Koka skulptūru parks, kas atrodas Beverīnas novada Cempos, ir viegli atrodams, ja arī nav pieejama navigācija, jo internetā norādes ir precīzas. Parks ir ceļa malā, tāpēc to neievērot neiespējami. Tuvojoties tam, ar draudzīgiem skatieniem apmeklētājus pavada koka skulptūras. Apmeklējot parku, droši var braukt ar mašīnu, bet, ja kompānija lielāka, tad pat vairākām, jo vieta, kur novietot automašīnas, atradīsies.
Ieradāmies parkā, lai svinētu drauga dzimšanas dienu. Mums bija svarīgi, lai cena par apmeklējumu nav augsta un būtu nojume, kur patverties no lietus. Te tas viss bija.
Pirmās acīm pavērās neskaitāmās koka skulptūras un spēles. Pārsteidzoši, ko viens cilvēks ar savām rokām spēj radīt! Kad izkāpām no automašīnas, mūs sagaidīja skulptūru veidotājs Jānis Jēkabsons, kurš ar cepuri, kas atgādināja multiplikācijas filmu varoņa Šreka ausis, īsumā iepazīstināja ar parku, pastāstīja par spēlēm un novēlēja labi pavadīt laiku. Zem nojumes, kuru kā piknika vietu piedāvāja Jānis, novietojām mantas, un tad sākās mūsu piedzīvojums pa Koka skulptūru parku. Dodoties uz pirmo labirintu “Dižputna ligzda”, kas ir mazākais, jau sākumā nespējām atrast pareizo virzienu, kā nonākt līdz galam. Kad izstaigājām labirintu, bijām nedaudz piekusuši, tāpēc piesēdām uz soliņiem, kuri izskatījās kā olas. Pēc pirmā pārvarētā labirinta devāmies uz nākamo, kur uzraksts vēstīja – “‘Šausmu labirints”. Tā sākumā ir izveidota “Putnu iela”, kur iespējams apskatīt dažādus putnu būrīšus, mākslīgas un īstas ligzdas, kas raksturīgas divdesmit dažādām Latvijas dobumperētāju putnu sugām. Tomēr tālāk gan bija šausmu cienīgi skati. Labirintā, kas izveidots egļu mežā, sastapām no koka izgatavotas čūskas, zirnekļus – slepkavniekus, skeletus, velnus un raganas. Viena no raganām bija ielidojusi koku galotnēs, kur tai bija māja. Interesanti, ka parka veidotājs bija padomājis arī par apģērbu, kurš it kā ir paņemts no raganas drēbju skapja, lai to var piemērīt ikviens interesents.
Tālāk devāmies uz labirintu, kurā var iet tikai tie, kuri pārkāpuši astoņpadsmit gadu slieksni. “Nerātnais labirints” ir 630 metrus garš, košumkrūmi tā malās slejas divu metru augstumā. Tajā ir redzamas pikantas, erotiskas un smieklīgas koka figūras ar nerātnu odziņu. Nesen labirints papildināts ar latviešu tautas nerātno dainu krājumu, kas kautrīgākajiem liks sarkt un smieties. Pieveikuši arī šo labirintu, devāmies iestiprināties, jo visu trīs labirintu aplūkošana aizņēma vairāk nekā stundu.
Pēc mielošanās izbaudījām spēles, to parkā ir ap piecdesmit. Vislielāko uzmanību izpelnījās batuts un spēle, kurā ikkatrs varēja pārliecināties par savu makšķerēšanas prasmi. Proti, uz pamatnes vertikāli novietotas piecas zivis, kurām pie lūpām izveidoti āķi, lai ar makšķeri tos varētu aizķert un zivis “nogādāt” spainī. Viens otram pierādījām, cik labi pārzinām Latvijas novadus, saliekot Latvijas karti. Uzspēlējām mini boulingu un novusu. Pastaigājām ar basām kājām pa koka kasti, kura līdz malām piepildīta ar kastaņiem, un sēdāmies krēslā, kurā sadzītas naglas. Apciemojām slavenākos multiplikācijas varoņus – Homēru, Mārdžu, Lisu, Bārtu, Megiju, kā arī Flinstonu ģimeni un Minjonus. Tā varētu turpināt. Lai arī sākotnēji domājām, iespējams, spēles nespēlēsim, jo neesam bērni, tomēr beigās tās tik ļoti saistīja, ka parkā pavadījām vairāk par četrām stundām. Pats svarīgākais bija tas, ka mobilie tālruņi šo četru stundu laikā netika aiztikti. Baudījām viens otra sabiedrību, smējāmies un apbrīnojām koka skulptūras. Pēc šī apmeklējuma skaidri zinu, ka Koku skulptūru parkā atgriezīšos, lai parādītu kādam, kurš to nav redzējis.
Komentāri