Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Vieta, kur atmodināt bērnu sevī

Kitija Ločmele
15:12
24.08.2016
18
4tikls 1

Koka skulptūru parks, kas atrodas Beverīnas novada Cempos, ir viegli atrodams, ja arī nav pieejama navigācija, jo internetā norādes ir precīzas. Parks ir ceļa malā, tāpēc to neievērot neiespējami. Tuvojoties tam, ar draudzīgiem skatieniem apmeklētājus pavada koka skulptūras. Apmeklējot parku, droši var braukt ar mašīnu, bet, ja kompānija lielāka, tad pat vairākām, jo vieta, kur novietot automašīnas, atradīsies.

Ieradāmies parkā, lai svinētu drauga dzimšanas dienu. Mums bija svarīgi, lai cena par apmeklējumu nav augsta un būtu nojume, kur patverties no lietus. Te tas viss bija.

Pirmās acīm pavērās neskaitāmās koka skulptūras un spēles. Pārsteidzoši, ko viens cilvēks ar savām rokām spēj radīt! Kad izkāpām no automašīnas, mūs sagaidīja skulptūru veidotājs Jānis Jēkabsons, kurš ar cepuri, kas atgādināja multiplikācijas filmu varoņa Šreka ausis, īsumā iepazīstināja ar parku, pastāstīja par spēlēm un novēlēja labi pavadīt laiku. Zem nojumes, kuru kā piknika vietu piedāvāja Jānis, novietojām mantas, un tad sākās mūsu piedzīvojums pa Koka skulptūru parku. Dodoties uz pirmo labirintu “Dižputna ligzda”, kas ir mazākais, jau sākumā nespējām atrast pareizo virzienu, kā nonākt līdz galam. Kad izstaigājām labirintu, bijām nedaudz piekusuši, tāpēc piesēdām uz soliņiem, kuri izskatījās kā olas. Pēc pirmā pārvarētā labirinta devāmies uz nākamo, kur uzraksts vēstīja – “‘Šausmu labirints”. Tā sākumā ir izveidota “Putnu iela”, kur iespējams apskatīt dažādus putnu būrīšus, mākslīgas un īstas ligzdas, kas raksturīgas divdesmit dažādām Latvijas dobumperētāju putnu sugām. Tomēr tālāk gan bija šausmu cienīgi skati. Labirintā, kas izveidots egļu mežā, sastapām no koka izgatavotas čūskas, zirnekļus – slepkavniekus, skeletus, velnus un raganas. Viena no raganām bija ielidojusi koku galotnēs, kur tai bija māja. Interesanti, ka parka veidotājs bija padomājis arī par apģērbu, kurš it kā ir paņemts no raganas drēbju skapja, lai to var piemērīt ikviens interesents.

Tālāk devāmies uz labirintu, kurā var iet tikai tie, kuri pārkāpuši astoņpadsmit gadu slieksni. “Nerātnais labirints” ir 630 metrus garš, košumkrūmi tā malās slejas divu metru augstumā. Tajā ir redzamas pikantas, erotiskas un smieklīgas koka figūras ar nerātnu odziņu. Nesen labirints papildināts ar latviešu tautas nerātno dainu krājumu, kas kautrīgākajiem liks sarkt un smieties. Pieveikuši arī šo labirintu, devāmies iestiprināties, jo visu trīs labirintu aplūkošana aizņēma vairāk nekā stundu.

Pēc mielošanās izbaudījām spēles, to parkā ir ap piecdesmit. Vislielāko uzmanību izpelnījās batuts un spēle, kurā ikkatrs varēja pārliecināties par savu makšķerēšanas prasmi. Proti, uz pamatnes vertikāli novietotas piecas zivis, kurām pie lūpām izveidoti āķi, lai ar makšķeri tos varētu aizķert un zivis “nogādāt” spainī. Viens otram pierādījām, cik labi pārzinām Latvijas novadus, saliekot Latvijas karti. Uzspēlējām mini boulingu un novusu. Pastaigājām ar basām kājām pa koka kasti, kura līdz malām piepildīta ar kastaņiem, un sēdāmies krēslā, kurā sadzītas naglas. Apciemojām slavenākos multiplikācijas varoņus – Homēru, Mārdžu, Lisu, Bārtu, Megiju, kā arī Flinstonu ģimeni un Minjonus. Tā varētu turpināt. Lai arī sākotnēji domājām, iespējams, spēles nespēlēsim, jo neesam bērni, tomēr beigās tās tik ļoti saistīja, ka parkā pavadījām vairāk par četrām stundām. Pats svarīgākais bija tas, ka mobilie tālruņi šo četru stundu laikā netika aiztikti. Baudījām viens otra sabiedrību, smējāmies un apbrīnojām koka skulptūras. Pēc šī apmeklējuma skaidri zinu, ka Koku skulptūru parkā atgriezīšos, lai parādītu kādam, kurš to nav redzējis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
311

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
32

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi