Liepēniete Baiba Prindule pirmssvētku laikā savā radošajā darbnīcā Rīgā ciemos aicināja ikvienu dāmu, kura vēlējās piedalīties Svētku sajūtu meistarklasē. Baiba dalījās padomos, lai stāstītu, kā gaumīgi un skaisti ikviens mājās var uzklāt svētku galdu. Sarunā ar “Druvu” B. Prindule atklāj, ka radīt svētku sajūtas nekad nav ātri un tas nekad nav arī lēti. Jārēķinās, ka tiks patērēts arī laiks, kas nereti mums ir pats svarīgākais.
“Mana mazā atklāsme ir tā, ja nav laika un gribas kaut ko ļoti ātri paveikt, varbūt tad nemaz to nevajag darīt. Svētku sajūtu radīšana, galda klāšana, noformējums – pret to jāizturas nopietni un ar atbildību,” saka Baiba. Tāpat viņa norāda, ka galda klāšana ir paša cilvēka brīvs fantāziju lidojums, jo nav vienas konkrētas receptes, kam un kurā vietā uz galda ir jāstāv.
Sākot domāt par galda klājumu un noformējumu, jāsāk ar pašu vienkāršāko – kādi svētki gaidāmi, kas nāks ciemos, kur tie notiks. Vai tā būs dārza ballīte vai vēlās vakariņas viesistabā.
“Meistarklasē uzdeva jautājumu, kas varētu būt pāris universālo lietu, ko nepieciešamības gadījumā ātri var paņemt no plaukta, lai dekorētu svētku galdu. Teicu, ka man nav atbildes uz šādu jautājumu, jo tas ir līdzīgi kā ar apģērbu. Katrai sievietei drēbju skapī var būt mazā, melnā vakarkleitiņa, taču ar to vienmēr un visur neiesi. Apnīk gan pašam, gan citiem. Šķiet, ka galvenais slēpjas attieksmē. Gatavojam maltīti, klājam galdu, gaidām ciemiņus, paši uzpucējamies – tas ir viens liels kopums, kas šīs svētku emocijas arī veido. Un, ja uz galda bez emocijām uzliksim četrus svečturus, tad tas tā arī izskatīsies. Bet var darīt citādi – caur svečturiem var izvilkt egļu zariņus, apsiet skaistu lenti, pieskaņotu kopējam klājumam. Un galvenais ar dekorāciju veidot stāstu, tad to arī nolasīs viesi un pašai saimniecei būs lielāks gandarījums,” stāsta B. Prindule un dalās dažos praktiskos padomos.
B. Prindule iesaka uzmanību pievērst vairākām lietām. Pirmkārt, kompozīcijai, kuru veidojam uz galda – priekšmetu ritmam, asimetrijai, asociācijām. Otrkārt, der atcerēties, ka izmantojam ne vairāk kā trīs krāsas, un, lai atrastu labākās krāsu kombinācijas, der atcerēties skolas laikā mācīto krāsu apli. Kas ar ko sader vai, gluži pretēji, – kontrastē. Tāpat viņa norāda, ka krāsu nesēji var būt jebkas, sākot no dekoriem, svecēm, beidzot ar ziediem, augiem vai pašu vidi. Treškārt, klājot galdu, uzmanība jāpievērš galdautam vai galda virsmai. Pavisam noteikti galda virsma var palikt atklāta vai var izvēlēties pasākumam atbilstošu galdautu. Tāpat, klājot galdu, var izmantot sedziņas, galda celiņus, drapērijas, salvetes vai jebko citu, ar ko varam darboties.
“Ja man taujā, kas šobrīd ir modē, tad atbildu, ka dažādas dimensijas. Tas nozīmē, ka galdu dekorējam, izmantojot pacēlumus vai dažādus augstumus. Tāpat modīgi šobrīd ir atvēlēt daudz vairāk vietas dekorācijām. Turklāt vārds “dekorācija” neslēpj sevī tikai ideju par svečturi, svecītēm vai salvetēm. Varam izmantot dažādus trikus – uz galda novietot kastes, grāmatas un daudz ko citu. Tāpat, radot telpā svētku sajūtu, nevajag aizmirst par griestiem. Tajos var iekarināt dažādus objektus – puķu podus, krūzītes un daudz ko citu,” stāsta B. Prindule. Nonākam pie sarunas arī par svecēm, un svētku sajūtu radītāja bilst, ka, klājot galdu, var kombinēt dažādas sveces -lielās, garās, tējas sveces. Turklāt atkal der atcerēties dažādus augstumus un nebūt nav jābaidās no melnas un pelēkas krāsas svecēm, to mītiskā nozīme ir miers un saticība.
“Lieliski jebkuru galda klājumu papildinās ziedi, turklāt tādi, kas iekļaujas izvēlētajā kopējā krāsu paletē. Ziemassvētku laikā tie var būt egļu zariņi,” bilst B. Prindule un teic, ka, nenoliedzami, klājot svētku galdu, var eksperimentēt ne tikai ar skaistiem vai interesantas formas traukiem, bet var censties arī mainīt ieradumus. Piemēram, šampanieti dzert no tasītēm.
“Tāpat aktuālas šobrīd atkal ir galda kartes, tāfelītes, uz kurām rakstīti kādi novēlējumi, vai lapiņas ar citātiem. Tas ir brīvs fantāzijas lidojums,” norāda Baiba un turpina: “Man mūžīgais stāsts ir par dabu. Man patīk likt dabu uz galda, un šī gada mans Ziemassvētku krāsu kods ir pelēks, zaļš un vecināta zelta tonis. Veidojot svētku noskaņas, man ir ļoti svarīgi just un saprast to, ko daru. Katrai niansei un detaļai jābūt pārdomātai un saprotamai. Ir jāatceras, ka svētki neslēpjas rūķu cepurēs un piparkūku formiņās, tie ir jāsajūt katram sevī. Jāsajūt, jāatrod un jāsvin, kā nu kurš māk. Arī tad, ja mandarīnus saliek pa galdu vienā garā virknē vienu aiz otra, mēs iegūstam skaistu un laikmetīgu galda klājumu. Ir tikai jāmāk to iznest!”
Atgriežoties pie stāsta par sajūtām, Baiba iesaka pirmssvētku laikā katram ieklausīties sevī un atvērt to noputējušo sajūtu kasti, kas ir nolikta bērnības atmiņu plauktiņā.
“Man bieži jautā par maniem mīļākajiem svētkiem un to svinēšanu. Tāpēc ir sanācis jau iepriekš daudz domāt par to, kuri man ir visnozīmīgākie. Sākšu ar to, ka vairāk par visu man ir svarīgas emocijas un sajūtas. Man ir svarīgi svētkus izjust no sākuma līdz beigām. Izjust, izgaršot, nosalt un sasildīties, pazust novēlējumu kartītēs un dāvanu papīros. Emocionāli un sajūtu līmenī es Ziemassvētku laiku jau izbaudu daudz ātrāk par kalendārajiem datumiem. Piemēram, darba specifikas dēļ Ziemassvētku sajūtas man sākas jau oktobra sākumā. Līdz Ziemassvētkiem esmu līdz mielēm izbaudījusi veikalu piedāvājumus un pilsētas noformējumu, tad ar mierīgu sirdi dodos pie vecākiem un iegrimstu divu nedēļu ilgā ēšanā un gulšņāšanā. Man ļoti garšo ziema. Man patīk kanēļa, kardamona, krustnagliņu un mandarīnu smarža. Piparkūka ir manas garšas etalons. Taupu to tikai šim laikam un apzināti izvairos no piparkūkām vasarā, tas šķiet kaut kā greizi,” smaidot saka svētku radītāja un atklāj, ka viņai jau no bērnības patīk skuju vīraka smarža, kas nozīmē dedzināt egļu zariņus.
Komentāri