Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Tēvu un dēlu sajūta

Jānis Gabrāns
11:51
26.01.2016
39

Pārgājiens dabā vairāk saistās ar siltām, jaukām vasaras dienām, taču izrādās, īpašu piedzīvojumu var gūt arī ziemā. Pavisam nesen uz kopīgu pārgājienu tēvus un dēlus aicināja Mareks Dombrovskis ar savu saliedet.lv komandu. Viņš stāsta, ka ideja par šādu pārgājienu radusies, piedaloties trīs dienu izdzīvošanas kursos Lielbritānijā: “Tur redzēju šādu paaudžu mijiedarbību un sajutu – tas ir kas emocionāli skaists un īsts.”

Viņi izsludināja šādu pārgājienu, nosakot, ka dēlam jābūt astoņus līdz 13 gadus vecam. Interese izrādījusies pārsteidzoši liela. Nolemts, ka vairāk par 11 ģimenēm nevar piedalīties, lai gājēju rinda nav pārāk gara, jo apvidus smags. Rezultātā daudziem nācies atteikt un apsolīt, ka janvāra beigās būs vēl viens pārgājiens.

PĀRGĀJIENĀ. Mareks Dombrovskis ziemas pārgājienā vada tēvus un dēlus, kuriem šī bija iespēja ne tikai sajust dabu, mācīties izdzīvošanas elementus, bet arī labāk saprast vienam otru. Foto: NO ALBUMA

* PĀRGĀJIENĀ. Mareks Dombrovskis ziemas pārgājienā vada tēvus un dēlus, kuriem šī bija iespēja ne tikai sajust dabu, mācīties izdzīvošanas elementus, bet arī labāk saprast vienam otru. Foto: NO ALBUMA

Nakts mežā

Mareks uz vietu, kur bija ieplānots sākt pārgājienu, devās jau iepriekšējā vakarā, lai pārlaistu nakti mežā un atsvaidzinātu savulaik gūtās izdzīvošanas iemaņas.

“Apzināti neņēmu līdzi neko nakšņošanai, lai būtu kā situācijā, kad piespiedu kārtā nākas palikt mežā. Tā bija viena no aukstajām naktīm, vakarpusē termometrs rādīja –26 grādus. Rīta pusē bija nedaudz siltāks, bet kopumā nakts bija gana izaicinoša. Atceroties apgūto, nakšņošanai izvēlējos pareizo vietu pie kādas klints, un, kurinot ugunskuru, bija pat patīkama sajūta. Kādas četras stundas naktī pat gulēju ciešā miegā, pārējais bija tāda atpūta un grozīšanās. Grūtākais, ka salst seja, bet, ja pareizi uzliek virsū jaku un neelpo guļammaisā, to var pārciest. Atzīšos, no rīta bija vēsi, tāpēc vajadzēja celties un aktīvi izkustēties, lai atkal būtu formā. Kad visi ieradās, biju iekurinājis ugunskuru un sagaidīju ar karstu tēju. Tādējādi uzskatāmi varēju parādīt, kā mežā sagatavot sev naktsmītni, kas jāņem vērā, lai varētu arī –25 grādos pārnakšņot, nenodarot pāri veselībai,” stāsta M. Dombrovskis.

Viņš norāda, ka šāda nakts dabā liek pārskatīt tās uzpūstās vērtības, ko mums vajag ikdienai, dzīvojot komfortā. Patiesībā šādas iemaņas vajadzētu katram, jo nekad nevar zināt, kad varam nonākt kādā ekstrēmā situācijā.

Kur paliek ūdens

Pārgājienā piedalījās tēvi un dēli no Rīgas, Siguldas, Ikšķiles, citām Vidzemes vietām, kopā noejot apmēram 25 kilometrus gar Braslas upi no Valmieras šosejas līdz ietekai Gaujā. Līdztekus iešanai bija dažādi uzdevumi, kuros Mareks ar kolēģi dalījās pieredzē, kas jāzina, dodoties ziemas pārgājienā. Tēvi un dēli centās iekurt ugunskuru ar kramu, mācījās veidot naktsmītni, pārvarēt šķēršļus, pa trosi ceļoties pāri upei, apguva orientēšanos, veica citus uzdevumus.

“Taču pāri visam bija iespēja tēviem pabūt vairāk kopā ar dēliem kopīgā piedzīvojumā,” saka M. Dombrovskis. “Mūsuprāt, tēvs dēlam ir kā karte un kompass uz lielo dzīvi. Mūsu laikos tēvi ar darbiem, aizņemtību attālinājušies no šādiem kopīgiem pārgājieniem. Šī bija iespēja tēviem izaicināt sevi, paņemot līdzi šajā piedzīvojumā arī dēlu. Bija patīkami redzēt, kā veidojās gan sadarbība, gan zināmā mērā sāncensība. Varēja just, ka ne puika grib padoties un teikt, ka vairāk nevar, ne tēvs parādīt, ka viņam grūti.”

Šādi gari pārgājieni ziemā pa mežu mūsdienās nav bieži. Tā bija iespēja puikām sajust dabu īpaši tuvu, tā teikt, būt ar to aci pret aci. Mareks stāsta, ka atmiņā joprojām ir kāda puikas jautājums, kas licis domāt, ka dabas izzināšana nepieciešama: “Viens no zēniem jautāja: “Tēt, kur paliek ūdens, kad uz upes ir ledus?” Var skaidrot, ka ūdens pārvēršas ledū, bet viss taču nepārvēršas. Šāds pārgājiens ir iespēja ne tikai ieraudzīt dabu, bet arī tajā notiekošos procesus. Kāds tēvs, ar kuru sazinājāmies dažas dienas pēc pārgājiena, atzina, ka nākamajā dienā bijusi atpūta, bet dienu vēlāk dēls jau prasījis, vai pavasarī arī abi tā kopā kaut kur iešot.

Mums gribas, lai šajā laikā, kad pilsēta piedāvā tik daudz atpūtas iespēju, mēs nepazaudētu saikni ar dabu. Ja jaunajai paaudzei nedodam iespēju izbaudīt dzīvi dabā, kur to ņemt? To nevar sajust, sēžot pie datora. Var teikt, mēs braucam uz Ēģiptes kūrortiem, bet, iespējams, daudz lielāks piedzīvojums un ieguvums ir no vienas šādas kopīgi pavadītas dienas mežā.”

Esam vajadzīgi viens otram

To, ka pārgājiens izdevās, vislabāk apliecina kāda tēva ieraksts facebook: “Kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Milzīgs gandarījums, ka kopā ar dēlu paveicām krietnu attālumu pārgājienā pa kalnainām vietām, aukstumā. Protams, prieks par apgūtajām iemaņām jeb to, ko parasti pilsētā nekad neiemācīsimies – iemaņas, kā dzīvot dabā, kā kurt ugunskuru, veidot naktsmītni dabā, kā orientēties mežā. Bet galvenais, ka pārgājiens tiešām stiprināja vecāku un bērnu attiecības. Pārgājienā sapratu, ka esam ļoti vajadzīgi viens otram.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi