Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Stāsti un notikumi par pašiem

Sarmīte Feldmane
06:48
12.10.2025
137
Dr Pl

Var baudīt ainavu. Pārgājiena dalībnieki iepazīst Auļukalna apkārtni. FOTO: no albuma

Drustu pagastā interesantu vietu, par kurām netrūkst atmiņu un stāstu, arī vēsturisku liecību, ir daudz. Pagasta bibliotēka un muzejs regulāri rīko pārgājienus, lai kopā apskatītu apkaimes un arī uzzinātu ko jaunu.

“Drustēnieši paši rosina, ka vēlas iet pārgājienā. Esam izstaigājuši Skripstus, Mīlakšas. Pēdējoreiz iepazinām Auļukalna apkārtni,” stāsta bibliotēkas vadītāja Aija Ciguze un piebilst, ka visos pārgājienos bijuši arī interesenti no kaimiņu pagastiem.

Katrā pārgājienā cauri mežiem, pa ceļiem un neceļiem izved kāds apkārtnes pazinējs. Par Auļukalnu vislabāk, protams, var pastāstīt auļukalnietis vairākās paaudzēs Ilgonis Briedis. “Viņš ir garšīgs stāstītājs. Bijām domājuši izstaigāt Auļukalnu trīs stundās, bet ar piecām bija par maz,” teic A.Ciguze un atzīst, ka arī pati uzzinājusi daudz jauna. Kaut vai par Poļu guberņu, kuras nosaukumu dzirdējis katrs, bet kāpēc to vietu tā sauc, zina vien retais. Tur bijis četru māju puduris, turīgos saimniekus izsūtīja, viņu vietā iemitināja poļu strādniekus. Māju vairs nav, nosaukums palicis atmiņā.

Ilgonis Briedis atzīst, ka no bērnības patīk vērot un klausīties, kas notiek apkārt. Vecvecāki stāstīja par 1.pasaules karu, pagājušā gadsimta 20.gadiem. Dzimtā ir brīvības cīņu dalībnieki.

“Man patika klausīties, un kaut kas jau palicis atmiņā. Auļukalns mana mūža laikā ir ļoti mainījies,” saka Ilgonis un pakavējas bērnības atmiņās, atgādinot, ka katrai vietai laiks atstāj savus nospiedumus. “Dzīve te kūsāja, cilvēku bija daudz, no rītiem bija kā bišu stropā, traktori rūca. Muižā bija pasts, sakaru nodaļa un telefons . Ja vajadzēja, varēja piezvanīt. Te notika balles, tāpat Drustos, Gatartā rādīja kino. Televīzijā bija maz  interesanta, un kino vienmēr bija apmeklēts. Sievietēm ļoti patika indiešu filmas. Dažas dāmas iemanījās noskatīties gan Drustos, gan te. Jāņus svinējām, tolaik gan tās bija apsējības, viss notika, kā pieklājas,” atklāj Ilgonis un uzsver, ka auļukalnieši visos laikos bijuši vitāli, dzīvespriecīgi, katrs prot sevi parādīt.

“Katram savas manieres, runas veids, joki. Lai dzīve būtu lustīgāka, cits citu panerroja. To bija interesanti vērot,” saka Ilgonis. Kolorīta personība bijis Irbīš Ilmārs. Vienmēr staigāja galifē biksēs, hromādas zābakos, žaketē, hūte galvā. Ļoti pieklājīgs.    Ilgonim atmiņā arī dažādas kaimiņu dzīves ainiņas, kuras labi atklāj gan    Auļukalna iedzīvotāju attiecības, gan prasmi dzīvot ar garšu.

Vīri vairāk turējās savā pulkā, sievas savā. Pēc darba visi sadomājuši iet uz Auļukalna ezeru peldēties. Sievu bariņš aizsteidzies pirmais, un vīri negribējuši traucēt, gaidījuši, bet viņas   tik plunčājas. Tad allaž izdomāja, kā sievietes pabaidīt, lai dodas prom.

Vasarā makšķernieki cits citu nesa cauri. Kāds izstāsta, kādas vienā vietā lielas zivis izvilcis un cik daudzas norāvušās. Pēc tam stāstītājs gaida, kurš tad dosies uz to vietu, kur patiesībā zivju nav. Kad neveiksmīgais copmanis atgriezies un klāstījis, ka tur zivju nav, visiem bijis, par ko pasmieties.

Kopsaimniecībā strādājis ļoti akurāts traktorists. Remontēja traktoru, visas skrūvītes kārtīgi salika rindā. Kāds jokdaris vienu pielicis klāt. Kad remonts pabeigts, skrūve palikusi pāri. Traktorists staigājis apkārt, domādams, ko izdarījis nepareizi, bijis gatavs atkal jaukt traktoru, pārējiem toties smiekli.

“Sievietēm jau netrūka intrigu un aprunāšanu. Kad veikalā gaidīja maizes piegādi, rinda stāvēja stundu iepriekš. Tur sievas varēja visu izrunāt. Tā tramīgā stāstīšana, uzmanot, vai nenāk tā, kuru aprunā, ir neizstāstāma. “Es jau zinu vairāk, bet nevaru teikt,” tika dzirdēts bieži, bet beigās jau tāpat izstāstīja. To redzot un dzirdot, smieklus bija grūti valdīt,” pastāsta Ilgonis un piebilst, ka daudziem bijušas iesaukas, kuras tā iedzīvojušās, ka dažkārt aizmirsies, kāds ir īstais vārds. Kad sākās ārzemju seriālu laiks, sievas iemanījās kaimiņus iesaukt to varoņu vārdos. Taču visi zināja, kurš ir Pinokio, kuru dēvē par Maruskinu.

“Garlaicīgi nekad nebija, vietējie prata dzīvot ar pilnu krūti,” uzsver Ilgonis. Auļukalnā dzīve mainījās 90.gados. Kopsaimniecību likvidēja, vecākā paaudze izveidoja savas saimniecības, bet jaunā devās prom. Daudz mainījās. Auļukalnieši ar sāpīgu    ironiju saka, ka dzīvo blakus   Auļukalna ezeram, bet makšķerēt iet uz Seisumu. Tuvējam ezeram apkārt ir  privātās teritorijas un nav pieejas ūdenim.   

“Visi auļukalnieši jau gados. Priecājamies, ka muižā dzirdamas bērnu čalas, ka ir dzīvība. Inita un Miks  muižas ēkās tāpat kā Guntis un Baiba “Dzilnās” savā ikdienā, aicinot ciemiņus, atgādina par Auļukalnu,” pārdomās dalās auļukalnietis un uzsver, ka kaimiņi cits citam izpalīdz, zina, kā kuram klājas.

“Tik maz esam, jāturas kopā, un var justies droši, ja zina, ka kaimiņi blakus,” saka Ilgonis Briedis, atklājot, ka kaimiņiem apsolījis, ka sarīkos kārtīgus Jāņus, lai visi var sanākt kopā. “Vārds jātur, ja ne, tad dabūšu vēl kādu iesauku un iekļūšu valodās,” atsmej Ilgonis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
115

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
97

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
58

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
117

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
127

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
18
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi