Maija Ulme ir apvienojusi vaļasprieku ar darbu. Viņa šuj viduslaiku tērpus gan sievietēm, gan vīriešiem. Pašai patīk viss, kas saistīts ar viduslaikiem, un gūst gandarījumu, ka šādu tērpu nēsāšana sagādā prieku citiem. M. Ulme savulaik dzīvojusi Alūksnē. Pēc vidusskolas beigšanas studējusi Rīgā. Vēlāk strādāja bibliotēkā. Jau kopš bērnības Maijai ir padevusies šūšana: “Atceros, ka šuvu apģērbus pat bez piegrieztnēm, un sanāca ļoti labi”. Viduslaiku tērpus sākusi darināt aptuveni pirms 15 gadiem, kad Cēsu muzejnieki veidoja uzvedumu “Mielasts ar Pletenbergu”. Maijai palūdza uzšūt mūku, mūķeņu, bruņinieku, muzikantu apģērbus. Tad arī sāka parādīties pirmie viduslaiku pasākumi Cēsīs un M. Ulmei pasūtījumu bija arvien vairāk. Tagad Cēsīs iekārtota šūšanas darbnīca, un greznos tērpus palīdz darināt kolēģe Valda.
Maijai patīk viss, kas saistīts ar viduslaikiem. “Man patīk tā laikmeta mūzika. Apmeklēju pasākumus, kas veltīti viduslaikiem, tajos ir senlaicīga atmosfēra. Viduslaiku tērpi ir kā mīkla. Jāuzmin, kā apģērbs jāšuj un kāpēc tas ir tieši tāds,” skaidro šuvēja. Tērpi tiek darināti pēc pasaules standartiem. Maija labprāt šūtu Cēsīm raksturīgo, bet diemžēl viss arhīvs, kurā bija ziņas par viduslaiku tērpiem , kara laikā tika nodedzināts. Saglabājušās tikai divas grāmatiņas, kur nedaudz ieskicēti ceļotāju tērpi. “Viduslaiku tērpiem ir savdabīgs stils, piezemēta greznība un izsmalcinātība,” tā par savu aizraušanos stāsta Maija Ulme. Idejas senatnīgā apģērba darināšanai tiek ņemtas no grāmatām. “To laiku drānām raksturīgas audumu kārtas, it sevišķi piedurknēm. Tas ir noslēpums, kāpēc tieši viduslaiku tērpiem bija nepieciešamas šīs kārtas, iespējams, tāpēc, ka pilīs bija auksts, un veids, kā cilvēks varēja sasildīties, bija uzvilkt virsū tērpam vēl kādu apmetni. Kā arī viduslaikos modē bija savilkumi,” teic M. Ulme. Tērpi tiek darināti galvenokārt no dabiskajiem materiāliem, tie labāk izskatās, tomēr tie ir dārgāki un tos grūtāk kopt. Darbnīcā tiek gatavotas arī cepures, plīvuri, somiņas, kurpītes. “Tērpa darināšana ir ļoti darbietilpīga. Katram jāpiemeklē, jāuzšuj atbilstoši aksesuāri, jo bez tiem apģērbs neizskatās pilnīgs,” atzīs meistare.
Pagaidām Maijas kolekcijā ir aptuveni 40 tērpu, taču izgatavots daudz vairāk, jo liela daļa pārdoti. “Uzskatu, ka esmu sašuvusi daudz tērpu. Tajos, kurus pārdodu, ielieku lielāku darbu nekā tajos, kurus paturu sev,” saka M. Ulme.
Maijas Ulmes darbnīcā tērpus gan šuj pēc pasūtījuma, gan arī tos iespējams izīrēt. Ir cilvēki, kuri tērpus īrē regulāri. Galvenokārt tie tiek izmantoti dažādos tematiskos pasākumos, privātās svinībās, kāzās, loku šaušanas sacensībās un citur. Līdz šim visgreznākais pasākums, kuram Maija darināja tērpus, bija kāzas viduslaiku stilā. Grezni tērpi tika šūti līgavai un līgavainim. Arī visi viesi tika ietērpti viduslaikiem raksturīgā apģērbā. Maija stāsta: “Līgavas kleita ir viena no greznākajām, kādu jebkad esmu uzšuvusi. Sarežģīts un dārgs viduslaiku modelis ar sarkana samta audumu un zelta apdari. Klāt tika darināts vainadziņš un somiņa.” Šāda tērpa izmaksas ir 120 līdz 150 latu. “Kaut arī gribētos veltīt laiku citiem vaļaspriekiem, viduslaiku tērpu darināšana aizņem pārāk daudz brīvā laika. Tomēr esmu gandarīta, ka varu sagādāt cilvēkiem prieku, jo, uzvelkot viduslaiku tērpu, var sajusties kā pilnīgi cits cilvēks,” atzīst Maija Ulme.
Kopš Maija nodarbojas ar viduslaiku tērpu darināšanu, šuvējai ir sapnis (pēc viņas domām, neīstenojams) – iegādāties nelielu treileri, kur iespējams salikt visus tērpus un ceļot pa visu pasauli, piedaloties viduslaiku svētkos. Piekopt klaiņotāja dzīvesveidu. Laura Deruma
Komentāri