Liepēnietis Miks Grambergs pirmo rudeni rok topinambūru ražu. Viņa vecmāmiņai Cēsīs mazdārziņā gadiem auga šie saldie bumbuļi, kad gribēja tikt vaļā, Miks pieteicās stādīt savā dārzā.
“Ap tūkstoti stādu iestādīju. Raža laba, zem daža cera vairāk nekā kilograms bumbuļu, daudzi ir lieli, skaisti,” vērtē Miks. To, kā audzēt topinambūrus, uzzinājis vien no vecmāmiņas, kura arī tagad neliedz padomu. “Kādreiz droši vien pēc padoma bija jāiet pie ciema gudrākā vai konsultanta, tagad internetā var uzzināt visu, tikai jāzina ko. Pat strādājot dārzā, paskaties telefonā un dabū atbildi,” stāsta liepēnietis.
Miks atklāj, ka pieprasījums pēc topinambūriem ir. Sludinājumam internetā daudzi atsaucas. 20 kilometru apkārtnē, tāpat uz Rīgu viņš pasūtījumu ved pats. Ne viens vien atrod ceļu uz dārzu un brauc iepirkties. “Kāds vairumtirgotājs nopirka vairākus simtus kilogramu. Arī tas liecina, ka pieprasījums ir. Pievedot klientam klāt, cena, protams, ir cita, nekā pārdot vairumtirgotājam. Bet jārēķina, kas izdevīgāk, vest pašam pārdot izaudzēto vai tajā laikā strādāt dārzā,” pārdomās dalās Miks. Liepēnietis vērtē, ka topinambūri neprasa tādu darbu kā citi dārzeņi. Taču laba raža pati no sevis izaug reti.
“Rudenī, cik laikapstākļi ļaus, izrakšu. Topinambūri, kad dabū salnas, ir saldāki. Ziemā, ja zeme nav sasalusi, arī var rakt. Pavasarī topinambūri ir paši vērtīgākie,” pastāsta audzētājs un atklāj, ka pavasarī noteikti stādīs vairāk nekā šopavasar. Miks lēš, ka pagaidām vēl nav daudz audzētāju, bet pieprasījums ir.
“Sieva topinambūra ziedus kaltē tējai. Ir ļoti garšīga. Pēdējos gados arī Latvijā var nopirkt topinambūru pulveri. Kad izrakti, tos diemžēl ilgi nevar uzglabāt,” teic Miks un piebilst, ka, tā kā pats audzē topinambūrus, arī pievērsis vērību, kā tos pagatavot. “Internetā, ja ne latviešu mājaslapās, tad angliski var atrast ļoti daudz recepšu. Krāsnī ceptiem vien to ir ļoti daudz, nemaz nerunājot par salātiem. Man garšo tāpat pagrauzt,” stāsta liepēnietis.
Miks no pašvaldības nomā ap diviem hektāriem zemes. Viņš audzē ne tikai topinambūrus. “Man patīk kaut ko izaudzēt, būt svaigā gaisā un darīt. Tā ir sirdslieta,” teic Miks.
Pagājušajā vasarā viņš pamēģināja audzēt lauku gurķus. “Raža bija ļoti laba, noiets arī. Vedu uz nakts tirgu Rīgā. Arī šovasar gurķi dārzā bija galvenā kultūra. Taču prasīja ļoti daudz darba, laistīšana vien aizņēma daudz laika, tāpat ravēšana. Šovasar gurķu piedāvājums bija liels, cena zemāka,” pastāsta dārzeņu audzētājs, atzīstot, ka gurķu audzēšanā ieguldītais darbs neatmaksājies.
Otro vasaru dārzā auga arī saldā kukurūza. Sēklas sadabūtas Bauskas pusē, kur saimnieko liels saldās kukurūzas audzētājs. “Pērn ļoti labi saauga. Šķiet, ka saldo kukurūzu audzē retais, bet Rīgā tirgū bijām vairāki. Sausais laiks šovasar ietekmēja, un vālītes nebija tik skaistas kā citkārt. Arī vēlajā pavasarī dīgšana kavējās,” atklāj Miks un piebilst, ka nākamgad pamēģinās izaudzēt stādus, lai pēc pavasara salnām var stādīt. “Vairāk nopelnīt var, ja esi pirmais vai pēdējais. Kad visiem izaudzis, tirgus ir pilns, cena zema,” atgādina liepēnietis un piebilst, ka vienmēr vajag cerēt uz labāko, bet rēķināties ar minimumu.
Šovasar novākta arī pirmā zemeņu raža. Nākamvasar ražu dos ap diviem tūkstošiem stādu. Miks lēš, ka divas trīs nedēļas būs tikai zemeņu laiks.
“Audzēju to, ko varu piedāvāt pilsētniekiem. Man patīk eksperimentēt, ir plāni par vēl kādu retāk audzētu kultūru. Ieguvēji ir tie, kuri sāk pirmie, pēc tam tie, kuri iztur. Latvijā raksturīgi, ka vietējais tirgus dažos gados tiek piepildīts. Izaudzēt jau nav māka, svarīgi prast pārdot. Ir jāreklamē, jāstāsta, kā citādi pircēji uzzinās,” pārdomās dalās Miks un piebilst, ka daudz dzirdēts, ka viens iztirgo visu ražu un palielina platības, cits nezina, kur likt izaudzēto.
Dārzs ir Mika aizraušanās, kas nākotnē varētu kļūt par nopietnu nodarbošanos. Viņš septiņus gadus nodzīvoja Anglijā pie mammas, tur pabeidza celtniecības koledžu. Bijusi doma studēt, bet nebija pārliecības, ka celtniecība ir īstā nozare, sāka strādāt. Tad atgriezās Latvijā, lai izveidotu ģimeni. Četrgadīgā meita jau ir čakla palīdze darbos, viņai ļoti patīk sēt un gaidīt, kad sēkliņas uzdīgs. Divgadīgais brālis vēl ir tikai vērotājs visam, kas notiek dārzā. Protams, atbalsts un uzmundrinātājs ir dzīvesbiedre.
Kad beigsies sezona dārzā, Miks strādās algotu darbu. “Dārzā esmu ieguvis pirmo pieredzi. Pieļāvis kļūdas. Zinu, ka kāpostus neaudzēšu. Cīņa ar kukaiņiem ir pārāk sarežģīta, bet ķīmiju lietot negribu. Ko jaunu uzsākot, jāsaprot - ja kaut ko plāno izdarīt vienā vai divās dienās, zini, ka jārēķinās ar trim četrām. Var ietekmēt laikapstākļi, pa vidu gadīties citi, steidzamāki, darbi,” pieredzē dalās Miks Grambergs un piebilst, ka audzē dārzeņus un zemenes bez ķimikālijām. Pagaidām lielākais darbs tiek paveikts ar rokām. “Gan jau arī pie mums kādreiz novērtēs tīri audzētu pārtiku un tāpat kā Anglijā tā būs vairākas reizes dārgāka. Pie mums gan runā, ka jāēd veselīgi, ka vietējie dārzeņi ir bagātāki ar to, kas organismam vajadzīgs, bet, kad jāpērk, izvēlas ievesto,” atgādina liepēnietis. Miks ir pārliecināts, ka dzīve parādīs, ko audzēt. Tikai pašam jāseko līdzi un jāuzdrošinās.
Komentāri