Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vēla rudens darbi dārzā un pagalmā

Līga Eglīte
15:57
01.11.2017
27
Salna Rudens Klavaslapa 664x442 1

Oktobrī uznākušais aukstums un sniegs parasti nemēdz ilgi uzkavēties, un līdz gada nogalei vēl gana daudz laika nolikt ziemas miegā gan dārzu, gan darbarīkus.

Lai ietaupītu laiku nākamajā pavasarī, jau tagad vērts pacīnīties ar nezālēm un dažādiem invazīvajiem augiem, kuri pārkāpuši robežas. Viengadīgās rudenī beidz augšanas ciklu un iznīkst, taču daudzgadīgās nezāles labi iesakņojas un spēj pārziemot. Domājot par pirkumiem nākamajai dārza sezonai, vērts iegādāties biokompostētāju, jo tas novērsīs nezāļu sēklu izplatīšanos ar kompostu.

Lecektī, siltumnīcā un citur var iesēt rudzus augsnes uzlabošanai, taču vispirms jāpārbauda, vai nav ieviesušies “baltie makaroni” – maijvaboļu kāpuri. No tiem var tikt vaļā “manuāli” – pārrokot un izlasot ar rokām, vai rakšanas brīdī pieaicinot čaklus mājputnus, kas tos savāks jūsu vietā.

Tie, kuri nākošsezon plāno veidot augstās dobes, to var sākt jau gada beigās. Viss organiskais, ko parasti vestu uz komposta kaudzi vai mestu ugunskurā, var noderēt šādas dobes saturam – zari, laksti, lapas un stublāji. Savukārt visu ziemu jaunajai dobei var krāt zemes auglības papildinājumu: dārzeņu mizas, tējas un kafijas biezumus, kā arī olu čaumalas.

Jau augustā dārzā un zālienā parādās pirmās kurmju “piramīdas”. Rudenī šo irdeno zemi vērts savākt un sabērt dobēs.

Komposta veidošanai noteikti noderēs kritušās koku lapas. Laba metode to ātrai un ērtai savākšanai un sasmalcināšanai ir pārbraukt pāri ar pļaujmašīnu, kurai ir savācējkonteiners.

Ieteicams veikt sēklu, darbarīku un dažādu piederumu inventarizāciju, izvērtēt, vai stādu kastes, puķu podi, mietiņi, nožogojums, auklas, plēves un citas lietas derēs arī nākošgad.

Sals un sniegs uznāk, kad to negaida, tādēļ jāieziemo soliņi, dārza mēbeles, jāizlej ūdens no mucām. Aprūpi pelnījuši arī dārza darbarīki. Tie jānotīra, jāsalabo, metāla daļas varbūt nepieciešams ieziest ar kādu līdzekli pret rūsu.

Jāapgriež jūtīgie augi, kurus ieziemos vai piesegs, piemēram, roze, lavanda, dievkociņš, salvija, vērmele, rūta. Jāsagādā egļu zari un “zaķu drošs” siets koku stumbriem. Jānovērtē dārza un piemājas koku un krūmu veselība, jāizzāģē vai jāapgriež, kur nepieciešams, jo pavasarī patiešām darbs dzīs darbu un pietrūks laika.

Baltais, klusais laiks starp rudeni un pavasari paies ātri, tādēļ jau tagad izsapņojiet, uzzīmējiet, pierakstiet, ko un kā nākošgad vēlaties savā dārzā, lasiet, mācieties kursos, meklējiet domubiedrus un esiet atvērti idejām!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi