Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vinils joprojām dzīvs!

Druva
15:55
26.09.2013
16
Img 2903

Cēsīs, terasē “Zaļa zāle” notika vinilplašu tirdziņš, iespējams, pirmais Latvijā. Kā norāda tā iniciators un terases saimnieks Mareks Kaminskis, vintage tirdziņos Latvijā atrodamas arī skaņuplates, bet šāds, specializētais vinilpašu tirdziņš varbūt tiešām ir pirmais.

Uz pasākumu ieradās skaņuplašu kolekcionāri, tirgotāji un vienkārši vinila entuziasti. Interesenti, kuru tirdziņā netrūka, varēja redzēt, dzirdēt un iegādāties dažāda vecuma, izdevumu, žanru, unikalitātes un kvalitātes skaņuplates, atskaņotājus un ar šo jomu saistītos aksesuārus.

M. Kaminskis, kurš sevi dēvē par iesācēju vinila plašu jomā, atzina, ka ir gandarīts redzēt vienkopus Latvijas lielākos skaņu plašu entuziastus: “Esmu vēl zaļš šajā jomā, tikai pusotru gadu ar to nodarbojos, un šis tirdziņš ir kā jaunā hobija maksimālisms. Tā teikt, ja klausos plates, jārīko tirdziņš.

Man jau sen bija ideja par skaņuplatēm, bet laikam apstākļi pirms tam kaut kā nebija sakrituši. Man ir pastiprināta interese par džezu un, manuprāt, tieši skaņuplatēs tas skan izteikti kvalitatīvi. Skaņa vinila platēs viennozīmīgi ir kvalitatīvāka nekā kompaktdiskos. Te gan jāsaprot kāda atšķirība. Daudzi, izdzirdot vārdu skaņuplate, uzreiz atceras, ka viņam arī kaut kur mētājas vecās “Melodijas” plates. Nav tās sliktas, bet ir atšķirība starp tām un patiešām augstvērtīgām platēm. Vinils ir vislabākais formāts, lai klausītos kvalitatīvu mūziku.”

Var piebilst, ka terasē “Zaļa zāle” arī ikdienā skan tikai skaņuplates. Kā stāsta terases saimnieks, viņš izvēlējies šādu formātu, jo, viņaprāt, mūsdienās cilvēki mūziku dzird, bet neklausās: “Varbūt, atnākot iedzert kafiju, viņš noklausās, teiksim, Džona Koltreina albumu un sāk vairāk saprast mūziku. Ir svarīgi novērtēt mūziku tās būtībā, sadzirdēt tajā visas nianses, ko nevar, ja tā ir tikai fons.”

Skaņuplašu kolekcionāru aprindās labi pazīstams ir Vilis Missa, kura kolekcijā atrodamas arī gramofona plates, tirdziņa laikā tās atskaņoja uz pašrocīgi atjaunota gramofona. Viņš pastāstīja, ka šo plašu viņam nav pārāk daudz, bet kolekciju cenšoties papildināt. “Mani interesē skaņuplašu vēsture, paši pirmsākumi, tāpēc, esot Anglijā, pērku tur šīs plates. Gramofons ir viena izdevīga lieta. Nevajag elektrību, uzvelc atsperi un mūzika skan,” stāsta kolekcionārs, uzliekot Bila Heilija “Rock Around The Clock”. Var piebilst, ka tieši ar šo dziesmu sākas rokenrola vēsture. V. Missa stāsta, ka skaņuplates kolekcionējot no 70.gadiem: “Kad parādījās CD formāts, visi pārgāja uz to un plates meta prom. Taču pēc neilga laika sagribējās atgriezties pie tā vecā, pārbaudītā, pie jaunības. Pie vinila. Viss jau notiek pa apli, un labi, ka tā noticis. Vinils ir sava veida reliģija, tu paņem plati, notīri, sagatavojies klausīšanās procesam, tad apsēdies ērtā krēslā un klausies mūziku.”

Kolekcionārs arī norāda, ka visīstākās ir plates, kas izdotas līdz 80.gadam, kad skaņu estrādē ienāca digitālās tehnoloģijas. Tieši 60. – 70.gadu platēs skanot patiešām dzīva mūzika.

Uz pasākumu ar savām skaņuplatēm bija atnācis arī cēsnieks Ojārs Urniks. Viņš pastāstīja, ka mājās esot nopietna kolekcija, kādas 200 plates: “Vienā brīdī konstatēju, ka nespēju visas noklausīties, tāpēc daļu atlasīju pārdošanai, varbūt kādam noderēs. Atzīšos, esmu izbrīnīts par lielo interesi. Vislielākā piekrišana tieši latviešu platēm, kas kādreiz palaistas garām. Cilvēki meklē konkrētas dziesmas, ko grib dzirdēt, jo citur tās nav atrodamas.”

Viņš stāsta, ka nav varējis izvairīties no modernajām tehnoloģijām, kolekcijā esot arī daudz kompaktdisku, bet tie nespējot sniegt to skaņas baudījumu, ko dod skaņuplate: “Skaņuplatē skaņa ir dzīva, kvalitatīva, un esmu pārliecināts, ka modernās tehnoloģijas vinila plati neizspiedīs. Tai vienmēr būs piekritēji.”

Tirdziņa muzikālais noformējums arī bija izturēts tā stilā, un dīdžeji spēlēja plates. Kā pastāstīja viens no viņiem, Mareks Ameriks, spēlēt no platēm ir pareizāk, jo dīdžeja institūcija radusies tieši ar tām: “Varam redzēt, ka skaņuplates pasaules kontekstā piedzīvo atdzimšanu. Cilvēki, kam mūzika dārga, pērk vinilu un klausās šo formātu. Pārējie, kam mūzika ir tikai fonam, klausās tā, kā tas katram liekas pieņemami. Pats esmu dzimis pēc skaņuplašu ēras, bet pirms tam taču bija laiks, kad visi klausījās plates. Citas iespējas vienkārši nebija, tāpēc cilvēki klausījās kvalitatīvu ierakstu. Vinils ir datu nesējs, kas skaņu novada īpaši labi, tāpēc ir forši, ka vinils ir dzīvs cilvēkiem, kuriem tas patīk. Svarīgs arī plates noformējums, katrs vāks ir kā mākslas darbs, ko uz kompaktdiska īsti nevar attiecināt. Plate ir artefakts, kura vērtība arvien pieaug. Var teikt, ka vinils disciplinē uz klausīšanos. Pats uz platēm uzsēdos pirms gadiem desmit, kad atradu savu vecāku skaņuplašu kolekciju. Sapratu, ka ir forši klausīties mūziku uz platēm, un tagad esmu šī formāta piekritējs.” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi