Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vaivēniete šķirnes suņu pasaulē

Druva
13:43
01.04.2011
29
Img 9629

Jau astoņus gadus Lolita Ķuze vada biedrību Valmieras Kennelklubu, latviskojot – suņu audzētāju klubu, kas ir Latvijas Kinoloģiskās Federācijas biedrs.

“Suņu klubā jau stājas cilvēki, bet piereģistrē savus mīluļus. Neatkarīgi- vienu vai piecus. Par kluba biedru var būt gan tas, kuram pieder izcils šķirnes eksemplārs, gan tas, kuram pieder izcils un pats mīļākais krancis,” stāstot smējās kluba valdes priekšsēdētāja Lolita Ķuze un piebilda, ka suņu audzētāju klubs ir domubiedru grupa, kuriem savu dzīvi bez četrkājainajiem draugiem neiespējami iedomāties. Pašlaik Valmieras Kennelklubā esot ap 100 biedru no visas Latvijas. Tas, ka Valmieras klubs ir Latvijas Kinoloģiskās Federācijas biedrs, nozīmē lielu atbildību. Rīgā un arī citviet Latvijā esot izveidoti daudzi specializētie šķirņu klubi, kurā apvienojas vienas suņu šķirnes lutinātāji, bet Valmieras klubā pierakstās gan dekoratīvo, gan sargsuņu un medību suņu saimnieki. “Mēs ļoti lielu uzmanību pievēršam vaislas darbam, šķirnes kvalitātei, kucēnu veselībai. Tas nozīmē, ka ir ļoti stingras prasības audzētājiem, dzīvniekus pārojot, pieaugušajiem suņiem un kucēniem jāveic regulāras veselības pārbaudes,” uzsvēra Lolita un piebilda, ka Valmieras Kennelkluba biedru sunīši ir izcilnieki Latvijas, Baltijas un Starptautiskā mēroga šķirnes suņu izstādēs.

Tikšanos ar Lolitu sarunāju Valmierā, kur suņu audzētāju kluba durvis ir atvērtas katru trešdienas pēcpusdienu. Uz kopā pasēdēšanu sanāk kluba aktīvākie biedri, ierasti pārrunā jauno un nāk arī iedzīvotāji, kuri meklē padomu. “Visvairāk jautājumu ir brīdī, kad ģimenei jāizvēlas mīlulis. Un uz šiem jautājumiem es vai kolēģi atbildam ļoti atbildīgi, jo tas ir pareizi, ka cilvēks nevis žurnālā ierauga suni un saka: “Tāds man tagad būs!”, bet painteresējas, kuras šķirnes rakstura īpašības un suņa vajadzības atbilst saimnieku dzīvesveidam. Ir mierīgāki suņi, ir tie, kuriem vajag lielu fizisko slodzi. Ir sunīši, kuri labāk pacieš vientulību, bet citi tieši pretēji ļoti pārdzīvo garo saimnieka darba dienu,” skaidroja Lolita Ķuze un neslēpa, ka viņai dzīvē ļoti palaimējies, jo izdevies atrast vaļasprieku, kas pēc valsts darbā pavadītajām stundām sagādā lielu prieku.

“Ja man nepatiktu darbs Valmieras klubā, ja neredzētu jēgu tam, ko darām, tad to vienkārši nedarītu,” sacīja Lolita un bija pārliecināta, ka katram cilvēkam jāspēj atrast nodarbošanās, kas iepriecina ikdienā. Vārdu pa vārdam noskaidroju, ka Lolita ir ne jau tikai biedrības priekšniece, bet cenšas priekšniekot arī savā suņu saimniecībā.

“Seši kaukāzieši un četri maziņie grifoni. Tiem man seniori, vairs izstādēs nepiedalās,” noteica Lolita un sapratu, ka īstā tikšanās vieta ar vitālo sievieti tomēr palaista garām, jo tagad grūti iztēloties, kā dzīve norit Lolitas mājās Vaives pagastā. “Kāpēc tik daudz suņu? Ja jau ir viens, tad atrodas laiks un vieta otrajam, trešajam. Ir arī kucītes, ir kucēni. Esmu sapratusi vienu- maniem suņiem sevi jāatpelna. Ja gads noslēdzas pa nullēm, tad esmu apmierināta. Patiesībā gadā ir tikai viens kucēnu metiens. Cilvēkiem šķiet, kad tos pārdod, tad suņu saimnieks kļūst turīgs, bet patiesībā, ja parēķina, cik sunīši apēd, cik naudiņas jāizdod to veselībai, cik maksā piedalīšanās izstādē, tad droši varu teikt, ka mājdzīvnieku mīļošana ir ļoti dārgs prieks. Taču katram mums ir lietas un vērtības, bez kurām dzīvē nemākam iztikt. Un arī nevajag,” noteica Lolita un reizē piebilda, ka nekad nesapratīs bezatbildīgos cilvēkus, kuri ik uz soļa skandinot vārdu ‘krīze’ var atstāt sunīti patversmē, uz ielas un neatrast līdzekļus viena mīluļa pabarošanai.

“Vienmēr ir izvēle par labu tam vai citam. Es varu kaut ko atteikt sev, bet saviem mīļajiem ģimenē, arī suņiem, nekad,” tā Lolita Ķuze.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi