Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta “Ērlavām” tā pārvesta uz Virešiem, kur “Ceriņu” saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā “GrassLIFE”, atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas.
Pārnestais rāda labus rezultātus
Sugām bagātā Limbažu pagasta zālāja velēna (aptuveni 0,1 ha) aizvesta uz gleznainu vietu – uz aizsargājamo ainavu apvidu Ziemeļgauja, kur atjaunojamais dabiskais zālājs atrodas Gaujas ielokā Līves ciemā. Velēna būs donormateriāls vērtīgu pļavas augu sēklu izsējai, kā arī augsnes dzīvības formu (sēnes, kolembolas u.c.) ienešanai un bagātināšanai. Kopā ar projekta biotopu atjaunošanas koordinatori Baibu Strazdiņu jūlija sākumā devāmies lūkot, kā pārvestā velēna jaunajā vietā ieaugusi.
Ar pārvesto velēnu iecerēts atjaunot un bagātināt kolhoza laikā noplicināto pļavu, kuras vietā sākotnēji bija izstrādāts tīrums, bet pēdējā laikā tajā zēla pienenes un kamolzāle, kas laika gaitā bija izskaudušas vērtīgās dabiska zālāja sugas. Saimnieks “GrassLIFE” projektā vairākus gadus mēģinājis pārsēt pāri vērtīgu pļavas augu sēklas, taču bez rezultātiem. “Pagājušajā rudenī viņš pļavu nopļāva un uzara, iesēja viengadīgo aireni. Tā “izņem” no augsnes barības vielas, kas veicina pieneņu un citu dabiska zālāja augus nomācošo sugu augšanu,” skaidro B. Strazdiņa. Divas trīs reizes šosezon airenes tiks nopļautas, un rudenī to vietā varēs vēlreiz iesēt sēklas, kurām nu būs daudz labākas augšanas iespējas, jo augsne vairs nav sablīvēta un tajā atsegušies brīvi laukumi. Rezultātā būs ar vienu šāvienu trāpīts diviem zaķiem – saimnieks, kurš audzē lopus, no šīs platības šogad varēs ievākt vairāk siena (aireni), un reizē tiks dota iespēja pļavai bagātināties.
Pieneņu pļavas vienā pusē joslu, kas bija salīdzinoši bagātāka ar dabiska zālāja sugām, neuzara, atstājot to kā izsējas laukumu. To nepļauj, lai augu sēklas varētu gatavoties un izsēties atjaunošanai paredzētajā gabalā. Šim laukumam klāt nu piestādīta no Limbažu puses pārvestā velēna. Šogad gan to nebija paredzēts aiztikt, lai dažādās augu sugas paspēj nogatavināt sēklas un tās izsējas, tomēr noticis misēklis – lielākā tās daļa nopļauta. B. Strazdiņa skaidro, ka daļa augu tomēr paguva izsēties, bet pārējie nekur nepazudīs un varēs to darīt nākamsezon. Pirmais iespaids, apskatot velēnas nopļauto un arī nenopļauto daļu, zālāju speciālistei ir labs: “Te nemanu nekādu nevēlamo augu sugu ekspansijas. Ja saimniekam ir bijis, ko nopļaut, tātad pārstādītā velēna pārvietošanu ir izturējusi un te diezgan labi iedzīvojusies. Tas, ka pārstādīšana notika lietainā laikā, noteikti nāca par labu. Piemēram, šobrīd to nevarētu darīt, jo pļava izkalstu.”
Velēnā redzamas vairākas dabiska zālāja indikatorsugas – rudens vēlpiene, zeltainā gundega, sāres grīslis, vizulis, ziemeļu madara, arī seslērija un parastā sekstaine. Speciāliste stāsta, ka kopumā ir vairāk nekā 50 sugu, kuru klātbūtne liecina par dabisku zālāju. Ja vienā kvadrātmetrā dažādās vietās pļavā var atrast vismaz 10 šādas sugas, tas ir ļoti labs rādītājs. B. Strazdiņa vērtē, ka pārnestās vietas attālā uzietās sešas sugas ir ļoti labs rezultāts, jo, visticamāk, vēl kāds augs izdīgs, kad būs piemēroti apstākļi. Turklāt, iespējams, svaigi nopļautajā zālājā kāda suga netika pamanīta. Par dabisku un bioloģiski vērtīgu zālāju liecina arī tas, ka vienā kvadrātmetrā pļavas jau pirmajā gadā pēc velēnas pārnešanas var saskaitīt vismaz 20 dažādu augu sugu. Nenopļautajā kvadrātmetrā eksperte saskaitījusi 18 augu sugas, tostarp raspodiņu, biteni, parasto zvaguli, arī parasto smilgu, lielo dzelzeni un stāvo retēju.
Jauna, bet ne bieži izmantojama metode
Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā iepriekšējas pieredzes velēnas pārstādīšanā nav. Šī iemesla dēļ projekta “GrassLIFE” pārstāvji konsultējās un sadarbojās ar ekspertiem – Igaunijas uzņēmuma “Nordic Botanical” pārstāvjiem un Tartu Universitātes pētniekiem.
Kādēļ velēnu vispār bija nepieciešams pārstādīt? Tās norakšana tika veikta vietējo iedzīvotāju ilgus gadus gaidītā autoceļa Dūči–Limbaži posma no Lādes līdz Limbažiem pārbūves vietā Limbažu novadā. Lai līdz tam vispār tiktu, gan Limbažu novada pašvaldībai, gan iedzīvotājiem un ceļu būvniekiem vajadzēja vairākus gadus. Posma pārbūves laikā bija jāiztaisno atsevišķi līkumi, bet, lai to īstenotu, bija plānots iznīcināt 0,3 ha liela sena dabiskā zālāja daļu. Šis zālājs atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem “Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas” un “Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs”. Bioloģiskā nozīme “Ērlavu” pļavai patiešām liela – zālāju eksperti vienā šīs pļavas kvadrātmetrā saskaitīja 42 augu sugas, kas ir ļoti augsts rādītājs valstī. Kaut ceļa būves projekts tika saskaņots, pret to iebilda zemes īpašnieks Andis Leinišs, kurš uzrunāja LDF, lai kopīgi rastu risinājumu kaut daļējai šīs vietas dabas vērtību saglabāšanai – velēnas pārstādīšanai jaunā vietā.
Bažījoties, cik tas veiksmīgi izdosies, uz Līves ciemu aizvesta vien daļa (tā norakta aptuveni 0,1 ha platībā 15–20 cm biezumā) no iznīcībai lemtās velēnas. “Šis gabals nav liels, bet mūsu galvenais mērķis bija saprast, kā šāda metode strādā un kā to veiksmīgāk īstenot,” skaidro sarunbiedre. Pārējā daļa no 0,3 ha atstāta zālāja īpašniekam, kurš to gatavojās pārstādīt citā vietā savā saimniecībā. Jāpiemin, ka pērnpavasar LDF pārstāvji eksperimentālā nolūkā no Limbažu pagasta uz Apes novadu jau aizveda vienu kvadrātmetru velēnas, lai pārliecinātos, vai tā izraudzītajā apkaimē ieaugs. Kad tam bija vēlamais rezultāts, noraka un pārveda arī ieplānoto 0,1 ha pļavas.
“Skaidrs, ka šis paņēmiens nav bieži un masveidā izmantojams, tas prasa finanšu, cilvēku un laika resursus. Velēnas pārstādīšana nevar tikt uzskatīta par aizsargājamā biotopa pārvietošanu, jo ar velēnu tiek pārnesta vien daļa no kopējās senā zālāja ekosistēmas. Tomēr tas ir veids, kā valstiski nozīmīgos objektos, kur nav cita risinājuma, paglābt kādus elementus, kas citādi ietu zudībā,” teic B. Strazdiņa. Tiesa, sarunbiedre iesaka lūkoties ceļmalu virzienā. Tur mēdz augt daudzas augu sugas, turklāt ceļu uzturēšanas darbos bieži vien šie biotopi tāpat tiek bojāti. Projekts “GrassLIFE” turpināsies vēl nākamgad, taču eksperti arī ārpus projekta pieskatīs pārstādīto velēnu, lai sekotu līdzi rezultātiem un tam, ko no šīs aktivitātes mācīties, lai ieteiktu to tālāk, jo arī citā projekta “GrassLIFE” demonstrējumu saimniecībā “Bekas” Valkas novadā saimnieks iecerējis atjaunot zālāju ar velēnu fragmentiem, kas ņemti no paša īpašuma citas daļas. Līdz šim viņš gan apsēj sugām nabadzīgākās platības ar dabisko zālāju augu sēklām, gan bagātināšanai izmanto sienu. Ziemā lopiem, kas ganās atjaunīgās platībās, izbaro augu sugām bagātu sienu, no kura izbārstās sēklas.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri