Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vasaras pagarināšana politikas klātbūtnē

Druva
14:05
30.03.2012
21
Kipra

Laikā, kad Latvijā ziema spītējas un nedod pietiekamu vaļu pavasarim, Aina un Mārtiņš Rības kopā ar mazmeitām pasapņo par Kipru – salu Vidusjūrā.

Pagājis pusgads,kopš viņi to skatīja savām acīm, oktobra vidū dienvidzemē uzņemot saules siltuma un jūras valdzinājuma devu.Tas ļāvis optimistiskāk pārdzīvot gada tumšākos mēnešus.

Rības ir lieli ceļotāji. Ar aizrautību Mārtiņš svešās zemēs izpēta dabas daudzveidību. Kipra viņa foto albumos ir košas, zilganzaļas jūras piestrāvota, ar baltām viļņu putām, kas nerimtīgi tiecas tumšbrūnajās pludmalēs. Ainas sirdi silda svešu zemju stāsti,

ļaujot caur vēsturi un šodienu iztēloties tautu dzīvi un likteņus.

Pirms došanās no Liepas pagasta uz salu Vidusjūrā Rības zinājuši, ka Kiprā kā tūristi tiks viesmīlīgi uzņemti,bet diez vai sapratīs un izzinās visu, kas Kiprā vēsturiski noticis un politiski notiek aizvien. Uz salas pastāv divas Kipras, tajā skaitā valsts, kura ir un vienlaikus nav, jo Ziemeļkipras Turku republiku atzīst vienīgi Turcija. Pirms 26 gadiem izveidoto republiku citas valstis joprojām nav atzinušas. Un tomēr tā ir pilnīgi reāla – cilvēki tajā dzīvo ikdienas dzīvi. 1983. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas karaspēka virsniekam rokā gadījusies zaļa pildspalva,kad pēc ilgstošas kara darbības starp grieķiem un turkiem salas kartei viņš pārvilcis pāri zaļu līniju. Tā to sauc un kartēs uzrāda joprojām, tā nosaka salinieku dzīvi, arī nesamierināmību starp divām tautām. “Kā Berlīnē reiz betona mūris, tā Kiprā galvaspilsētu Nikoziju šodien pārdala dzeloņstiepļu žogs,” par redzēto pastāstīja Mārtiņš un Aina. Šo robežšķirtni kā tūristiem, tā saliniekiem esot iespējams šķērsot, bet tas, ka saliniekos kā ziemeļpusē, tā dienvidpusē gruzd kara gadu atbalsis, apliecina aizvien ANO un arī Turcijas karaspēka klātbūtne uz salas. Tūristiem to nav ļauts fotografēt, tāpēc Mārtiņa foto albumos neko tādu neredzēt. “Lēmums par labu atpūtai Ziemeļkiprā tika pieņemts arī tāpēc, ka daba šai salas daļā vēl ir tik neskarta. Līcīši nav nodeldēti, gar krastmalu ejot, var lasīt akmentiņus, aiziet vai aizbraukt līdz jūras malai, kur nebūs neviena cita tūrista, vien mēs. Ekskursiju dienās pabijām arī Kipras dienvidu daļā. Protams, acīs krita lielāka tīrība un sakoptība, bet uzreiz arī manījām, cik tur viss blīvi apbūvēts, cik daudz ļaužu, cik skaļi,” stāsta Aina. “Toties ziemeļpusē dikti krita acīs, ka daļa uzbūvēto māju, vai tie būtu dzīvojamie nami vai daudzstāvu viesnīcas, stāv tukšas, bijušo saimnieku,grieķu, atstātas. Pa 20 gadiem logi pamestajām mājām nav izsisti. Arī 12 un deviņu stāvu namiem. Tagad ticiet mums uz vārda, jo šīs mājas fotografēt nedrīkstējām, tāpat kā armiju.Aizvien ritot sarunas par īpašumiem. Grieķi droši vien cer, ka tajos reiz atgriezīsies. Turki arī uz kaut ko cer, jo savā pusē grieķu īpašumus neiznīcina.” Latviešu apmešanās vieta Ziemeļkiprā bijusi pirms trīs gadiem celtā viesnīcā, kādreizējā galvaspilsētā. Salamisas pilsētvalsts dibināta neiedomājami senos laikos – 11. gadsimtā pirms mūsu ēras. Maz gan no tās palicis. “Vēl būvgruži jaunās viesnīcas apkārtnē nebija novākti, vēl pludmale nebija iekārtota,bet tas atpūtai netraucēja. Lielākais ieguvums bija oktobra dienas pat ar siltumu līdz 25 grādiem un siltā Vidusjūra, kā arī ļoti laipnā apkalpošana, interese par mums un Latviju. Viņi pat zināja, kāds Latvijas prezidenta uzvārds,” brīnījās Aina.

“Man ceļojums pa Kipru sākās ar kilometriem garu pastaigu gar pludmali, fotografējot jūru,” piebilst Mārtiņš. “Gāju un nemaz nejutu, ka man uz salas būtu kāda aizliegtā zona. Arī vēlāk pārliecinājos, ka vēsture stāsta par daudz ko, sākot no romiešu laikiem, no kristietības pieminekļiem līdz musulmaņu mošejām. Saglabājušās neskaitāmas zīmes un pieminekļi no visām Vidusjūras civilizācijām un arī samērā neseniem laikiem,piemēram,par svētā Hilariona klosterī uzņemto filmu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. “Sajutu, ka turki ir ļoti ģimeniski,”aizdomājās Aina. “Tiesa, Kiprā viņu ģimenēs ir tikai viens, divi bērni un sieva arī tikai viena. Gide, pēc izcelsmes ukrainiete, stāstīja, kā gājusi uz kāzām un bērēm, kad ieprecējusies turku ģimenē. Kāzās kā vīra, tā sievas radi jaunlaulātajiem dāvinājuši tikai zeltlietas. Pēc tam vērtēts, cik katra radi bijuši dāsni. Kad dāvanas saņemtas, radi drusku paciemojušies un devušies mājās. Viešņa palikusi bez ēšanas. Toties bērēs tieši otrādi – visu ciemu saaicina, galdi vai lūst.” Gribēdami izjust tikai Vidusjūras maigo klimatu, latviešu ceļotāji piedzīvojuši arī dabas skarbumu. “Aizbraucām uz skaisto, ļoti izslavēto Afrodītes līci,gribējām tur pavadīt dienu, peldēties,bet nekas nesanāca. Piedzīvojām smilšu vētru. Smiltis tā gāja pa gaisu, ka atpūta bija pilnīgi izbojāta, pat bail bija izņemt laukā fotokameru,lai smiltis to nesabojātu,” atcerējās Mārtiņš. ” Taču pēc tik spēcīga vēja pūtiena kļuva skaidrs, kāpēc pludmalē parasti krūmi veido nesaprotamu,bet skaistu vijumu. Vēlāk bija prieks tos fotografēt,bet ne doties krūmu džungļos, jo no tādiem atpakaļceļu var arī neatrast.” Daba un vēsture Ziemeļkiprai ir devušas visu, lai te būtu tūrisma un kūrortu zeme: Vidusjūras siltie ūdeņi, saule un pludmales, bet kā īpašs veltījums tiem, kam ar kūrortu vien šķiet par maz, – unikālu vēstures pieminekļu pārbagātība. Ik gadu turp braucot 250 tūkstoši tūristu. Latvieši rudenī satikuši gan angļus, gan vāciešus un čehus. Droši vien brauktu vairāk, bet uz Ziemeļkipru var atlidot vienīgi no Turcijas pilsētām, starptautisku reisu un čarteru nav, jo – kā gan lai tie lidotu uz valsti, kuras nav. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi