Tie ir tikai daži simptomi, kurus izjūt cilvēki, kuriem ārsts noteicis diagnozi – veģetatīvā distonija. Slimība, kas mūsdienās kļuvusi tik izplatīta. Nesen sociālajos tīklos populārā dejotāja un horeogrāfe Ieva Biteniece publiskoja veģetatīvajai distonijai veltītas dejas video. Šķiet smieklīgi, bet tik tālu nu esam aizgājuši. Dejas autore par video teikusi: “Jā, man, protams, arī tāda ir. Tāda ir visiem, kuri skrien pēc kaut kā mistiska, nedomājot par sevi. Un katram šis cēlonis var būt atšķirīgs, kā arī var būt citāds izpausmes veids,” bildusi Biteniece. Viņa atzinusi, ka savulaik domājusi, ka visu var, bet gulēšana domāta “mīkstajiem”. To jaunā māksliniece pārdomājusi, guļot slimnīcā pie intravenozās sistēmas. No tabletēm viņa atteikusies, bet sākusi vairāk gulēt un nomainījusi ēdienkarti.
“Mēģinu sevi vairāk likt pirmajā vietā. Sabalansēt darbadienu. Atteikties no mistiskiem projektiem. Atsāku mācīties. Nu tā, lēnā garā. Kā jau teicu – tāls ceļš vēl ejams,” savā atveseļošanās procesā ļauj ieskatīties māksliniece.
“Druva” uzrunāja arī cēsnieci Ingu (uzvārdu neminēsim), kura bilst, ka arī viņai ir šī slimība, un atļāvās pastāstīt par savu cīņu ar to.
“Piekrītu teicienam, ka veģetatīvā distonija sākas ar milzu haosu un pārslodzi cilvēka dzīvē. Bet trakākais, ka mēs, lielākā daļa cilvēku, esam dzīvē iejūgti tik daudz pienākumos, ka vienā brīdī ķermenis teic – ir jāapstājas. Es šobrīd nevaru sacīt, ka būtu šo cīņu uzvarējusi, turklāt vīrs mani rāj un atgādina, ka vienreiz mana skriešana ir jāizbeidz,” saka Inga un atklāj, ka faktiski strādā trīs darbos, līdztekus mācās un ir mamma saviem diviem bērniem. Uz jautājumu, kādēļ viņai nepieciešami trīs darbi, jaunā sieviete bilst, ka viss, protams, naudas dēļ. “Jūs taču saprotat, ka ar 300 eiro mēnesī četru cilvēku ģimene izdzīvot nevar. Arī pieliekot klāt vīra naudu, skaidrs, ka pārtikai, rēķiniem, kredītam, bērnu apģērbam, skolai, pusdienām, degvielai un kaut nelielai izklaidei nepietiek. Ir taču nožēlojami apjaust, ka dzīvojam vienu reizi, bet nespējam kopā ar bērniem vismaz pāris reižu gadā apmeklēt Leļļu teātri vai kādu kopīgu pasākumu. Tāpēc arī skrienam kā vāveres ritenī,” domās dalās sieviete un atklāj, ka iepriekš nebija iedziļinājusies, kas tā ir par slimību, līdz kļuva fiziski slikti, sirds kāpa laukā pa muti, gar acīm griezās viss melns, uznāca panikas lēkme un sajūta, ka mirst.
“Ir tik ļoti grūti. Brīžiem saprotu, ka visi ir vienaldzīgi. Es eju uz darbu, un man nāk raudiens. Es patiešām nezinu, kā lai pārrauju to apburto loku savā dzīvē. Pieteicos pie psihiatra kādā Rīgas klīnikā. Viena vizīte maksā 50 eiro. Un atkal jāraud. Man darba devējs tik daudz nemaksā, lai es varētu atļauties šādas vizītes, bet ko darīt?! Saprotu, ka mēs paši sevi esam nomocījuši. Saprotu, ka dzīves straujais temps un prasības mūs spiež pie zemes. Nekad nebiju domājusi, ka salūzīšu, jo esmu stipra sieviete,” klusi saka Inga. Viņa norāda, ka arī draugu un paziņu vidū šī slimība ir aktuāla. Viņa, daudz nedomājot, nosauc vairākus cilvēkus no draugu un paziņu loka, kuriem ir kas līdzīgs. Kuri cīnās ar sevi. Arī Inga bilst, ka ir jāiemācās apstāties trakajā ikdienas skrējienā, jāiemācās sevi iemīlēt un atrast laiku atpūtai.
