Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Veselīgi auzu cepumi ar lepnumu no Cēsīm

Agnese Leiburga
05:51
09.10.2025
143
Auzu Auzas

Lepnums! Cēsniece Linda Gnedlere lepojas, ka viņai izdevušies tik labi, veselīgi našķi ar labu uzturvērtību. FOTO: no albuma

Cēsniece Linda Gnedlere novērtē veselīga uztura nozīmi ikdienā, arī veselīgus našķus. Ilgstoši veselīgu cepumu receptes meklējumi viņu aizveduši līdz savas prečzīmes “auzu auzas” radīšanai. Vasaras beigās “auzu auzas” bija to 13 uzņēmēju pulkā, kuri tika pie iespējas lepoties ar preču zīmi “Radīts Cēsu novadā”, kas apliecina piederību un ieguldījumu nozares un novada attīstībā.

“Manām “auzu auzām” tagad ir nepilni divi gadi. Pa­gājušajā gadā neplānoti ļoti zīmīgā datumā – Valentīndienā, 14.februārī – es tās piereģistrēju,” atklāj Linda. Pastāstot vairāk, viņa atzīst, ka lielākoties visiem auzu pārslu cepumi asociējas ar saldinātiem, kraukšķīgiem un pacietiem kulinārijas izstrādājumiem, bet viņas radītie esot pavisam citādi – biezi, irdeni un mīksti, katrs cepums esot aptuveni 50 gramus smags. “Dažkārt klienti teikuši, ka katrs cepums ir drīzāk kā maza kūciņa vai batoniņš,” atzīst to veidotāja, parādot, ka viņas izstrādājumi ir roku darbs, radīts zieda formā, lai atšķirtos no standarta cepumu piedāvājuma. Sastāvdaļas ir izmeklētas un pārdomātas tā, lai būtu pēc iespējas labāka uzturvērtība. Ir domāts, lai sastāvā būtu gan šķiedrvielas, gan olbaltumvielas, bet saldināti cepumi tiek ar datelēm, jo tās ir gana saldas.

Ideālās cepumu receptes meklējumi sākušies jau sen, jo Lindai arī ikdienā patīkot eksperimentēt un rūpēties, lai ģimenes, kurā aug divi bērni, uzturs būtu pēc iespējas veselīgāks. Linda atklāj, ka viņu mājās tāda parastā beramā cukura nemaz neesot, gluži tāpat kā balto kviešu miltu.

“Tā es pamazām darbojos. Pievienoju auzām dažādus augļus un ogas, meklēju jaunus garšu salikumus,” teic cepēja, atklājot, ka vēlējusies, lai arī citi, ne tikai ģimene, var nogaršot, cik labi tie ir izdevušies, tāpēc sākusi cepumus piedāvāt pircējiem. Pašlaik “auzu auzas” sortimentā ir piecu veidu cepumi. Esot pamēģināts ražot vēl citus, bet tie tomēr neesot iegājušies stabilā piedāvājumā. Sortimentā turēt pārāk daudzus veidus neesot ērti arī tāpēc, ka, pircējam pasūtījumā izvēloties visu veidu cepumus, bet vien pa dažiem no katra varianta, Lindai ir sarežģīti vēlmi nodrošināt.

“Ir tomēr mīklas apjoms, kas man jāgatavo, lai nodrošinātu ideālo kvalitāti,” paskaidro cepēja. Jāpiebilst, ka “auzu auzas” cepumi tiek gatavoti tikai pēc pasūtījuma, klients tos vienmēr saņem svaigi ceptus. Lai cepumi nezaudētu kvalitāti, tie vienmēr izlietojami ieteiktajā termiņā. Ja gribas uzglabāt ilgākam periodam, cepumus var sasaldēt. Pirms likšanas galdā cepumus var pasildīt mikroviļņu krāsnī, tas dod pavisam gardu, tikko ceptu našķu efektu.

Gana ilgs bijis process, kamēr Linda secinājusi, kā tieši labāk cepumos izmantot auzu pārslas, lai produkts nekļūtu sauss un stiegrains. “Ar tādu sastāvu neesmu neko līdzīgu atradusi. Uzskatu, ka mani cepumi ir unikāli un īpaši,” teic Linda.

Viņa arī atzīst, ka preču zīmes “Radīts Cēsu novadā” iegūšana likusi vairāk novērtēt un pašai lepoties ar savu produktu, vienlaikus liekot darīt visu apzinīgāk un pārdomātāk. Preču zīmes iegūšanai sekojuši arī sadarbības piedāvājumi. “Kaut kam jaunam esmu arī piekritusi, kas pašlaik ir procesā,” pauž Linda.
Gnedleru ģimene jau piecus gadus ir cēsnieki, pirms tam mituši Taurenes pagastā. Lindas dēlam ir 17, meitai 11 gadi, abi mācās Cēsīs – dēls Vidzemes tehnikumā, bet meita Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā. Vairāk aizrauties ar īpašajiem cepumiem Linda sākusi, kad bērni jau bijuši paaugušies un radies vairāk brīvā laika, lai nodotos eksperimentiem ideālās cepumu receptes meklējumos. “Bet eksperimentēt virtuvē man ir paticis vienmēr, neko nepatīk gatavot pēc parastas standarta receptes. Man pat dēls daž­kārt prasījis, vai es nevarētu kādreiz pārmaiņas pēc izcept vienkārši parastas pankūkas vai kotletes,” tā Linda, atzīstot, ka tieši kotletes ir ideālais veids, kā bērniem no mazotnes iedot dažādus dārzeņus, samaļot gaļas masā klāt, piemēram, burkānus, puķkāpostus vai brokoļus. Savukārt pankūkas viņas mājā nekad netopot no parastajiem kviešu miltiem, jo to viņai nemaz neesot. Lindai vienmēr griboties pa­ekspe­rimentēt, mīklai pieliekot kaut ko netipisku, piemēram, čia sēklas vai kādu citu oriģinālu piedevu.

“Man cilvēki jautājuši, vai es ar šo nopelnu, bet te vispār nav runas par pelnīšanu, bet gan par dalīšanos ar vērtīgo. Es lepojos, ka man kaut kas tik labs izdodas, tādēļ gribu tajā dalīties ar citiem,” atklāj Linda, pastāstot, ka pamatdarbā strādā zobārstniecības administrācijā. Sarunas laikā viņa vairākkārt uzsver, cik ļoti priecājas būt tieši Cēsu novada ražotāja.

“Radīts Cēsu novadā” ir stāsts par esošiem un jauniem uzņēmējiem, kuri lepojas ar sevi, ka viņu radītā prece, produkts vai pakalpojums tiek ražots Cēsu novadā. “Esmu lepna, ka dzīvoju Cēsīs. Cēsis ir skaista, mūsdienīga, bet tajā pašā laikā vēsturiski bagāta pilsēta. Te ir manas mājas,” augustā pēc preču zīmes “Radīts Cēsu novadā” saņemšanas soci­ālajos tīklos priekā dalījās Linda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
115

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
97

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
58

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
117

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
127

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
18
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi