Pirms dažiem gadiem nārsta laikā līgatnieši ar novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu priekšgalā organizēja tā saukto lašu liftu. Proti, ka vīri ar rokām pāri Anfabrikas slūžām cēla lašveidīgās zivis, lai tās var doties augstāk pa Līgatnes upīti uz nārsta vietām.
Taču tad tika nolemts, ka prātīgāk būtu uzbūvēt zivju ceļu, kas ļautu zivīm pašām nonākt nārsta vietās virs slūžām. Biedrība “Līgatnes upju saimnieki” sagatavoja projektu “Zivju ceļš uz Anfabrikas slūžām Līgatnes upē”, kas guva atbalstu Cēsu rajona Lauku partnerības izsludinātajā konkursā Eiropas Savienības finansējuma piesaistei. Līdzfinansējumu nodrošina Līgatnes novada pašvaldība, viena no šīs biedrības dalībniekiem. “Zivju ceļš jau daudzus gadus bijis mūsu sapnis, tagad tas īstenojas,” stāsta A. Šteins.
“Viss jau sākas galvās, kā domāsim, tā arī notiks. Savulaik cēlām zivis ar rokām pāri slūžām, līdz sapratām, ka pareizākais risinājums būtu zivju ceļš.
Pašvaldībā pieņemta norma, ka sabiedrībai nozīmīgus projektus līdzfinansējam, neatkarīgi, kas ir iesniedzējs. Šis tiešām ir sabiedrībai nozīmīgs darbs, jo tā gūst tiešo labumu, nevis kāda privātpersona.” Sākotnēji bija iecerēts darbus paveikt līdz nārstam, taču tehnisku iemeslu dēļ darbs iekavējies. Tagad pamati ir iebetonēti, konstrukcijas sametinātas, var uzsākt zivju ceļa montāžu. Pašvaldības vadītājs stāsta, ka sākotnēji domāts būvēt taisnu zivju ceļu, bet vides aktīvists Māris Olte informējis, ka Lielbritānijā no speciālistiem uzzinājis – izbūvējot zivju ceļu, kritums nedrīkst būt lielāks par septiņiem centimetriem uz metru.
“Kad izstrādājām projektu, neviens to nebija pateicis priekšā, jo, iespējams, Latvijā neviens to nezināja. Tāpēc, ņemot vērā šos septiņus centimetrus, dabūjām būtiski pārzīmēt projektu, lai būve atbilstu šīm prasībām. Ceram, ka zivju ceļš savu funkciju pildīs pilnvērtīgi. Diemžēl Latvijā nav piemēra, ko varējām pārņemt. Jāatzīst, ka vienīgais patiesi funkcionējošais zivju ceļš tika izbūvēts vēl pirmās Latvijas laikā Ķeguma HES. Taču tas vairs īsti nedarbojas, jo priekšā piebūvēja Rīgas HES un zivis līdz Ķegumam nenonāk.
Visi citi zivju ceļi, ko apsekojām, lai man piedod to būvētāji, nepilda uzdevumu, zivis tos izmanto ļoti reti. Tāpēc ceru, ka Anfabrikas zivju ceļš būs pirmais patiesi funkcionējošais zivju ceļš Latvijā un tas varēs kalpot kā paraugs mazo upīšu glābšanas aizsākumam. Dānijā mazo upju atdzīvināšanas projektu sāka pirms 20 gadiem. Tur funkcionāli zivju ceļi uzbūvēti tūkstošiem, Latvijā mēs, iespējams, būsim pirmie. Ja viss noritēs tā, kā domājam, varēsim pamācīt arī pārējos. Tomēr – nav divu vienādu upju, tāpēc katrs zivju ceļš ir unikāls.” Līdz ar zivju ceļa izbūvi atjaunošanu piedzīvojušas arī pašas slūžas. Saremontēts un pārkrāsots slūžu mehānisms, ielikts jauns dēļu klājums, jo vecais bija savu laiku nokalpojis. Kā uzsver A. Šteins, ja reiz pie slūžām pieķeramies, jāpadara viss, lai turpmākos 50 gadus tur neko darīt vairs nevajadzētu.
Nākotnē plānots jauno zivju ceļu modernizēt, ievietojot tajā zivju skaitītāju, kā arī speciālu video kameru, lai cilvēki tiešsaistē internetā var vērot, kā zivis iet pa zivju ceļu.
Rodas pamatots jautājums, vai zivju ceļu neizmantos viegla loma tīkotāji, it īpaši nārsta laikā. Projekta ieviesēji padomājuši arī par zivju drošību, jo būs papildu apgaismojums, novērošanas kameras. Tās iegādātas, izmantojot citam projektam piesaistītos līdzekļus. Tuvākajā laikā plānots tās izvietot gar upi.
Pašvaldības vadītājs stāsta, ka kameras fiksēs kustību konkrētajā upes posmā: “Izvietosim informāciju, ka upes akvatorijā tiek veikta videonovērošana, lai viss notiktu likumīgi. Gribam pat spert soli tālāk, lai kameras ne tikai fiksē kustību, bet arī ar īsziņu informē atbildīgo personu, ka konkrētajā posmā kāds ienācis. Inspektors telefonā saņems ziņu, kurā vietā atrodas cilvēks, atliks aizbraukt un pārbaudīt, ko viņš tur dara. Šāda sistēma jau darbojas Somijā pie foreļu upēm. Ej gar upi, pēkšņi nez no kurienes uzrodas inspektors. Vienkārši – kameras fiksē, inspektors saņem ziņu un ierodas pārbaudīt licenci un to, vai lomā ir atļautās zivis.” Jānis Gabrāns
Komentāri