
Pie Blaumaņa. Cēsu Teātris ar izrādi “Trīnes grēki” pagājušajā vasarā viesojās autora Rūdolfa Blaumaņa dzimtajā mājā “Braki”. Pēc izrādes foto piemiņai kopā ar kolektīva režisori Edīti Siļķēnu (no labās). FOTO: no albuma
Šajā gadā aprit 150 gadi, kopš Cēsīs spēlē teātri. Teātra spēlēšanas sākums meklējams 1875. gadā, kad vietējās kreicskolas audzēkņi vācu valodā nospēlēja nelielu ludziņu kādā vācu pilsoņu kluba “Muse” rīkotajā pasākumā. Tas rosināja Cēsu Labdarības biedrību organizēt dramatisko pulciņu, lai spēlētu teātri latviešu mēlē. Tā arī notika, un jau nākamajā, 1876. , gadā to nosauca par Cēsu Teātri.
Teātra attīstība pusotra gadsimta garumā gājusi viļņveidīgi, pēc lielākiem uzplūdiem bija atplūdi, kuriem sekoja aktīvas darbošanās periodi. Var teikt, ka kopš 2017.gada, kad pēc zināmas radošās pauzes izveidojās esošā teātra trupa, rit aktīvais darbošanās laiks, to apliecina arī Cēsu Kultūras centra ceļojošās balvas “Skatuve” saņemšana, kas tiek pasniegta kolektīvam, kurš aizvadītajā gadā visvairāk uzstājies Cēsu novadā.
27.marts – iespēja satikties
Jubilejas gadā Cēsu Teātris skatītājus priecēs ar trim pirmizrādēm, jaunu teātru festivālu, un par iecerēm runājam ar teātra režisori Edīti Siļķēnu, kura neslēpj, ka šis nozīmīgais notikums – teātra 150. gadadiena – uzliek lielu atbildību visam kolektīvam: “Vispirms tā ir atbildība pret šo lielo mantojumu, un mums jāapzinās, ka esam šīs teātra spēlēšanas turpinātāji, kam Cēsu Teātra latiņa jātur augstu.”
Cēsu Teātris, kas tagad atgriezies pie sākotnējā nosaukuma, jubileju atzīmēs ar īpašu uzvedumu Starptautiskajā teātra dienā 27.martā.
“Iestudējumā būs padomāts par visiem, gan tiem, kuri kādreiz darbojušies teātrī, gan par ikvienu skatītāju,” stāsta E. Siļķēna. “Uzveduma pamatā būs Karela Čapeka stāsts “Kā top izrāde”, tajā ievijot arī Cēsu teātra vēsturi. Var teikt, atklāsim izrādes tapšanas aizkulises, kā arī nedaudz ielūkosimies teātra bagātajā vēsturē. Mums svarīgi pateikt, cik tas bijis vērienīgi, kādas personības darbojušās, ka teātra spēlēšanas tradīcija Cēsīs ir ļoti svarīga. Joprojām kolektīvā ir cilvēki, kuri teātri spēlē 40 un vairāk gadus, viņi strādājuši pie Tatjanas Šverstes, Rasmas Bērziņas, Jura Feldmaņa un savus bijušos režisorus piemin ar cieņu un mīlestību. Gribu teikt lielu paldies visiem iepriekšējiem režisoriem, kuri strādāja ar aktieriem, viņu savulaik ieguldītais nekur nav pazudis.”
Cēsu Teātris aicina līdz 10.martam pieteikties tos, kuri savulaik bijuši Cēsu Teātra dalībnieki un tagad gribētu kā skatītāji būt klātesoši šajā pasākumā.
“Mēs nezinām visus, kuri sevi vismaz kādu laiku saukuši par šī kolektīva dalībniekiem, jo šo 150 gadu laikā kolektīvā, iespējams, pabijuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kāds piedalījies vienā, divās izrādēs, citi spēlējuši gadiem, gadu desmitiem. 27.marts būs iespēja atkal satikties,” saka E. Siļķēna.
Šī gada jauniestudējumi
Šajā sezonā Cēsu Teātris savus skatītājus iepriecinās ar trīs jauniestudējumiem. Par 27.martu jau minējām, bet jau nākamajā nedēļā gaidāma pirmā pirmizrāde – elēģiskā komēdija “Māsas”. Tā veidota pēc ungāru dramaturga Ištvana Erkena lugas “Kaķis un peles” motīviem.
“Šis būs atkal citāds Cēsu Teātris, un ceram, ka skatītāji sapratīs mūsu vēstījumu,” stāsta režisore. “Izrāde liks padomāt par ģimenes saitēm, par dzīvošanu ārzemēs, par saziņu caur telefoniem, datoriem, par to, cik daudz sadzirdam viens otru, atbalstām. Par to, ka ikvienā vecumā cilvēkam ir lielas alkas pēc labā, pēc bērnības atmiņām, pēc kaut kā tīra, nesabojāta. Lai arī luga sarakstīta pirms vairāk nekā 50 gadiem, šobrīd tā šķiet vēl aktuālāka.”
Jau ierasts, ka Cēsu teātris mazās izrādes iestudē divos sastāvos, tāpēc var runāt par divām atšķirīgām pirmizrādēm, jo katrs aktieris ienes savu tēla stāstu.
Diemžēl nākas apbēdināt skatītājus, kuri tagad gribētu tikt uz kādu no pirmizrādēm, jo abām ļoti īsā laikā biļetes izpirktas, bet šajā sezonā līdz maija vidum vēl ieplānots šos uzvedumus izrādīt publikai.
Teātrim gadā kopumā ir 40 – 50 izrādes, var runāt par repertuāra teātri, kas prasa lielu atdevi no visa kolektīva.
“Laikam ar lielo izrāžu skaitu esam unikāli, jo neesmu dzirdējusi no kolēģiem, ka viņiem gadā būtu tik daudz izrāžu,” saka E. Siļķēna. “Prieks, ka Cēsu Teātri aicina uzstāties, ka izrādes ir izpārdotas, tas liecina, ka esam sevi pierādījuši ar labu kvalitāti, neesam likuši skatītājiem vilties. Taču tas uzliek atbildību, nedrīkstam latiņu nolaist. Skatītājs mums ļoti svarīgs, jo teātris var dzīvot vien tad, ja tam ir savs skatītājs, kam rādīt iestudēto. Protams, jāņem vērā, ka esam amatierteātris un kāda izrāde “nošūpojas”, bet tas rāda, ka izrādes ir dzīvas, tajās nav rutīnas. Šī dzīvā enerģija ir tas, kas skatītājiem patīk. ”
Veidojot repertuāru, režisore domā, lai iestudējumi būtu dažādi, ar atšķirīgiem stāstiem, dažādām mērķauditorijām: “Esam sevi definējuši kā muzikālo teātri, bet tas nenozīmē, ka visās izrādēs tikai dziedāsim un dejosim. Gribam piedāvāt arī ko atšķirīgu, kaut vai “Kissas” stāsts ar vēstures izpēti par Katrīnu fon Zīversu un citiem iesaistītajiem.
Reģiona skatē startēsim ar “Panti un lietas”, kur iesaistīti teātra pusaudži, kas atkal ir pavisam cita stila izrāde. Šajos septiņos gados radītas izrādes visām mērķauditorijām, no pirmsskolas vecuma līdz pašiem nobriedušākajiem skatītājiem. Šajos gados tas rats iegriezts jaudīgi, katru iestudējumu pēc dažiem mēģinājumiem varam atjaunot repertuārā.”
Brīvdabas izrādes tiek veidotas muzikālas, izņēmums nebūs arī jaunākais iestudējums “Īsa pamācība mīlēšanā”, kas pie Cēsu skatītājiem nonāks jūnijā. Pazīstamais stāsts tiks pagriezts nedaudz atšķirīgi, tas būs muzikāls par nobriedušu cilvēku mīlestību, ka savu izredzēto vērts meklēt arī tad, kad jau gadu nasta plecos. Kā ierasts, brīvdabas izrādēs iesaistīts viss teātra kolektīvs.
Parku un pagalmu festivāls
Kā zināms, šajā gadā Cēsis sevi piesaka kā Latvijas kultūras galvaspilsētu, arī Cēsu Teātris nolēmis dot savu artavu, organizējot amatierteātru brīvdabas izrāžu festivālu. 17.augustā vienas dienas garumā trijās vai četrās vietās pilsētā uzstāsies amatierteātri no dažādām Latvijas pilsētām.
“Vasarās spēlējam daudz, un labi jūtam, ka pieprasījums pēc brīvdabas izrādēm ir liels, bet amatierteātri tās īsti neiestudē. Ar šo festivālu gribam to vecināt.
Esam šo festivālu nodēvējuši par parku un pagalmu izrāžu festivālu, jo teātra vēsturē ir fakts, ka Vaļņu ielas 5 iekšpagalmā teātris spēlēts jau pirms vairāk nekā simts gadiem, arī tagad tur būs viena spēles vieta. Šoreiz teātris pienāks tuvāk pilsētas iedzīvotājiem, izrādes tiks spēlētas vietās, kurās kultūras pasākumi bieži nenotiek,” stāsta režisore.
Komentāri