Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Līgatnes dabas takās rīkoja “Kuplastes vāveres dienu”, lai iepazīstinātu ar interesanto dzīvnieciņu, kas visbiežāk strauji pazib kokos un reti apskatāms tuvumā. Ja vāveres ziņkārība un cilvēku pacietība ir vienlīdz liela, tad satapšanās noteikti izdodas!
Tomiņa, Rižiks un Čita
Tā sauc trīs vāverēnus, kuri nav radinieki un uz Līgatnes dabas takām atvesti katrs no citas vietas. Zvērkope Velga Vītola “Druvai” pastāstīja, ka mazie ir ziņkārīgi, neslēpjas migā, tādēļ labi apskatāmi. Kopējā dzīvoklī mitinās arī ceturtā vāvere Pelēcīte, un ir cerības, ka nākotnē visiem zvēriņiem būs daudz plašāka māja.
Kuplastes portrets un ēdienkarte
Mūsu mežos sastopama tikai Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris) ar slaidu ķermeni, garu, kuplu asti un spalvu pušķīšiem ausu galos. Ievērojiet – vāvere divreiz gadā maina kažoku – vasarā „valkā” rudu, ziemā brūni pelēcīgu. Gaišs, gandrīz krēmbalts paliek vienīgi vēderiņš.
Kuplastes darbošanās labi novērojama dienā, pārsvarā rīta pusē un pēcpusdienā. Pa zemi tā pārvietojas līdzīgi kā zaķis, jo pakaļkājas daudz garākas par priekšējām, bet skaistā aste ir stūre un stabilizators, kas noder, lecot no zara uz zaru.
Vai tiešām sēņotājiem jāceļas agri, citādi vāvere būs visu labāko nolasījusi? Baravikas nav vāveres galvenā barība, tomēr ir novērojumi, ka ziemas krājumos tiek noglabātas kaltētas sēnes. Lazdu rieksti un ozolzīles ir rudens barība, bet vasarā vāvere našķojas ar ogām un piekož klāt arī kaut ko stiprāku – kukaiņus, reizēm putnu olas un pat mazuļus. Ziemā un pavasarī ar veiklajām rociņām, piepalīdzot zobiem, vāvere izlupina sēklas no priežu un egļu čiekuriem, vitamīnu tiesai uzkož skujas un egļu pumpurus. Mazāk zināms fakts, ka vāvere mēdz apskrubināt nomestus briežu ragus vai kāda zvēra kaulus.
Moderns mājoklis
Jābūt tiešām vērīgam, lai pamanītu labi nomaskēto vāveres māju – apaļu sūnu bumbu, ap pusmetru diametrā, kurai karkass sapīts no zariņiem, zāles un koku mizām. Miga koka dobumā vai pamestā putnu būrī ir tām vāverēm, kas apmetušās vecos parkos vai lapkoku audzēs. Vairākums kuplastu būvē uzreiz pāris māju – drošībai, gluži kā konspiratīvos dzīvokļus. Iekšējai apdarei izmanto putnu spalvas, dzīvnieku vilnu, augu pūkas, kaut kur sadabūtus cilvēka matus, papīriņus, lupatiņas, diegus. Un vēl – vāveres mājai ir vismaz divas durvis, ja nu kas…
Privātā dzīve
Februāra beigās, kad dienas kļūst siltākas, vāveru “puiši” dodas “meitās”. Meklējot draudzeni, vāveru tēviņiem nākas sastapties ar konkurentiem un krietni izplūkties. Atskan rūcieni, nikna čakstināšana, reizēm arī vilna iet pa gaisu. Riesta danči ilgst līdz marta beigām, kad dabūta vāveru meitenes piekrišana. Pēc vairāk nekā mēneša, mammas aprūpēti, migā kūņojas četri vai vairāki vāverbērni. Jāpaiet vēl vismaz diviem mēnešiem, lai mazuļi palūkotos ārpus migas un uzsāktu pasaules izpēti.
Noskaidrots, ka savvaļā vāvere var nodzīvot sešus, bet nebrīvē labos apstākļos pat 12 gadus.
Komentāri