No trim Baltijas valstīm tieši Lietuvai šogad pievērsta vislielākā uzmanība. Viens no iemesliem – gaidāmā valūtas maiņa. No nākamā gada arī Lietuvā būs eiro, par ko patiesībā apmierināta lielākā daļa lietuviešu. Negaidot Jaunā gada svinības Viļņā un litu maiņu uz eiro, man nesen iznāca tur būt. Kopš bērnības Viļņā nebiju bijusi un neko daudz neatcerējos. Kā izrādījās, visai maldīgi biju domājusi, ka tajā nav, ko redzēt un darīt. Varu teikt, ka Viļņa ir fantastiska pilsēta.
Viļņa un dzelzs vilks
Katrai pilsētai ir sava leģenda, taču Viļņai, šķiet, tā ir viena no interesantākajām un atmiņā paliekošākajām. Proti, Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins reiz miegā pēc medībām sapnī redzējis dzelzs vilku, kurš skaļi gaudojis kalna virsotnē. No rīta jautājis kādam vīram Traķu apkārtnē, ko tas varētu nozīmēt, viņš teicis, ka dzelzs vilks nozīmē – šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama tālu pasaulē kā vilka gaudošana. Ģedimins licis šeit dibināt savu jauno galvaspilsētu.
Lietuvas galvaspilsēta patiešām ir fantastiska, bet tā būtiski atšķiras no Rīgas un Tallinas. Viļņa pavisam noteikti ir citāda. Tai ir vislielākā vecpilsētas teritorija, salīdzinot ar jau pieminētajām divām Baltijas valstu galvaspilsētām, un, kā mēdz teikt paši lietuvieši, kamēr redzami trīs torņi, tikmēr skaidrs, ka atrodies Viļņas vecpilsētā.
Vecpilsēta pārsteidz
Viļņas vecpilsētas apskati vērts sākt ar Katedrāles laukumu, kas atrodas netālu no Neres upes. Vēl tūristi parasti pie katedrāles meklē īpašo akmens plāksni, uz kuras uzkāpjot, iedomājoties vēlēšanos un apgriežoties apkārt trīs reizes ap sevi, iespējams vēlēšanos piepildīt. Tā nu aktīvākajās tūrisma dienās redzams, ka rinda veidojas nevis ieejā pie katedrāles, bet tai līdzās, pie akmens. Katedrāles laukumā ir vērts apskatīt arī pieminekli valdniekam Ģediminam, kurš 1323. gadā dibinājis pilsētu. Piemineklī atveidots arī vilks. Tā ir vieta, kuru daudzi iemūžina fotogrāfijās.
Rietumu virzienā no Katedrāles laukuma stiepjas elegantākā Viļņas iela, proti, Ģedimina prospekts, kurā atrodas pasaulē pazīstamu zīmolu veikali. Šī ir Viļņas dārgākā iela, pa kuru pastaigājas gan tūristi, gan pilsētas turīgākā iedzīvotāju daļa.
Staigājot pa vecpilsētu, pamanāmi daudzi krodziņi, kafejnīcas un ielu tirgotāji. Interesanti, ka daudzi mākslinieki piedāvā gleznas ar dažādiem kaķiem – lieliem, maziem un komiskiem. Pie sevis domāju, kāpēc tas tā. Varbūt līdzīgi kā Sanktpēterburgai arī Viļņai ir savs īpašais stāsts par kaķiem. Šo jautājumu uzdevu arī kādai no māksliniecēm, kura uz ielas tirgoja savus darbus. Man par pārsteigumu viņa atbildēja pavisam kaut ko citu. “Cilvēkiem patīk kaķi. Un, ko mums pieprasa, to zīmējam,” bilda lietuviete.
Staigājot pa vecpilsētu, daudzi apstājas pie Aušras vārtiem, Viļņas simbola. Vārtus ievērojamus dara tiem blakus esošā kapela, kurā novietota Jaunavas Marijas svētbilde. Šai svētbildei piedēvē brīnumdarītājas spējas, tāpēc pie vārtiem un kapelā pulcējas kā ticīgie, tā tūristi.
Lietuvā kristietībai ir dziļas saknes, un daudzviet redzamie krusti to apliecina. Viens no Viļņas kristietības simboliem ir arī Trīs krustu kalns Viļņas vecpilsētā. Tā ir vieta, no kuras labi apskatāma arī vecpilsētas panorāma, turklāt no šīs vietas var labi saskaitīt, cik daudz torņu ir Viļņā.
Užupis sveic ar eņģeli
Man kā radošam un mākslinieciskas dabas cilvēkam īpaši šarmanta šķiet Užupis republika Viļņā. Tas ir ļoti interesants pilsētas rajoniņš, kur valda savi noteikumi.
Užupis ir Viļņas mākslinieku un brīvdomātāju rajons, kas raisa asociācijas ar Parīzes Monmartru. Taču Užupis republikā nebūt nav viegli atrast glītas, kultūrvēsturiskas ielas. Drīzāk varētu teikt, ka šī rajona specifisko garšu dod arī pussabrukuši nami, grafiti uz ēku sienām, visai haotiski koka māju iekšpagalmi. Skaisti un noteikti apskates vērti ir eņģeļa skulptūra un Užupis nāriņa.
Tāpat nepamanīta nepaliks Sv. Annas baznīca. Kā vēsta nostāsti, Napoleons, to ieraudzījis, esot iesaucies, ka viņš, ja vien spētu baznīcu paņemt rokās, pārnestu to uz Parīzi.
Pirms došanās prom no Viļņas der uzkāpt Ģedimina tornī. Šo seno nocietinājumu daļu uzskata par pilsētas simbolu. No Ģedimina torņa arī paveras skaists skats uz Viļņu, kas var būt kā atvadu sveicieni pilsētai.
Noteikti ir vēl daudzas jo daudzas lietas, ko šajā plisētā baudīt un redzēt. Turklāt taisnība , ka lietuvieši ir ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi cilvēki. Tas varbūt ir galvenais iemesls, kādēļ gribētos tur atgriezties. Liene Lote Grizāne
Komentāri