.Kanādas vēstniecības Latvijā un resursu centra sievietēm “Marta” rīkotajā diskusijā konstatētas “līdzīgas problēmas attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kā arī tās regulējumu tiesiskajos aspektos Latvijā un Afganistānā”. Kā aģentūru LETA informēja resursu centrā “Marta”, galvenokārt līdzības atklātas faktos par vardarbību ģimenē, kas atspoguļo sievietēm raksturīgo upura lomas uzņemšanos, kā arī neuzticēšanos tiesībsargājošām institūcijām un neatbilstību starp tiesību normām un iespējām tās realizēt praksē. Diskusijā jurists Juris Dilba, salīdzinot situāciju Latvijā un Afganistānā attiecībā uz dzimumu līdztiesību un vardarbības ģimenē novēršanu, kā līdzīgo uzsvēra tiesību normu deklaratīvo raksturu, tradīciju un aizspriedumu spēku. Viņa paustajam piekrita arī Saeimas deputātu sieviešu grupas vadītāja Karina Pētersone (LPP/LC), norādot, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā vērojama neatbilstība starp tiesību normām un to iedzīvināšanu praksē, kā vienu no būtiskiem šķēršļiem minot reālās varas koncentrāciju vīriešu rokās. Savukārt Ārlietu ministrijas bijušais attīstības padomnieks Afganistānā Pēteris Veits uzsvēra, ka Rietumvalstu sniegtā atbalsta kontekstā Afganistānai būtu jārunā nevis par finanšu līdzekļu, bet cilvēkresursu trūkumu. Tādēļ diskusijas dalībnieki vienojās, ka, lai arī Latvijā pastāv daudz neatrisinātu problēmu dzimumu līdztiesības jomā, valstij ir iespējams sniegt ne tikai militāru, bet arī civilu atbalstu Afganistānai, lai sekmētu progresu sieviešu dzīves apstākļu uzlabošanā karadarbības skartajā reģionā. Kā ziņots, joprojām Latvijas Kara muzejā apskatāma kanādiešu fotogrāfes Lanas Šlezičas izstāde “Forsaken” (“Pamestās”), kuru veido vairāk nekā 20 fotogrāfijas, kas tapušas Afganistānā laikā no 2004. līdz 2006.gadam. Kad 2004.gada martā Lana Šleziča devās uz Afganistānu darba uzdevumā, viņa pat nespēja iedomāties, ka paliks tur divus gadus. Tobrīd viņa domāja, ka kopš represīvā talibu režīma izskaušanas 2001.gadā afgāņu sievietes un meitenes dzīvo ievērojami mazākā apspiestībā. Drīz vien viņa atklāja, ka afgāņu sieviešu dzīve ne tuvu nebija viņas iedomātajai, un uzskatīja par savu pienākumu palikt un dokumentēt viņu dzīvi. Sadraudzējoties ar jaunu afgāņu sievieti, Lana ar viņas un tulka palīdzību fotografēja sievietes visā valstī. Pēc neskaitāmām sarunām pie tējas, viesojoties afgāņu sieviešu mājās gan pilsētās, gan ciematos, Lana uzzināja, ka afgāņu sievietes dzīvo sabiedrībā, kur vēl joprojām pastāv piespiedu laulības, vardarbība ģimenē, nogalināšana par goda aizskaršanu, daudzām sievietēm nav atļauts iziet no mājas vai apmeklēt skolu. Iepazīto sieviešu dzīvesstāsti atspoguļoti izstādes “Forsaken” fotogrāfijās. Savukārt šā gada aprīlī aptuveni 500 cilvēku liels saniknotu afgāņu pūlis Kabulā padzina dažus desmitus demonstrantu, kas protestēja pret jauno likumu, kas paredz šiītu sievietēm noteikt tādus ierobežojumus, kādi tika pieredzēti talibu režīma laikā. Apmēram 50 parlamenta deputātes un cilvēktiesību aktīvistes sapulcējās pie Kabulas universitātes, pieprasot “taisnīgumu”. Viņas izplatīja arī deklarāciju, kurā norādīts, ka jaunais likums par šiītu statusu “aizskar sievietes godu”. Taču drīz vien viņas pārmāca saniknotu šiītu pūlis, kurā bija aptuveni 200 sievietes un 300 vīrieši. Viņi skandēja saukļus, atbalstot likumu, kuram jāregulē Afganistānā dzīvojošo šiītu ģimenes stāvokļa, laulību šķiršanas un mantošanas jautājumi. Prezidents Hamids Karzai likumu parakstīja jau martā, taču tas nestājās spēkā. Karzai deva rīkojumu likumu pārskatīt, reaģējot uz sašutumu viņu atbalstošajās Rietumvalstīs un ANO pausto neapmierinātību, norādot, ka jaunais likums ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām, kas garantē sieviešu līdztiesību. Prezidents solīja, ka jebkura norma, kas ierobežos sieviešu tiesības, no likuma tiks izslēgta. Likuma kritiķi apgalvo, ka tas liedz sievietēm atteikt seksu saviem laulātajiem un ka sievietes zaudēs tiesības atstāt māju bez vīra atļaujas, izņemot ārkārtas gadījumus. Savukārt likuma aizstāvji apgalvo, ka šīs normas esot no galīgā teksta izslēgtas. LETA
Komentāri