Psihiatre Ilona Paegle skaidro, ka ar nosaukumu “veģetatīvā distonija” ir jāsaprot, ka tas var būt simptomu sūdzību kopums, kas ir radies psihosociālu stresa faktoru iespaidā bez konkrēta orgāna bojājuma. “No orgānu sistēmas puses jāsaprot, ka bojājuma nav, bet sūdzības, protams, būs par kādu konkrētu orgānu, piemēram, par sirdi, plaušām vai vēderu, vienalga, vai tā būs urinācija vai aizcietējumi. Skaidrs, ka cilvēks, kas sajūt šādus traucējumus, vēršas pie ārsta. Pirmais noteikti ir ģimenes ārsts, pie kura tiek saņemta konsultācija, lai nosūtītu uz izmeklējumiem, jo ārsts pirmajā mirklī nevar būt pārliecināts, ka pacientam nav slimība. Veicot attiecīgā orgāna izmeklēšanu, tiek secināts, ka pataloģijas nav, ka orgānā vainas nav, tātad tie ir veģetatīvās sistēmas traucējumi,” norāda psihiatre.
Viņa teic, ka cilvēkiem jāsaprot viens – apkārt neklīst nekādas veģetatīvās distonijas infekcijas epidēmija, jo, atskatoties prakses laikā, tā ir bijusi vienmēr, vienkārši slēpusies zem citām diagnozēm. “Gadu gaitā veģetatīvās distonijas pacientu skaits nav audzis, bet palielinājies to cilvēku skaits, kas nebaidās atklāti runāt par šo problēmu. Latvijā tie ir apmēram no 20 līdz 40 procenti iedzīvotāju. Iespējams, kādam tā liekas liela daļa, bet, ja ņemam vērā, ka katram cilvēkam ir veģetatīvā nervu sistēma, tad pie mūsdienu spriedzes, konkurences, lielās darba slodzes, ņemot vērā citus aspektus, piemēram, kādā ģimenē cilvēks piedzimis, ko saņēmis un pārmantojis no vecākiem, kādā vidē dzīvo, tad procentuāli tas ir maz,” atzīst I. Paegle un turpina: “Veģetatīvā distonija skar jebkuru cilvēku, tai skaitā arī bērnus. Ja ģimenē vecāki maz komunicē ar bērniem vai ir emocionāli vēsi, tad bērns savu nervu spriedzi nevar izrādīt citādi kā slimojot. Savukārt sievietes veģetatīvā distonija var skart, jo tām ir plašāka emocionālā pasaule, kas savienojas ar pastāvīgu spriedzi, ja pasaulē laists bērns. Viņām nepārtraukti ir jādomā, vai nekas nenotiks ar bērnu, un jābūt uzmanīgām. Tomēr vienā brīdī spriedze var būt pārāk liela un sieviete to nevar izturēt.” Tomēr, neskatoties uz to, pēdējos gados ar veģetatīvo distoniju visvairāk slimo jauni vīrieši, kas, pēc psihiatres domām, ir saistīts ar to, ka, mainoties situācijai, vīrieši samazina alkohola patēriņu, kas kādreiz kalpoja kā atslābināšanās veids. Mūsdienās ir pilnīgi cita sociālā vide, alkoholu cenšas lietot reti, jo gandrīz katram ir automašīna, pienākumi, kurus nevar savienot ar alkohola lietošanu. Līdz ar to jauni vīrieši arvien biežāk parādās pie ārstiem, lai šo spriedzi palīdzētu noņemt ar medikamentiem.
“Veģetatīvās distonijas ārstēšana un tās iznākums katram cilvēkam būs citāds. Viens ir, ja cilvēks pats izcīna cīņu, stiprinot psihoemocionālo pasauli, rūpējoties par savu režīmu, sabalansējot atpūtu un darbu, nodarbojoties ar sportu, kas tādējādi ļauj sakārtot iekšējo pasauli. Otrs, kad cilvēks vēršas pie ārsta un sāk lietot medikamentus. Ar medikamentiem ir jābūt uzmanīgam, jo, tos nepareizi lietojot vai neievērojot ārsta norādījumus, ārstēšanās var ieilgt, ir jāievēro pareiza to lietošanas uzsākšana un beigšana. Svarīgākais šajā procesā ir laikus meklēt palīdzību,” teic psihiatre Ilona Paegle un piebilst, ka veģetatīvā distonija nav bīstama, no tās nevar nomirt, bet vajag tajā ieklausīties un to saprast.
Komentāri