Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Teātra spēlēšana pusotra gadsimta garumā

Arita Lejiņa
06:02
22.02.2025
56
Teatris Braki

Pie Blaumaņa. Cēsu Teātris ar izrādi “Trīnes grēki” pagājušajā vasarā viesojās autora Rūdolfa Blaumaņa dzimtajā mājā “Braki”. Pēc izrādes foto piemiņai kopā ar kolektīva režisori Edīti Siļķēnu (no labās). FOTO: no albuma

Šajā gadā aprit 150 gadi, kopš Cēsīs spēlē teātri. Teātra spēlēšanas sākums meklējams 1875. gadā, kad vietējās kreicskolas audzēkņi vācu valodā nospēlēja nelielu ludziņu kādā vācu pilsoņu kluba “Muse” rīkotajā pasākumā. Tas rosināja Cēsu Labdarības biedrību organizēt dramatisko pulciņu, lai spēlētu teātri latviešu mēlē. Tā arī notika, un jau nākamajā, 1876. , gadā to nosauca par Cēsu Teātri.

Teātra attīstība pusotra gadsimta garumā gājusi viļņveidīgi, pēc lielākiem uzplūdiem bija atplūdi, kuriem sekoja aktīvas darbošanās periodi. Var teikt, ka kopš 2017.gada, kad pēc zināmas radošās pauzes izveidojās esošā teātra trupa, rit aktīvais darbošanās laiks, to apliecina arī Cēsu Kultūras centra ceļojošās balvas “Skatuve” saņemšana, kas tiek pasniegta kolektīvam, kurš aizvadītajā gadā visvairāk uzstājies Cēsu novadā.

27.marts – iespēja satikties

Jubilejas gadā Cēsu Teātris skatītājus priecēs ar trim pirmizrādēm, jaunu teātru festivālu, un par iecerēm runājam ar teātra režisori Edīti Siļķēnu, kura neslēpj, ka šis nozīmīgais notikums – teātra 150. gadadiena – uzliek lielu atbildību visam kolektīvam: “Vispirms tā ir atbildība pret šo lielo mantojumu, un mums jāapzinās, ka esam šīs teātra spēlēšanas turpinātāji, kam Cēsu Teātra latiņa jātur augstu.”
Cēsu Teātris, kas tagad atgriezies pie sākotnējā nosaukuma, jubileju atzīmēs ar īpašu uzvedumu Starptautiskajā teātra dienā 27.martā.

“Iestudējumā būs padomāts par visiem, gan tiem, kuri kādreiz darbojušies teātrī, gan par ikvienu skatītāju,” stāsta E. Siļķēna. “Uzveduma pamatā būs Karela Čapeka stāsts “Kā top izrāde”, tajā ievijot arī Cēsu teātra vēsturi. Var teikt, atklāsim izrādes tapšanas aizkulises, kā arī nedaudz ielūkosimies teātra bagātajā vēsturē. Mums svarīgi pateikt, cik tas bijis vērienīgi, kādas personības darbojušās, ka teātra spēlēšanas tradīcija Cēsīs ir ļoti svarīga. Joprojām kolektīvā ir cilvēki, kuri teātri spēlē 40 un vairāk gadus, viņi strādājuši pie Tatjanas Šverstes, Rasmas Bērziņas, Jura Feldmaņa un savus bijušos režisorus piemin ar cieņu un mīlestību. Gribu teikt lielu paldies visiem iepriekšējiem režisoriem, kuri strādāja ar aktieriem, viņu savulaik ieguldītais nekur nav pazudis.”

Cēsu Teātris aicina līdz 10.martam pieteikties tos, kuri savulaik bijuši Cēsu Teātra dalībnieki un tagad gribētu kā skatītāji būt klāt­esoši šajā pasākumā.

“Mēs nezinām visus, kuri sevi vismaz kādu laiku saukuši par šī kolektīva dalībniekiem, jo šo 150 gadu laikā kolektīvā, iespējams, pabijuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kāds piedalījies vienā, divās izrādēs, citi spēlējuši gadiem, gadu desmitiem. 27.marts būs iespēja atkal satikties,” saka E. Siļķēna.

Šī gada jauniestudējumi

Šajā sezonā Cēsu Teātris savus skatītājus iepriecinās ar trīs jaun­iestudējumiem. Par 27.martu jau minējām, bet jau nākamajā nedēļā gaidāma pirmā pirmizrāde – elēģiskā komēdija “Māsas”. Tā veidota pēc ungāru dramaturga Ištvana Erkena lugas “Kaķis un peles” motīviem.

“Šis būs atkal citāds Cēsu Te­ātris, un ceram, ka skatītāji sapratīs mūsu vēstījumu,” stāsta režisore. “Izrāde liks padomāt par ģimenes saitēm, par dzīvošanu ārzemēs, par saziņu caur telefoniem, datoriem, par to, cik daudz sadzirdam viens otru, atbalstām. Par to, ka ikvienā vecumā cilvēkam ir lielas alkas pēc labā, pēc bērnības atmiņām, pēc kaut kā tīra, nesabojāta. Lai arī luga sarakstīta pirms vairāk nekā 50 gadiem, šobrīd tā šķiet vēl aktuālāka.”

Jau ierasts, ka Cēsu teātris mazās izrādes iestudē divos sastāvos, tāpēc var runāt par divām atšķirīgām pirmizrādēm, jo katrs aktieris ienes savu tēla stāstu.

Diemžēl nākas apbēdināt skatītājus, kuri tagad gribētu tikt uz kādu no pirmizrādēm, jo abām ļoti īsā laikā biļetes izpirktas, bet šajā sezonā līdz maija vidum vēl ieplānots šos uzvedumus izrādīt publikai.
Teātrim gadā kopumā ir 40 – 50 izrādes, var runāt par repertuāra teātri, kas prasa lielu atdevi no visa kolektīva.

“Laikam ar lielo izrāžu skaitu esam unikāli, jo neesmu dzirdējusi no kolēģiem, ka viņiem gadā būtu tik daudz izrāžu,” saka E. Siļķēna. “Prieks, ka Cēsu Teātri aicina uzstāties, ka izrādes ir izpārdotas, tas liecina, ka esam sevi pierādījuši ar labu kvalitāti, neesam likuši skatītājiem vilties. Taču tas uzliek atbildību, nedrīkstam latiņu nolaist. Skatītājs mums ļoti svarīgs, jo teātris var dzīvot vien tad, ja tam ir savs skatītājs, kam rādīt iestudēto. Protams, jāņem vērā, ka esam amatierteātris un kāda izrāde “nošūpojas”, bet tas rāda, ka izrādes ir dzīvas, tajās nav rutīnas. Šī dzīvā enerģija ir tas, kas skatītājiem patīk. ”

Veidojot repertuāru, režisore domā, lai iestudējumi būtu dažādi, ar atšķirīgiem stāstiem, dažādām mērķauditorijām: “Esam sevi definējuši kā muzikālo teātri, bet tas nenozīmē, ka visās izrādēs tikai dziedāsim un dejosim. Gribam piedāvāt arī ko atšķirīgu, kaut vai “Kissas” stāsts ar vēstures izpēti par Katrīnu fon Zīversu un citiem iesaistītajiem.

Reģiona skatē startēsim ar “Panti un lietas”, kur iesaistīti teātra pusaudži, kas atkal ir pavisam cita stila izrāde. Šajos septiņos gados radītas izrādes visām mērķauditorijām, no pirmsskolas vecuma līdz pašiem nobriedušākajiem skatītājiem. Šajos gados tas rats iegriezts jaudīgi, katru iestudējumu pēc dažiem mēģinājumiem varam atjaunot repertuārā.”

Brīvdabas izrādes tiek veidotas muzikālas, izņēmums nebūs arī jaunākais iestudējums “Īsa pamācība mīlēšanā”, kas pie Cēsu skatītājiem nonāks jūnijā. Pazīsta­mais stāsts tiks pagriezts nedaudz atšķirīgi, tas būs muzikāls par nobriedušu cilvēku mīlestību, ka savu izredzēto vērts meklēt arī tad, kad jau gadu nasta plecos. Kā ierasts, brīvdabas izrādēs iesaistīts viss teātra kolektīvs.

Parku un pagalmu festivāls

Kā zināms, šajā gadā Cēsis sevi piesaka kā Latvijas kultūras galvaspilsētu, arī Cēsu Teātris nolēmis dot savu artavu, organizējot amatierteātru brīvdabas izrāžu festivālu. 17.augustā vienas dienas garumā trijās vai četrās vietās pilsētā uzstāsies amatierteātri no dažādām Latvijas pilsētām.

“Vasarās spēlējam daudz, un labi jūtam, ka pieprasījums pēc brīvdabas izrādēm ir liels, bet amatierteātri tās īsti neiestudē. Ar šo festivālu gribam to vecināt.

Esam šo festivālu nodēvējuši par parku un pagalmu izrāžu festivālu, jo teātra vēsturē ir fakts, ka Vaļņu ielas 5 iekšpagalmā teātris spēlēts jau pirms vairāk nekā simts gadiem, arī tagad tur būs viena spēles vieta. Šoreiz teātris pienāks tuvāk pilsētas iedzīvotājiem, izrādes tiks spēlētas vietās, kurās kultūras pasākumi bieži nenotiek,” stāsta režisore.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
7

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
13

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
32

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
41

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
127

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
159

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
9
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi