Sestdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Uzzināt, izjust un saprast

Sarmīte Feldmane
07:47
24.03.2025
24
Ukr

Mūzikā atgriežas mājās. Ukraiņu mūziķe Darja Leleko Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika

Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas Leleko koncertā.

Sāpes, neziņa, cerības

Natālijas Ņesterkinas foto­grāfiju izstāde “Bezgalīgā cerība” ir kā kliedziens, lai cerība kļūst par īstenību. “Fotogrāfijas ieraudzīju Ļvivā. Mani satrauca to vēstījums. Tās atgādina par Ukrainas bruņoto spēku 30. brigādes kaujās ar Vāgnera spēkiem Bahmutas virzienā pazudušo ukraiņu karavīru sievām, mātēm, māsām un ģimenēm. Viņu tuvinieki devās uz fronti, un viņiem katra diena ir piepildīta ar cerībām, gaidām un izmisumu. Vīru un dēlu meklēšana kļuvusi par viņu svarīgāko misiju. Cerība, bailes, izmisums un vēlme uzzināt patiesību pavada viņus katru dienu,” stāsta izstādes kurators Arnis Šablovskis. Fotogrāfijās tie, kuri cer un gaida. Viņi tur rokās savu mīļo fotogrāfijas. “Neviens īsti nezina, cik Ukrainas karavīru ir pazuduši, cerības, ka atgriezīsies, ir    diviem no tūkstoša. Ukrainai vēl skarbāk jārunā par to, kas notiek, lai pasaule dzird, ko valstij un tautai nodara agresors,” saka izstādes kurators.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja fotogrāfe Natālija Ņes­terkina. “Kara sagrautās      ģimenes    cer, meklē savējos, viņiem ir drosme gaidīt, interesēties, kas noticis. Sievietes ir bezgalīgās cerības simbols,” sacīja fotogrāfe.

Turpat līdzās Ingemāras Trei­jas gleznošanas studijas “Krās­mute”    mākslinieču darbi, kuros viņu attieksme, emocijas par karu, brīvību un dzīvi. “Kad sākās karš, dāmas studijā sprieda, kā viņas varētu atbalstīt Ukrainu. Tad arī radās ideja – gleznot. Ļvivā gleznas parādīju    fotomuzeja direktoram un runājām par izstādi. To sarīkot    neizdevās, bet tika izgatavotas fotoreprodukcijas oriģinālā izmērā. Tās pabijušas ne tikai Ļvivā, arī vairākās citās pilsētās, līdz nonāca Harkivā. Tur Rotari klubs sarīkoja izsoli, nopirka reprodukcijas un naudu nodeva bērnu, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, atbalstam. Harkivā viņu ir ap tūkstoti,” stāsta A.Šablovskis.     

Viņš drīz pēc kara sākuma kopā ar domubiedriem regulāri brauc uz Ukrainu. “Redzot, kas notiek kara plosītajā zemē, satiekot ukraiņus, sapratu, cik svarīgs viņiem ir psiholoģiskais atbalsts, un tukumnieču gleznas to sniedz, arī tas, ka kara šausmas fotogrāfijās redz citās valstīs,” uzsver A.Šablovskis.

Mūzika ir spēka avots

Darja Leleko nepilnu mēnesi pēc kara sākuma kopā ar meitām ieradās Latvijā.

“Dzīvojām Ukrainas dienvidos, Mikolajivā, strādāju muzikāli dramatiskajā teātrī. Vīrs bija režisors Odesā, plānojām, ka      arī es    pārcelšos. Tas bija tad,” klusā balsī stāstījumu sāk Darja. Pagājušovasar vīrs gāja bojā, arī viņa māsas vīrs. “Līdz brīdim, kad viņš krita, bija viena dzīve, tagad cita. Dzīvoju šodienai, nedomājot par to, ka tad, kad beigsies karš, atgriezīsimies un darīsim to vai to,” saka ukrainiete.

No atmiņas neizdzēst    24. februāra rītu. Grūti bija noticēt, ka sācies karš. Ģimene dzīvoja dažus    kilometrus no militārā lidlauka, kuru bombardēja. Vīrs atsteidzās no Odesas un jau nākamajā dienā devās karā. “Desmit dienas nosēdējām pagrabā, lidoja raķetes. Bija ļoti bail,” atmiņās kavējas Darja un piebilst – bija skaidrs, ka jārīkojas, lai glābtu meitas.    Komandantstunda, uzlidojumi, neziņa, kas būs rīt…Ģimene dzīvoja pilsētas tajā pusē, no kuras uzbruka agresoru karaspēks.

Ceļš līdz Latvijai ilga desmit dienas. Caur Moldovu uz Ru­māniju, Poliju, Lietuvu uz Latviju, kur viņu sagaidīja paziņa. “Ieradāmies, domājot, ka jau maijā atgriezīsimies mājās,” ar skumju smaidu saka ukrainiete. Darja dzīvoja Siguldā, tagad jau kādu laiku Rīgā. “Jaunākā meita sāka iet bērnudārzā, vecākā skolā, bet viņai bija ļoti grūti, jutās slikti un divus gadus mācījās tālmācībā, tas bija sarežģīti. Kad rudenī ieminējos, ka vajadzētu iet skolā, viņa piekrita. Meitām ir draugi, viņas apmeklē pulciņus. Jaunākā ir pirmklasniece, jau labi runā latviski. Abas ir iedzīvojušās, bet ilgojas pēc mājām,” pastāsta mamma. Arī Darjas vecāki ieradušies Rīgā un ikdienā palīdz mazmeitām.

“Man nebija ne bandūras, ne nošu, ne tērpu. Tomēr es izveidoju programmu. Man patīk spēlēt kopā ar latviešu mūziķiem. Gri­bētu sagatavot latviešu tautasdziesmu programmu bandūras pavadījumā, vēl jāizdomā koncepcija, gribas iesaistīt arī latviešu mūziķus, varbūt kādu koklētāju,” atklāj ukraiņu mūziķe.

Viņa strādā Ukrainas mājā, vada nodarbības bērniem, māca bandūras spēli, tiek dziedātas ukraiņu tautasdziesmas. Darja uzsver: “Lai bērni neaizmirst tautas tradīcijas. Tie, kuri vēlas, gan bērni, gan pieaugušie, nākam kopā un dziedam ukraiņu dziesmas. Mūzika ir spēka avots.”

Koncertā izskanēja daudzas pazīstamas ukraiņu dziesmas,    klausītāji dziedāja līdzi, bet “Tumša nakte, zaļa zāle” vienoja visus, kuri bija atnākuši uz Pasaules latviešu mākslas centru. Tika arī vākti ziedojumi Harkivas bērnu atbalstam.

“Man draugi saka, ka palikšu Latvijā, nē, domāju par atgriešanos,” teic ukraiņu mūziķe Darja Leleko.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vokur atvērts jauns bārs!

09:11
13.04.2025
596

Marta sākumā Cēsu vecpilsētā durvis vēra kafejnīca ar intriģējošu nosaukumu – “Vokur” . Ieceri izsapņoja un ar domubiedru atbalstu īstenoja mākslinieki Andra Gloka un Pēteris Ločmelis. “Ideja par savu bāru, kas būtu kas vairāk nekā tikai bārs, mani nodarbināja krietnu laiku, kādā sarunā ar Pēteri atklājās, ka arī viņam ir šāda doma. Kāpēc to nedarīt […]

Piebalgas pakalnos der bioloģiskā saimniekošana

08:08
12.04.2025
47

Jaunpiebalgas “Jaunskanuļos” mostas pavasaris un līdz ar dzērvju kliedzieniem pakalnos sākas kārtējais darba cēliens. “Pagājušais gads bija ļoti sarežģīts, iepriekšējais arī. Ja par kilogramu piena var saņemt ap 50 centiem, ar to var dzīvot. Spēk­barība nav kļuvusi dārgāka,    degvielas cena stabila. Pērnruden gaļas cena ļoti palielinājusies, nopirkt govis tagad ir dārgi,” situ­āciju saimniekošanā vērtē […]

Arī daudzdzīvokļu namā katram jājūtas ērti

07:33
09.04.2025
100

Lenču ielas 42.nama pagalmā Cēsīs zied krokusi, zilsniedzītes, mostas tulpes, narcises. Pie ziedu paklājiem gribas pakavēties, papriecēt acis, piesēst uz soliņiem. Skaista māja, sakopts, ziedošs pagalms – tas ir iedzīvotāju pašu, īpaši mājas vecākās Dzintras Grieznes, paveiktais. Pašvaldība vairākkārt novērtējusi, kā tiek uzturēta un sakopta mājas apkārtne. “Tā ir mūsu māja, kāda tā ir, kā […]

Rūpes par Cēsu klīnikas stabilitāti un attīstību

06:21
08.04.2025
240

Cēsu klīnikā gandrīz gadu galvenā ārsta amatu pilda Anatolijs Ahmetovs. Saruna ar ārstu par ceļu uz Cēsu klīniku un ikdienas darbu amatā. -Kā ceļš atveda līdz Cēsīm? -Esmu dzimis Cēsīs, pat šajā slimnīcā. Kā nonācu tieši Cēsu klīnikā? Tas ir daudz dažādu faktoru, notikumu virknējums, jo tad, kad redzēju, ka slimnīca meklē galveno ārstu, pats […]

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
57
2

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
85

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
17
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
20
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.