Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Vairums uzskata, ka par darbinieku autovadīšanas profesionalitāti ir atbildīgs uzņēmums

Druva
11:00
16.01.2017
3
Publicitates Foto 1

Drošība uz Latvijas ceļiem ir tēma, par ko tiek runāts teju ik dienu. Rūpējoties par satiksmes drošību, tiek analizēts ne tikai mūsu autovadītāju braukšanas stils, bet arī biežākie negadījumu iemesli. Šajā diskusijā uzņēmumu iespējas ietekmēt satiksmes drošību nereti paliek neievērotas, tāpēc, lai mudinātu uzņēmējus pievērst uzmanību satiksmes drošībai, ik gadu tiek rīkots konkurss „Drošākais uzņēmumu autoparks”, kura ietvaros Latvijas uzņēmumi tiek aicināti rādīt piemēru, kā uzturēt drošu autoparku. Aptaujās arī noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par uzņēmumu atbildību par savu darbinieku prasmēm vadīt automašīnu, kā arī par biežākajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem.

Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (64%) piekrīt, ka uzņēmums ir atbildīgs par savu darbinieku auto vadīšanas prasmēm un iemaņām atbilstoši darba specifikai, tomēr visnotaļ daudzi – 18% no aptaujātajiem dalībniekiem – norāda, ka uzņēmumu vadītāju atbildība aprobežojas tikai ar pārliecināšanos, vai darbiniekam ir derīgas attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Par to liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūru „Rait” organizētā aptauja. Iedzīvotāju viedoklis apliecina, ka arvien vairāk nepieciešams runāt par uzņēmumu atbildību pret savu autoparku.

„Iegūtie aptaujas rezultāti vēlreiz apliecina, ka sabiedrībā par maz tiek runāts par uzņēmumu atbildību pret savu autoparku. Tieši komerctransports veido lielu daļu no kustības plūsmas ikdienas satiksmē, tādēļ tā tehniskā drošība un kvalitāte, kā arī autovadītāja profesionalitāte ir ļoti nozīmīga, runājot par kopējo satiksmes drošību,” ir pārliecināts Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Aptaujas rezultāti arī rāda, ka 89% iedzīvotāju kopējā satiksmē ikdienā ir ievērojuši uzņēmumu transportlīdzekļus, piemēram, pasažieru pārvadātājus, kravu pārvadātājus, speciālā pielietojuma transportlīdzekļus, kā arī novērojuši šo transportlīdzekļu vadītāju braukšanas stilu. Iedzīvotāji, jautāti par uzņēmumu transportlīdzekļu vadītāju manierēm, atzina, ka pieredze ir ļoti atšķirīga – daļa aptaujāto norādīja, ka ceļu satiksmē novēroti vadītāji gan ar pieklājīgām (27%), gan ar agresīvām braukšanas manierēm (24%). Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs norāda, ka uzņēmumu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas stils liecina par profesionalitāti, bet tikai 15% aptaujāto norādījuši, ka uzņēmumu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas stils bijis neuzmanīgs.

Izvērtējot ceļu satiksmes negadījumu cēloņus, vairāk nekā puse aptaujāto ir vienisprātis, ka atbildīgi ir paši autovadītāji. Kā biežākos negadījumu iemeslus aptaujātie norāda autovadītāju braukšanas kultūras trūkumu (59%) un auto vadīšanas prasmju pārvērtēšanu (57%). Tomēr liela daļa aptaujāto arī atzīmē, ka negadījumu skaitu stipri ietekmē braukšana pa neatbilstošas kvalitātes ceļiem (58%). 13% iedzīvotāju uzskata, ka viens no satiksmes negadījumu cēloņiem ir braukšanai neatbilstošs transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, savukārt 12% kā vienu no iemesliem min autovadītāju pieredzes trūkumu.

Aptaujas rezultāti parādīja arī atšķirības Latvijas reģionu vidū – Zemgales iedzīvotāji (80%) un Latgales iedzīvotāji (64%) uzskata, ka viens no galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem ir braukšanai neatbilstoši ceļa apstākļi. Savukārt Vidzemē (60%) un Kurzemē (65%) dzīvojošie atzīst, ka autovadītāji bieži vien nenovērtē savas braukšanas prasmes. Lielākā daļa Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju (61%) uzskata, ka galvenais negadījumu cēlonis ir autovadītāju satiksmes noteikumu neievērošana.

Lai noskaidrotu un godinātu Latvijā tos uzņēmumus, kuri visprasmīgāk prot pārvaldīt savus autoparkus, rūpējoties gan par savu darbinieku prasmēm un zināšanām, gan kopējo satiksmes drošību, BALTA, Satiksmes ministrija, SIA „Volvo Trucks Latvia”, SIA „Circle K Latvia” (Statoil) un „SEB līzings” aicina ikvienu uzņēmumu, kura autoparkā ir vismaz 10 spēkratu, pieteikt dalību gada balvas konkursā „Drošākais uzņēmuma autoparks 2016”. Konkurss notiek divās kārtās – pirmajā kārtā tiks izvērtēta uzņēmuma sniegtā informācija, kā arī CSDD statistika par uzņēmuma transportlīdzekļiem un to stāvokli, savukārt otrajai kārtai izvirzītos uzņēmumus klātienē ar padziļinātas intervijas un anketas palīdzību izvērtēs speciāla žūrija. Uzņēmumi savu dalību konkursam vēl var pieteikt visu šo nedēļu, elektroniski aizpildot pieteikšanās anketu.

Konkursu „Drošākais uzņēmuma autoparks 2016” atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto”, SIA „Agritech”.

Autovadītāji ir viens no primārajiem faktoriem droša autoparka nodrošināšanai

Viens no uzņēmumiem, kas konkursā „Drošākais uzņēmumu autoparks” jau guvis augstus rezultātus, ir auto pārvadāšanas uzņēmums „Kurbads”. Starp kravas un speciālā pielietojuma autoparkiem tas pērn konkursā ieguva pirmo vietu. Par to, kā uzņēmums spēj ietekmēt satiksmes drošību, pastāsta SIA „Kurbads” auto servisa vadītājs Ivars Čiblis.

Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie kritēriji drošam uzņēmuma autoparkam?

Drošs uzņēmuma autoparks, protams, ir tāds, kas tiek laikus remontēts un apkopts. Lai tas būtu labi nodrošināts, uzņēmumam ir būtiski parūpēties par automašīnu tehnisko stāvokli un autovadītāju izglītošanu. Protams, neiztikt arī bez kvalitatīvas autoparka organizācijas. Jāuzsver gan, ka automašīnas un to vadītāji tomēr ir primārais faktors droša autoparka nodrošināšanai.

Kas būtu jādara uzņēmumu vadītājiem, lai darbinieki būtu droši uz ceļa, spētu prasmīgi vadīt transportlīdzekli?

Svarīgi ir darba apstākļi. Lai darbinieks varētu domāt tikai par ceļu un pārējās lietas būtu laikus nodrošinātas un sakārtotas. Tā ir, piemēram, informācija, uz kurieni jādodas, dažādi fiziskie apstākļi – piemērots apģērbs, nav izsalkuma u.tml. Tomēr arī dažādi kontroles testi un apmācības ir svarīgas, bez tām neiztikt. Prasmes ik pa laikam ir jāpārbauda.

Kā, jūsuprāt, izskaust agresīvu braukšanas stilu?

Veids, kā mēs cenšamies ar to cīnīties, ir piemēra rādīšana. Mēs rīkojam sapulces, kur analizējam dažādus gadījumus, lai redzētu, kā tas izskatās no malas. Un pārrunājam to, kā var beigties neapdomīga braukšana. Tā ir tāda vairāk vizuāla informēšana. Tagad interneta vidē ir pieejami diezgan daudz dažādi gadījumi. Tas, vai šī informācija rada kādu mācību, protams, ir atkarīgs no katra individuāli, bet kopumā tas rada lielāku izpratni. It īpaši, kad par piemēru tiek izvēlēti arī nopietnāki gadījumi. Tas liek cilvēkiem aizdomāties. Mēs mēģinām stāstīt, ka bieži vien nelielas un it kā sīkas kļūmes uz ceļa var beigties traģiski.

Kā jūs vērtētu jūsu darbinieku attieksmi pret piešķirto darba transportu?

Attieksme ir laba, kopumā viss ir kārtībā. Protams, tas no katra cilvēka ir atkarīgs – kā kurš ir audzināts, kādas ir manieres, taču mums ir labs kolektīvs. Un, protams, darbinieki ir ieinteresēti laikus ziņot par izmaiņām transportlīdzekļa tehniskajā stāvoklī, jo – ja viņiem nebūs kārtībā automašīna, viņi nevarēs strādāt, nevarēs nopelnīt. Tieši tāpēc mums šī sistēma lielā mērā ir sakārtota. Mums ir speciālas veidlapas, ar kurām darbinieki mūs informē par tehniskajām problēmām, ja serviss dotajā brīdī nestrādā. Tā nodrošinām saikni ar autovadītājiem. Savus darbiniekus informējam arī pēc izdarītajiem remontdarbiem, pastāstām, kas automašīnai ir darīts.

Kas, jūsuprāt, jāņem vērā, lai jaunam darbiniekam uzticētu uzņēmuma transportlīdzekli? Vai pietiek tikai ar transportlīdzekļa vadīšanas apliecības uzrādīšanu?

Tā nav, ka uzreiz jauniem darbiniekiem tiek atļauts sēsties pie stūres. Kad pieņemam darbā jaunu darbinieku, rūpīgi pārbaudām viņa „vēsturi”. Visi jaunie darbinieki iziet apmācību. Sākumā dodam braukt ar maziem evakuatoriem, kas ir mazākas kravnesības mašīnas, tad pamazām pārejam uz lielākiem. Tāpat darbiniekiem ir jākārto eksāmeni, kas attiecas gan uz kraušanas, gan autovadīšanas prasmēm. Tas ir mūsu iekšējais eksāmens. Tikai pēc šī eksāmena darbinieki paši patstāvīgi uzsāk pārvadājumus. Ar šīm pārbaudēm mēs pārliecināmies, kā darbinieks ir iemācījies kraut, un vienlaicīgi arī saprotam, kādas ir viņa braukšanas iemaņas. Mums ir vairāki instruktori, kas strādā ar jaunajiem šoferiem.

Kādi, jūsuprāt, ir galvenie iemesli lielajam satiksmes negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem?

Viens no negadījumu iemesliem ir nepietiekama koncentrēšanās uz ceļa. Pārlieka atslābināšanās vai pavirša attieksme pret braukšanu. Nogurums pie stūres patlaban ir mazāk izplatīts, jo mūsu autovadītāji nevar braukt, cik vēlas. Bet ļoti iespējams, ka negadījumu cēlonis var būt arī tas, ka darbinieks neatpūšas. Protams, Latvijas ceļi mums arī nedaudz „palīdz” iekļūt nelaimes gadījumos, tas attiecas gan uz parastiem apstākļiem, gan slidenu ceļu. Taču šajā gadījumā pašam autovadītājam ir jāizvēlas atbilstošs ātrums, nevar vainot tikai ceļu. Un reizēm tā ir arī vienkārša apstākļu sakritība. Gadās arī sarežģītas situācijas, kad autovadītājs netiek galā.

Kāds ir bijis uzņēmuma ieguvums, piedaloties konkursā?

Uzņēmumam vērtīga ir konkursa piedāvātā publicitāte. Tas tomēr palīdz celt uzņēmuma prestižu. Un tas arī ļauj atgādināt pašiem sev par lietām, kas jāuzlabo. Ikdienas rutīnā mēs mēdzam par to aizmirst un nepamanīt.

Nedrīkst stāvēt uz vietas, visu laiku ir jādomā uz priekšu – ko vēl jaunu var izdarīt, kā var uzlabot esošo. Kopš aizvadītā gada konkursa esam ieviesuši video analīzi. Sākām analizēt situācijas uz ceļa. Un tas ir ļoti efektīvs līdzeklis. Pirms tam mums šādas prakses nebija. Tāpat veicām uzlabojumus arī tajā, kas attiecas uz kraušanos. Pieņēmām ieteikumu par svara sadali, jo ļoti svarīgi, kā tiek sadalīts kravas svars uz automašīnas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
40

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
34

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
35

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
328

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi