Droši vien godīgi jāatzīst, ka, dzīvojot Gaujas krastā, skaisto upi nemaz tik labi nepazīstam. Kāds ir tās tecējums līdz jūrai, noslēpumi, kādus likteņstāstus glabā? Nezināmais ir tāpēc, lai to atklātu, izstāstītu citiem.
2010.gada vasarā Gaujas nacionālā parka Jaunie Reindžeri kopā ar iedvesmotāju, dabas un Gaujas pazinēju Māri Mitrevicu jeb daudziem pazīstamo Gaujas Mitro devās ekspedīcijā no Elkas kalna, kur meklējams Gaujas sākums. Astoņās vasarās, ejot kājām, braucot ar velosipēdiem un laivojot, pieveica 452 kilometrus un nokļuva līdz jūrai.
“Katra vasara bija citāda, tāpat kā pati Gauja. Trīs dienas gājām no Elkas kalna, kur Gauja ir sprīdi plata, līdz Lodes ezeriem. Tad ar velosipēdiem, līdz tikām laivās. Kompānija mainījās. Braucām trijatā, četratā,” stāsta M.Mitrevics un piebilst: “Visu laiku tika bildēts. Kad sasniedzām jūru, bet laikam jau agrāk, radās doma, ka mūsu ekspedīciju varētu ielikt bilžu albumā.”
Tas iznācis. Daudzām fotogrāfijām, izzinošiem faktiem, maršrutu shēmām. Ceļvedis – albums “No Elkas kalna līdz jūrai. Ceļojums laikā, telpā un caur sevi”. Jaunieši pa šiem gadiem izauguši, ieguvuši profesijas, studē.
Viena no Gaujas izzinātājām Vizma Zvaigzne ir operdziedātāja, uz izdevuma atklāšanu bija atbraukusi no Berlīnes.
“Astoņas vasaras piedzīvojums piedzīvojumam galā. Tikai mazu posmu nenobraucu. Sākumā jau neviens nedomāja, ka tā viss izvērsīsies. Gribējās saprast, kur sākas Gauja. Ir tik daudz leģendu, un gājām meklēt atbildes,” stāsta Vizma un atminas: “Gaujā bija tik zems ūdens līmenis, ka laivu sasitām un tālāk gājām kājām. Diena bija nežēlīgi karsta, mēs biezās tūristu drēbēs. Gājām pa izcirtumu krastā, ne ēniņas, tad nudien neticēju, ka kaut kur nonāksim. Bija dienas, kad noairējām 30 un vairāk kilometru. Kad iepeldējām jūrā, pretī nāca lieli viļņi, tad sapratu, cik jūra stipra. Kā Dullais Dauka bijām sasnieguši savu horizontu. Cik Gauja dažāda, no mazas tērcītes līdz nevaldāmai, dziļai un klusai. “Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju,” teicis Ojārs Vācietis. Pilnīgi piekrītu.” Vizmai Gauja vismīļākā ir pie Nurmižiem, kur pati dzīvo, kur ir īpaša pussala.
Laivotājiem atmiņā, kā, braucot garām Valmierai, pie Velnalas uz klints kā uz neliela plauktiņa sēdējis sunītis. Augšā neticis, lejā bail lēkt. Tika rīkota glābšanas operācija. Viss izdevās, sunīti izglāba un atrada arī īpašnieku. Abi bija laimīgi.
“Tie nebija atpūtas braucieni. Pēdējās bildēs vislabāk var redzēt, kāds mums bija nogurums. Atceros, divas dienas airējām, laiks karsts, nodegām saulē, ar ūdeni apslacīties nevari, jo jāairē. Nakšņojām pirms Carnikavas nomaļā vietā. Saulriets, apkārt klusums, vējš šalc kokos, upe plūst. Tās izjūtas neaizmirst,” pastāsta Sanita Slapjuma.
Krista Jansone uzsver, kaut dzīvo pie Gaujas, par to maz zinājusi. “Mitrais ļoti daudz zina. Viņa stāsti ir vērtība, klausīties tajos ir mācībstunda,” teic Krista un ar smaidu atceras: “Ik pa laikam Gaujmalā satikām kādu makšķernieku, pajautājām, kā veicas, novēlējām veiksmi, un, kad mums jautāja, kurp braucam, atbilde -uz jūru! – nevienam nešķita patiesa.”
Jaunieši, iepazinuši Gauju, katrs devušies savā dzīvē, bet Gaujas Mitrais tapināja grāmatu. “Gribējās pastāstīt ko vairāk,” viņš uzsver. Domubiedri palīdzēja. Un izdevumā var uzzināt par plostniekiem un plostu pludinātājiem. “Citām tautām ir tikai plostnieki, mums tie ir divi amati,” bilst Māris. Izzināts, kur kādreiz bijušas krautuvju vietas, kādas zivis mīt Gaujā, kādus putnus, kokus, augus un dzīvniekus var ieraudzīt Gaujmalā. Ceļojuma shēmās iezīmēti neatkārtojamie Gaujas ieži un klintis.
Krāsainā albuma izdošana arī bija uzdrīkstēšanās, kas prasīja neatlaidību. No Vidzemes plānošanas reģiona Valsts kultūrkapitāla fonda programmas tika saņemts finansējums tā sagatavošanai, bet izdošanu līdzfinansēja pašvaldības. Gauja plūst cauri 21 novada 34 pagastiem, un par katru ir albumā. No 18 uzrunātajām pašvaldībām 16 atbalstīja projektu. Arī Amatas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Priekuļu, Līgatnes un Vecpiebalgas novadu domes.
Rādot albumā fotogrāfiju, kurā redzams, kā Lielstraupē satiekas trīs novadi – Līgatne, Krimulda un Pārgauja -, Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins pastāsta: “Kad pašvaldībā bija jālemj par naudas piešķiršanu, deputātiem teicu, ka Māris ir radījis unikālu, neatkārtojamu darbu. Nevienam jautājumu nebija.” Kaimiņš otrpus Gaujai, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents uzsver: “ Tādi projekti jāatbalsta. Mums visiem kopā nākamajām paaudzēm jānodod šodiena un vērtības, kas apkārt.” Amatas pašvaldības Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Koljera pauž gandarījumu, ka ar izdevumu vēlreiz tiek iezīmēts Gaujas sākums, bet vecpiebaldzēns Indriķis Putniņš uzsver, ka tikai Vecpiebalgas novadā Gauja kļūst par kārtīgu upi.
Ceļvedis – albums “No Elkas kalna līdz jūrai. Ceļojums laikā, telpā un caur sevi” nonāks bibliotēkās, būs neatkārtojama dāvana novadu viesiem.
“Ir gandarījums, ka viss izdevies,” saka Māris Mitrevics.
No ceļveža albuma “No Elkas kalna līdz jūrai. Ceļojums laikā, telpā un caur sevi.”
“Gadsimtiem ilgi Gauja patiešām iztecēja no Alauksta ezera. 19.gadsimta pirmajā pusē no Alauksta tika izrakts grāvis uz Tauna ezeru, kas savukārt ar dabīgu noteci ir savienots ar Inesi. Iemesls – papildu ūdens novadīšana uz Orisāres upīti, lai nodrošinātu Vecpiebalgas dzirnavu darbību. Rezultātā Alauksta līmenis pazeminājās. Tādēl Gaujiņa no Alauksta iztecēja vairs tikai lielu pavasara palu laikā.
20.gadsimta 30.gados notika Gaujas iztaisnošana un padziļināšana ( pārgrāvošana) lejpus Laidzu ezera. Tā līmenis nokritās. Savukārt kolhoza laikos ar plašu, sociālistisku vērienu melioratori veica “ķeizargriezienu” – ar grāvi savienoja Mierupīti tieši ar Gauju lejpus Laidzu ezeram, pilnīgi nogriežot Gaujiņas ieteku ezerā. No 20.gs. 60 gadiem ezera vietā ir muklājs. Jau 20.gs sākumā pētnieki sāka prātot, ka patiesībā Gauja iztekot no Elkas kalna pakājes kā Ežupīte, vēlāk Ārnīte un lejpus Zobola ezera – Mierupīte.
Līdz 2.pasaules karam visas kartes un apraksti tomēr norādīja, ka Gauja iztek no Alauksta. Savukārt 20.gadsimta nogalē līdz pat 90.gadiem par Gaujas sākumu tika uzskatīts Zobola ezers. Pašās gadsimta beigās un mūsdienās oficiālais viedoklis, arī tā apstiprinājums kartēs un tūrisma ceļvežos – Gauja iztek no Elkas kalna.
Vēl dzirdēts, ka Latvijas skaistākā upe sākas Alauksta Austrumu krastā kā Incēnu strauts. Un vēl – Gauja īstenībā iztek no Gaiziņa un pa pazemes avotiem sasniedz Alauksta apkārtni.
Komentāri