Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Tuvās ārzemes – Viļņa

Druva
13:40
21.11.2014
93
Vilna 15

No trim Baltijas valstīm tieši Lietuvai šogad pievērsta vislielākā uzmanība. Viens no iemesliem – gaidāmā valūtas maiņa. No nākamā gada arī Lietuvā būs eiro, par ko patiesībā apmierināta lielākā daļa lietuviešu. Negaidot Jaunā gada svinības Viļņā un litu maiņu uz eiro, man nesen iznāca tur būt. Kopš bērnības Viļņā nebiju bijusi un neko daudz neatcerējos. Kā izrādījās, visai maldīgi biju domājusi, ka tajā nav, ko redzēt un darīt. Varu teikt, ka Viļņa ir fantastiska pilsēta.

Viļņa un dzelzs vilks

Katrai pilsētai ir sava leģenda, taču Viļņai, šķiet, tā ir viena no interesantākajām un atmiņā paliekošākajām. Proti, Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins reiz miegā pēc medībām sapnī redzējis dzelzs vilku, kurš skaļi gaudojis kalna virsotnē. No rīta jautājis kādam vīram Traķu apkārtnē, ko tas varētu nozīmēt, viņš teicis, ka dzelzs vilks nozīmē – šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama tālu pasaulē kā vilka gaudošana. Ģedimins licis šeit dibināt savu jauno galvaspilsētu.

Lietuvas galvaspilsēta patiešām ir fantastiska, bet tā būtiski atšķiras no Rīgas un Tallinas. Viļņa pavisam noteikti ir citāda. Tai ir vislielākā vecpilsētas teritorija, salīdzinot ar jau pieminētajām divām Baltijas valstu galvaspilsētām, un, kā mēdz teikt paši lietuvieši, kamēr redzami trīs torņi, tikmēr skaidrs, ka atrodies Viļņas vecpilsētā.

Vecpilsēta pārsteidz

Viļņas vecpilsētas apskati vērts sākt ar Katedrāles laukumu, kas atrodas netālu no Neres upes. Vēl tūristi parasti pie katedrāles meklē īpašo akmens plāksni, uz kuras uzkāpjot, iedomājoties vēlēšanos un apgriežoties apkārt trīs reizes ap sevi, iespējams vēlēšanos piepildīt. Tā nu aktīvākajās tūrisma dienās redzams, ka rinda veidojas nevis ieejā pie katedrāles, bet tai līdzās, pie akmens. Katedrāles laukumā ir vērts apskatīt arī pieminekli valdniekam Ģediminam, kurš 1323. gadā dibinājis pilsētu. Piemineklī atveidots arī vilks. Tā ir vieta, kuru daudzi iemūžina fotogrāfijās.

Rietumu virzienā no Katedrāles laukuma stiepjas elegantākā Viļņas iela, proti, Ģedimina prospekts, kurā atrodas pasaulē pazīstamu zīmolu veikali. Šī ir Viļņas dārgākā iela, pa kuru pastaigājas gan tūristi, gan pilsētas turīgākā iedzīvotāju daļa.

Staigājot pa vecpilsētu, pamanāmi daudzi krodziņi, kafejnīcas un ielu tirgotāji. Interesanti, ka daudzi mākslinieki piedāvā gleznas ar dažādiem kaķiem – lieliem, maziem un komiskiem. Pie sevis domāju, kāpēc tas tā. Varbūt līdzīgi kā Sanktpēterburgai arī Viļņai ir savs īpašais stāsts par kaķiem. Šo jautājumu uzdevu arī kādai no māksliniecēm, kura uz ielas tirgoja savus darbus. Man par pārsteigumu viņa atbildēja pavisam kaut ko citu. “Cilvēkiem patīk kaķi. Un, ko mums pieprasa, to zīmējam,” bilda lietuviete.

Staigājot pa vecpilsētu, daudzi apstājas pie Aušras vārtiem, Viļņas simbola. Vārtus ievērojamus dara tiem blakus esošā kapela, kurā novietota Jaunavas Marijas svētbilde. Šai svētbildei piedēvē brīnumdarītājas spējas, tāpēc pie vārtiem un kapelā pulcējas kā ticīgie, tā tūristi.

Lietuvā kristietībai ir dziļas saknes, un daudzviet redzamie krusti to apliecina. Viens no Viļņas kristietības simboliem ir arī Trīs krustu kalns Viļņas vecpilsētā. Tā ir vieta, no kuras labi apskatāma arī vecpilsētas panorāma, turklāt no šīs vietas var labi saskaitīt, cik daudz torņu ir Viļņā.

Užupis sveic ar eņģeli

Man kā radošam un mākslinieciskas dabas cilvēkam īpaši šarmanta šķiet Užupis republika Viļņā. Tas ir ļoti interesants pilsētas rajoniņš, kur valda savi noteikumi.

Užupis ir Viļņas mākslinieku un brīvdomātāju rajons, kas raisa asociācijas ar Parīzes Monmartru. Taču Užupis republikā nebūt nav viegli atrast glītas, kultūrvēsturiskas ielas. Drīzāk varētu teikt, ka šī rajona specifisko garšu dod arī pussabrukuši nami, grafiti uz ēku sienām, visai haotiski koka māju iekšpagalmi. Skaisti un noteikti apskates vērti ir eņģeļa skulptūra un Užupis nāriņa.

Tāpat nepamanīta nepaliks Sv. Annas baznīca. Kā vēsta nostāsti, Napoleons, to ieraudzījis, esot iesaucies, ka viņš, ja vien spētu baznīcu paņemt rokās, pārnestu to uz Parīzi.

Pirms došanās prom no Viļņas der uzkāpt Ģedimina tornī. Šo seno nocietinājumu daļu uzskata par pilsētas simbolu. No Ģedimina torņa arī paveras skaists skats uz Viļņu, kas var būt kā atvadu sveicieni pilsētai.

Noteikti ir vēl daudzas jo daudzas lietas, ko šajā plisētā baudīt un redzēt. Turklāt taisnība , ka lietuvieši ir ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi cilvēki. Tas varbūt ir galvenais iemesls, kādēļ gribētos tur atgriezties. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi