Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Tēvu un dēlu sajūta

Jānis Gabrāns
11:51
26.01.2016
114

Pārgājiens dabā vairāk saistās ar siltām, jaukām vasaras dienām, taču izrādās, īpašu piedzīvojumu var gūt arī ziemā. Pavisam nesen uz kopīgu pārgājienu tēvus un dēlus aicināja Mareks Dombrovskis ar savu saliedet.lv komandu. Viņš stāsta, ka ideja par šādu pārgājienu radusies, piedaloties trīs dienu izdzīvošanas kursos Lielbritānijā: “Tur redzēju šādu paaudžu mijiedarbību un sajutu – tas ir kas emocionāli skaists un īsts.”

Viņi izsludināja šādu pārgājienu, nosakot, ka dēlam jābūt astoņus līdz 13 gadus vecam. Interese izrādījusies pārsteidzoši liela. Nolemts, ka vairāk par 11 ģimenēm nevar piedalīties, lai gājēju rinda nav pārāk gara, jo apvidus smags. Rezultātā daudziem nācies atteikt un apsolīt, ka janvāra beigās būs vēl viens pārgājiens.

PĀRGĀJIENĀ. Mareks Dombrovskis ziemas pārgājienā vada tēvus un dēlus, kuriem šī bija iespēja ne tikai sajust dabu, mācīties izdzīvošanas elementus, bet arī labāk saprast vienam otru. Foto: NO ALBUMA

* PĀRGĀJIENĀ. Mareks Dombrovskis ziemas pārgājienā vada tēvus un dēlus, kuriem šī bija iespēja ne tikai sajust dabu, mācīties izdzīvošanas elementus, bet arī labāk saprast vienam otru. Foto: NO ALBUMA

Nakts mežā

Mareks uz vietu, kur bija ieplānots sākt pārgājienu, devās jau iepriekšējā vakarā, lai pārlaistu nakti mežā un atsvaidzinātu savulaik gūtās izdzīvošanas iemaņas.

“Apzināti neņēmu līdzi neko nakšņošanai, lai būtu kā situācijā, kad piespiedu kārtā nākas palikt mežā. Tā bija viena no aukstajām naktīm, vakarpusē termometrs rādīja –26 grādus. Rīta pusē bija nedaudz siltāks, bet kopumā nakts bija gana izaicinoša. Atceroties apgūto, nakšņošanai izvēlējos pareizo vietu pie kādas klints, un, kurinot ugunskuru, bija pat patīkama sajūta. Kādas četras stundas naktī pat gulēju ciešā miegā, pārējais bija tāda atpūta un grozīšanās. Grūtākais, ka salst seja, bet, ja pareizi uzliek virsū jaku un neelpo guļammaisā, to var pārciest. Atzīšos, no rīta bija vēsi, tāpēc vajadzēja celties un aktīvi izkustēties, lai atkal būtu formā. Kad visi ieradās, biju iekurinājis ugunskuru un sagaidīju ar karstu tēju. Tādējādi uzskatāmi varēju parādīt, kā mežā sagatavot sev naktsmītni, kas jāņem vērā, lai varētu arī –25 grādos pārnakšņot, nenodarot pāri veselībai,” stāsta M. Dombrovskis.

Viņš norāda, ka šāda nakts dabā liek pārskatīt tās uzpūstās vērtības, ko mums vajag ikdienai, dzīvojot komfortā. Patiesībā šādas iemaņas vajadzētu katram, jo nekad nevar zināt, kad varam nonākt kādā ekstrēmā situācijā.

Kur paliek ūdens

Pārgājienā piedalījās tēvi un dēli no Rīgas, Siguldas, Ikšķiles, citām Vidzemes vietām, kopā noejot apmēram 25 kilometrus gar Braslas upi no Valmieras šosejas līdz ietekai Gaujā. Līdztekus iešanai bija dažādi uzdevumi, kuros Mareks ar kolēģi dalījās pieredzē, kas jāzina, dodoties ziemas pārgājienā. Tēvi un dēli centās iekurt ugunskuru ar kramu, mācījās veidot naktsmītni, pārvarēt šķēršļus, pa trosi ceļoties pāri upei, apguva orientēšanos, veica citus uzdevumus.

“Taču pāri visam bija iespēja tēviem pabūt vairāk kopā ar dēliem kopīgā piedzīvojumā,” saka M. Dombrovskis. “Mūsuprāt, tēvs dēlam ir kā karte un kompass uz lielo dzīvi. Mūsu laikos tēvi ar darbiem, aizņemtību attālinājušies no šādiem kopīgiem pārgājieniem. Šī bija iespēja tēviem izaicināt sevi, paņemot līdzi šajā piedzīvojumā arī dēlu. Bija patīkami redzēt, kā veidojās gan sadarbība, gan zināmā mērā sāncensība. Varēja just, ka ne puika grib padoties un teikt, ka vairāk nevar, ne tēvs parādīt, ka viņam grūti.”

Šādi gari pārgājieni ziemā pa mežu mūsdienās nav bieži. Tā bija iespēja puikām sajust dabu īpaši tuvu, tā teikt, būt ar to aci pret aci. Mareks stāsta, ka atmiņā joprojām ir kāda puikas jautājums, kas licis domāt, ka dabas izzināšana nepieciešama: “Viens no zēniem jautāja: “Tēt, kur paliek ūdens, kad uz upes ir ledus?” Var skaidrot, ka ūdens pārvēršas ledū, bet viss taču nepārvēršas. Šāds pārgājiens ir iespēja ne tikai ieraudzīt dabu, bet arī tajā notiekošos procesus. Kāds tēvs, ar kuru sazinājāmies dažas dienas pēc pārgājiena, atzina, ka nākamajā dienā bijusi atpūta, bet dienu vēlāk dēls jau prasījis, vai pavasarī arī abi tā kopā kaut kur iešot.

Mums gribas, lai šajā laikā, kad pilsēta piedāvā tik daudz atpūtas iespēju, mēs nepazaudētu saikni ar dabu. Ja jaunajai paaudzei nedodam iespēju izbaudīt dzīvi dabā, kur to ņemt? To nevar sajust, sēžot pie datora. Var teikt, mēs braucam uz Ēģiptes kūrortiem, bet, iespējams, daudz lielāks piedzīvojums un ieguvums ir no vienas šādas kopīgi pavadītas dienas mežā.”

Esam vajadzīgi viens otram

To, ka pārgājiens izdevās, vislabāk apliecina kāda tēva ieraksts facebook: “Kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Milzīgs gandarījums, ka kopā ar dēlu paveicām krietnu attālumu pārgājienā pa kalnainām vietām, aukstumā. Protams, prieks par apgūtajām iemaņām jeb to, ko parasti pilsētā nekad neiemācīsimies – iemaņas, kā dzīvot dabā, kā kurt ugunskuru, veidot naktsmītni dabā, kā orientēties mežā. Bet galvenais, ka pārgājiens tiešām stiprināja vecāku un bērnu attiecības. Pārgājienā sapratu, ka esam ļoti vajadzīgi viens otram.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
60

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1002
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi