Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

Anna Kola
05:15
30.04.2024
332
Mâris Un Bambi

Atgriezties dzimtajās mājās. Māris Kalniņš ar sievu Bambi un meitu Amandu. FOTO: no albuma

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik mums te ir,” teic Māris Kalniņš. Viņa ikdiena paiet Skujenē, darbs rit – kā jau daudziem mūsdienās – attālināti.

“Dzīvot Skujenē būtu ļoti grūti, ja man būtu vajadzīgs darbs uz vietas. Abi ar sievu strādājam no mājas, un mums ar to ir ļoti paveicies. Ja būtu jātērē laiks un degviela, lai nokļūtu darbavietā pilsētā, tad noteikti dzīve Skujenē nebūtu tik jauka,” atklāj Māris.

Viņš pagastā ir pavadījis bērnību. Tad kāds laiks pagājis ārvalstīs, bet nu ar ģimeni atgriezies dzimtajā vietā. Māra sieva ir filipīniete, vārdā Bambi. Māris teic, ka nu jau viņa Skujenē ir iedzīvojusies, lai arī sākums nebija viegls. Bambi pieradusi pie dzīves lielpilsētā, pāreja uz klusu lauku ciematu bijusi mazliet izaicinājums. “Viņai pietrūkst savu tuvinieku, radinieku. Viņai ļoti trūkst visu lielpilsētu labumu – iepirkšanās centru, iespēju apmeklēt pasākumus, kafejnīcas. Bet nu jau ir apradusi ar dzīvi šeit, pamazām mācās arī latviešu valodu,” pastāsta Māris.

“Jāatzīst, sabiedriskajā dzīvē neesam pārlieku aktīvi, arī pagasta pasākumos piedalāmies pareti, bet meita darbojas deju pulciņā, cenšamies viņu atbalstīt visos koncertos,” teic Māris.

Jautāts, vai ir kas tāds, ko tomēr gribētos Skujenes dzīvē uzlabot, vīrietis smaidot atzīst, ka ļoti noderētu pakomāts. “Tomēr visi esam moderni cilvēki, bieži vien kaut ko pasūtām internetā. Tā kā Skujenē pakomāta nav, nākas maksāt daudz dārgāko kurjerpiegādi. Jā, par pakomātu ļoti priecātos!” saka Māris un tomēr vērtē, ka Skujenē kā diezgan mazā ciematā ir gana daudz iespēju. “Ne visu, protams, var nodrošināt. Ir lietas, ko var īstenot tikai Cēsīs, piemēram, mūsu meita nesen sāka apgūt karatē. Tad nu vadājam viņu uz nodarbībām pilsētā.”

Māris ir arī Skujenes sludinājuma dēļa administrators sociālajā tīklā “Facebook”. “Man ļoti nepatīk vietnes, kurās administratori nepārbauda sludinājumus – piemēram, cilvēks no Talsiem vai Liepājas var mierīgi ievietot sludinājumu Cēsu lapā, tomēr kāda no tā ir jēga? Es cenšos Skujenes sludinājumu dēlī sekot līdzi visiem sludinājumiem, lai informācijas aprite būtu starp vietējiem cilvēkiem – ko meklē, ko piedāvā, ko pārdod vai ko vēlas nopirkt šeit.”

Skujenietis piebilst, ka ļoti rūp izglītības joma. “Klīst runas, ka Skujenes pamatskola, kur šobrīd pirmsskolas grupā mācās mūsu meita, varētu tikt likvidēta vai pārveidota. Tas jau notika ar Sērmūkšu pamatskolu, kur savulaik mācījos pats. Vēl šodien ir ļoti sāpīgi redzēt, ka manas skolas vietā tagad ir pansionāts.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
655

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi