. Missa stāsta, ka skaņuplates kolekcionējot no 70.gadiem: “Kad parādījās CD formāts, visi pārgāja uz to un plates meta prom. Taču pēc neilga laika sagribējās atgriezties pie tā vecā, pārbaudītā, pie jaunības. Pie vinila. Viss jau notiek pa apli, un labi, ka tā noticis. Vinils ir sava veida reliģija, tu paņem plati, notīri, sagatavojies klausīšanās procesam, tad apsēdies ērtā krēslā un klausies mūziku.”

Kolekcionārs arī norāda, ka visīstākās ir plates, kas izdotas līdz 80.gadam, kad skaņu estrādē ienāca digitālās tehnoloģijas. Tieši 60. – 70.gadu platēs skanot patiešām dzīva mūzika.

Uz pasākumu ar savām skaņuplatēm bija atnācis arī cēsnieks Ojārs Urniks. Viņš pastāstīja, ka mājās esot nopietna kolekcija, kādas 200 plates: “Vienā brīdī konstatēju, ka nespēju visas noklausīties, tāpēc daļu atlasīju pārdošanai, varbūt kādam noderēs. Atzīšos, esmu izbrīnīts par lielo interesi. Vislielākā piekrišana tieši latviešu platēm, kas kādreiz palaistas garām. Cilvēki meklē konkrētas dziesmas, ko grib dzirdēt, jo citur tās nav atrodamas.”

Viņš stāsta, ka nav varējis izvairīties no modernajām tehnoloģijām, kolekcijā esot arī daudz kompaktdisku, bet tie nespējot sniegt to skaņas baudījumu, ko dod skaņuplate: “Skaņuplatē skaņa ir dzīva, kvalitatīva, un esmu pārliecināts, ka modernās tehnoloģijas vinila plati neizspiedīs. Tai vienmēr būs piekritēji.”

Tirdziņa muzikālais noformējums arī bija izturēts tā stilā, un dīdžeji spēlēja plates. Kā pastāstīja viens no viņiem, Mareks Ameriks, spēlēt no platēm ir pareizāk, jo dīdžeja institūcija radusies tieši ar tām: “Varam redzēt, ka skaņuplates pasaules kontekstā piedzīvo atdzimšanu. Cilvēki, kam mūzika dārga, pērk vinilu un klausās šo formātu. Pārējie, kam mūzika ir tikai fonam, klausās tā, kā tas katram liekas pieņemami. Pats esmu dzimis pēc skaņuplašu ēras, bet pirms tam taču bija laiks, kad visi klausījās plates. Citas iespējas vienkārši nebija, tāpēc cilvēki klausījās kvalitatīvu ierakstu. Vinils ir datu nesējs, kas skaņu novada īpaši labi, tāpēc ir forši, ka vinils ir dzīvs cilvēkiem, kuriem tas patīk. Svarīgs arī plates noformējums, katrs vāks ir kā mākslas darbs, ko uz kompaktdiska īsti nevar attiecināt. Plate ir artefakts, kura vērtība arvien pieaug. Var teikt, ka vinils disciplinē uz klausīšanos. Pats uz platēm uzsēdos pirms gadiem desmit, kad atradu savu vecāku skaņuplašu kolekciju. Sapratu, ka ir forši klausīties mūziku uz platēm, un tagad esmu šī formāta piekritējs.” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi