Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības (LKLSSB) Cēsu nodaļai pagājušajā gadā pievienojušies 14 dalībnieki, nu tajā ir 170 biedri. Tomēr dalībnieku skaits kopumā ir stabils, stāsta nodaļas valdes priekšsēdētājs Māris Jākobsons. Kovida ierobežojumu laikā tie, kas saprata, ka nebūs aktīvi, izstājās, tagad atjaunojuši dalību.
Lai gan organizācija apvieno cilvēkus, kuriem ir kādas kaulu, locītavu vai saistaudu slimības vai citas veselības problēmas, biedrībā ir uzskats, ka pirmā nav slimība, bet interese un vēlme darboties, atzīst nodaļas valdes locekle Rita Šmagre-Žīgure. Par iespējām darboties stāsta arī citi valdes pārstāvji. Tamāra Rubika pauž, ka nodarbības pieejamas gandrīz katru dienu, pirmdienās nāk kopā rokdarbu pulciņš, otrdienās ir vingrošana, trešdienās – pulcējas kulinārijas grupa un ir nodarbības deju grupā “Pīpenes”, darbojas vokālais ansamblis “Gauja” un aušanas pulciņš. Ne mazums interesentu ir soļbola nodarbībās, kur pārvietojas, tikai staigājot, tāpēc tajās var iesaistīties gandrīz ikviens.
Aizvadītajā gadā izveidojās dārzkopības interešu kopa, jo ne vienam vien ir dārziņš, kurā patīk rušināties, tāpēc gribas uzzināt noderīgus ieteikumus, ko ņemt vērā. Arī rokdarbu pulciņā nodarbības kļuvušas vēl izzinošākas. Pirmajā stundā ir lekcija gan par krāsu salikumiem, latvju zīmēm un citiem ar rokdarbiem saistītiem tematiem, bet otrajā stundā ir praktiskā nodarbība, tiek rīkotas arī izstādes. “Mainoties mums pašiem, mainās arī nodarbību saturs,” saka Marija Avotiņa, bet Dace Zariņa piebilst: “Mācāmies dalīties ar saviem vaļaspriekiem. Tā atnesām savas dziedāšanas klades, ieskatījāmies dziesmās, bijuši arī sadziedāšanās vakari.”
Īpaša ir tradīcija rīkot Pankūku balli, kurā ar koncertu uzstājas skolēni un pēc tam ar baudu notiesā biedrības saimnieču ceptās pankūkas. Jubilāru vakarā sveic tos, kam apaļas vai pusapaļas dzimšanas dienas. Dace Zariņa pastāsta, ka katru gadu tiek domāts citāds veids, kā pārsteigt gaviļniekus: bijis jubilāru detektīvs, citreiz sagatavotas ziņas par notikumiem, kas bijuši zīmīgi jubilāra dzimšanas gadā. Pie gaviļniekiem, kuriem veselības dēļ ierobežotas iespējas kustēties, apsveicēji ierodas mājā.
Nodaļai ir arī tradīcija rīkot pavasara un rudens pārgājienus, vienmēr piedalās 20-30 cilvēki, ik gadu rīko vairākas ekskursijas. Biedri labprāt arī piedalās talkās, iesaistās labdarībā, piemēram, ada zeķes ukraiņu karavīriem. Marija Avotiņa rezumē: “Dzīvojam līdzi pilsētas dzīvei un pulsam, zinām, kas notiek pilsētā un valstī, kur vajadzīga palīdzīga roka.”
Rita Šmagre-Žīgure vērtē, ka būšana kopā ar domubiedru grupu ļoti uzlādē, ļauj būt notikumu viducī un justies iesaistītam. Ne viens vien ienāk biedrības telpās, lai uzzinātu, kā citiem klājas, kas jauns. Dace Zariņa piekrīt: “Cilvēkiem patīk atnākt sasveicināties, vienkārši parunāties, justies piederīgiem. Socializēšanās ir ļoti būtiska. Satikšanās ir prieka pilnas.”
Nodaļas valde uzsver, ka iespēju robežās cenšas īstenot gan biedru idejas ekskursijām, gan nodarbībām, lai cilvēkiem nevajadzētu vieniem būt mājās, lai nebūtu vientuļi. Tāpat biedri labprāt ciemojas citu nevalstisko organizāciju pasākumos, kā arī apmeklē Sociālā dienesta rīkoto pasākumu nevalstiskajām organizācijām.
Analizējot lielo aktivitāti, Marija Avotiņa secina, ka daļa biedru bijuši aktīvi darba gados, tādēļ, arī pensijā esot, ir ar asu prātu, savu viedokli, priekšlikumiem un vēlmi iesaistīties. Dalībniekiem informācija par jaunumiem tiek sūtīta e-pastā, nepieciešamības gadījumā īsziņā, arī piezvanot vai apciemojot cilvēkus.
Māris Jākobsons atzinīgi vērtē Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta atbalstu nevalstiskajām organizācijām, jo tas ir regulārs. Nodaļai ir ērti sasniedzamas un siltas telpas, par kuru izmantošanu nav jāmaksā. Atbalsta arī vietējie uzņēmēji ar ziediem un cienastu svētkos, transportu ekskursijās.
Komentāri