Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Vasaras pagarināšana politikas klātbūtnē

Druva
14:05
30.03.2012
10
Kipra

Laikā, kad Latvijā ziema spītējas un nedod pietiekamu vaļu pavasarim, Aina un Mārtiņš Rības kopā ar mazmeitām pasapņo par Kipru – salu Vidusjūrā.

Pagājis pusgads,kopš viņi to skatīja savām acīm, oktobra vidū dienvidzemē uzņemot saules siltuma un jūras valdzinājuma devu.Tas ļāvis optimistiskāk pārdzīvot gada tumšākos mēnešus.

Rības ir lieli ceļotāji. Ar aizrautību Mārtiņš svešās zemēs izpēta dabas daudzveidību. Kipra viņa foto albumos ir košas, zilganzaļas jūras piestrāvota, ar baltām viļņu putām, kas nerimtīgi tiecas tumšbrūnajās pludmalēs. Ainas sirdi silda svešu zemju stāsti,

ļaujot caur vēsturi un šodienu iztēloties tautu dzīvi un likteņus.

Pirms došanās no Liepas pagasta uz salu Vidusjūrā Rības zinājuši, ka Kiprā kā tūristi tiks viesmīlīgi uzņemti,bet diez vai sapratīs un izzinās visu, kas Kiprā vēsturiski noticis un politiski notiek aizvien. Uz salas pastāv divas Kipras, tajā skaitā valsts, kura ir un vienlaikus nav, jo Ziemeļkipras Turku republiku atzīst vienīgi Turcija. Pirms 26 gadiem izveidoto republiku citas valstis joprojām nav atzinušas. Un tomēr tā ir pilnīgi reāla – cilvēki tajā dzīvo ikdienas dzīvi. 1983. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas karaspēka virsniekam rokā gadījusies zaļa pildspalva,kad pēc ilgstošas kara darbības starp grieķiem un turkiem salas kartei viņš pārvilcis pāri zaļu līniju. Tā to sauc un kartēs uzrāda joprojām, tā nosaka salinieku dzīvi, arī nesamierināmību starp divām tautām. “Kā Berlīnē reiz betona mūris, tā Kiprā galvaspilsētu Nikoziju šodien pārdala dzeloņstiepļu žogs,” par redzēto pastāstīja Mārtiņš un Aina. Šo robežšķirtni kā tūristiem, tā saliniekiem esot iespējams šķērsot, bet tas, ka saliniekos kā ziemeļpusē, tā dienvidpusē gruzd kara gadu atbalsis, apliecina aizvien ANO un arī Turcijas karaspēka klātbūtne uz salas. Tūristiem to nav ļauts fotografēt, tāpēc Mārtiņa foto albumos neko tādu neredzēt. “Lēmums par labu atpūtai Ziemeļkiprā tika pieņemts arī tāpēc, ka daba šai salas daļā vēl ir tik neskarta. Līcīši nav nodeldēti, gar krastmalu ejot, var lasīt akmentiņus, aiziet vai aizbraukt līdz jūras malai, kur nebūs neviena cita tūrista, vien mēs. Ekskursiju dienās pabijām arī Kipras dienvidu daļā. Protams, acīs krita lielāka tīrība un sakoptība, bet uzreiz arī manījām, cik tur viss blīvi apbūvēts, cik daudz ļaužu, cik skaļi,” stāsta Aina. “Toties ziemeļpusē dikti krita acīs, ka daļa uzbūvēto māju, vai tie būtu dzīvojamie nami vai daudzstāvu viesnīcas, stāv tukšas, bijušo saimnieku,grieķu, atstātas. Pa 20 gadiem logi pamestajām mājām nav izsisti. Arī 12 un deviņu stāvu namiem. Tagad ticiet mums uz vārda, jo šīs mājas fotografēt nedrīkstējām, tāpat kā armiju.Aizvien ritot sarunas par īpašumiem. Grieķi droši vien cer, ka tajos reiz atgriezīsies. Turki arī uz kaut ko cer, jo savā pusē grieķu īpašumus neiznīcina.” Latviešu apmešanās vieta Ziemeļkiprā bijusi pirms trīs gadiem celtā viesnīcā, kādreizējā galvaspilsētā. Salamisas pilsētvalsts dibināta neiedomājami senos laikos – 11. gadsimtā pirms mūsu ēras. Maz gan no tās palicis. “Vēl būvgruži jaunās viesnīcas apkārtnē nebija novākti, vēl pludmale nebija iekārtota,bet tas atpūtai netraucēja. Lielākais ieguvums bija oktobra dienas pat ar siltumu līdz 25 grādiem un siltā Vidusjūra, kā arī ļoti laipnā apkalpošana, interese par mums un Latviju. Viņi pat zināja, kāds Latvijas prezidenta uzvārds,” brīnījās Aina.

“Man ceļojums pa Kipru sākās ar kilometriem garu pastaigu gar pludmali, fotografējot jūru,” piebilst Mārtiņš. “Gāju un nemaz nejutu, ka man uz salas būtu kāda aizliegtā zona. Arī vēlāk pārliecinājos, ka vēsture stāsta par daudz ko, sākot no romiešu laikiem, no kristietības pieminekļiem līdz musulmaņu mošejām. Saglabājušās neskaitāmas zīmes un pieminekļi no visām Vidusjūras civilizācijām un arī samērā neseniem laikiem,piemēram,par svētā Hilariona klosterī uzņemto filmu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. “Sajutu, ka turki ir ļoti ģimeniski,”aizdomājās Aina. “Tiesa, Kiprā viņu ģimenēs ir tikai viens, divi bērni un sieva arī tikai viena. Gide, pēc izcelsmes ukrainiete, stāstīja, kā gājusi uz kāzām un bērēm, kad ieprecējusies turku ģimenē. Kāzās kā vīra, tā sievas radi jaunlaulātajiem dāvinājuši tikai zeltlietas. Pēc tam vērtēts, cik katra radi bijuši dāsni. Kad dāvanas saņemtas, radi drusku paciemojušies un devušies mājās. Viešņa palikusi bez ēšanas. Toties bērēs tieši otrādi – visu ciemu saaicina, galdi vai lūst.” Gribēdami izjust tikai Vidusjūras maigo klimatu, latviešu ceļotāji piedzīvojuši arī dabas skarbumu. “Aizbraucām uz skaisto, ļoti izslavēto Afrodītes līci,gribējām tur pavadīt dienu, peldēties,bet nekas nesanāca. Piedzīvojām smilšu vētru. Smiltis tā gāja pa gaisu, ka atpūta bija pilnīgi izbojāta, pat bail bija izņemt laukā fotokameru,lai smiltis to nesabojātu,” atcerējās Mārtiņš. ” Taču pēc tik spēcīga vēja pūtiena kļuva skaidrs, kāpēc pludmalē parasti krūmi veido nesaprotamu,bet skaistu vijumu. Vēlāk bija prieks tos fotografēt,bet ne doties krūmu džungļos, jo no tādiem atpakaļceļu var arī neatrast.” Daba un vēsture Ziemeļkiprai ir devušas visu, lai te būtu tūrisma un kūrortu zeme: Vidusjūras siltie ūdeņi, saule un pludmales, bet kā īpašs veltījums tiem, kam ar kūrortu vien šķiet par maz, – unikālu vēstures pieminekļu pārbagātība. Ik gadu turp braucot 250 tūkstoši tūristu. Latvieši rudenī satikuši gan angļus, gan vāciešus un čehus. Droši vien brauktu vairāk, bet uz Ziemeļkipru var atlidot vienīgi no Turcijas pilsētām, starptautisku reisu un čarteru nav, jo – kā gan lai tie lidotu uz valsti, kuras nav. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi