Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Starptautiskā picu diena

Druva
13:08
10.02.2012
193
Pica

Šoreiz iegriezīsimies Itālijā, kur apciemosim vienu konkrētu ēdienu, proti, picu. Tas tāpēc, ka vakar, 9.februārī, bija starptautiskā picu diena. Lai arī kulinārijas vēsturnieki saka, ka picas pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, kur cepa lielu, apaļu un plakanu maizi, kurai pievienoja eļļu, zaļumus, garšvielas un dateles, par picas dzimteni tomēr uzskata Itāliju. Tur 18. gadsimtā parādījās plakana maize “pizzas”, ko pārdeva uz ielām un tirgos. Sākotnēji tā bija vienkārši maize bez jebkāda pildījuma, ļoti lēta, pieejama nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Situācija mainījās, kad šo maizi nogaršoja karaliene Margarita, veicot inspekcijas tūri pa Itālijas karaļvalsti. Karalienei tik ļoti iegaršojās pica, ka tā uzaicināja pie sevis prasmīgu pavāru, kurš viņai gatavotu picas. Pavārs uzcepa picu, kurai virsū bija tomāti, mocarellas siers un svaigs baziliks, tādējādi simbolizējot Itālijas karoga krāsas. To joprojām pazīst kā picu “Margarita”.

Visā pasaulē pica kļuva populāra pēc Otrā pasaules kara.

Itālijā par picas dzimteni uzskata Neapoli. Lai pica būtu pagatavota atbilstoši tradicionālām īpatnībām, tai jābūt gatavotai no izejvielām, kas audzētās vietējā apkaimē, un mīcītai ar rokām. Mīkla jāizrullē trīs milimetru biezumā, picā ir ne vairāk kā trīs sastāvdaļas, no kurām viena ir mocarellas siers. Pica jācep 60 – 90 sekundes 485 grādos akmens krāsnī, kas kurināta ar ozola koka malku. Īsta pica top tikai un vienīgi malkas krāsnī. Pēc izcepšanas tai jābūt kraukšķīgai, maigai un aromātiskai.

Kad pirms vairākiem gadiem biju Itālijā, tieši Neapolē baudīju gardāko picu, ko līdz šim sanācis ēst. Pasūtīju picu “Diavolo”, kurā bija mocarella, šķiņķis un peperoni. Ko lai saka – bija lieliski, peperoni deva to burvīgo stiprumiņu, pica bija plāna, kā jau jābūt klasiskai picai. Kā pastāstīja vietējie zinātāji, lai pica būtu autentiska, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Arī Latvijā ir vietas, kur var baudīt itāļu picas, kas ceptas īstā malkas krāsnī.

Valmierā ir picērija “Liepziedi un Rozmarīns”, kas pieder “Vīnkalnieši” SIA, kurā cep īstas itāļu picas pēc Toskānas receptēm. Te saimnieko arī Artis Žentiņš, ko dažs atceras no televīzijas raidījuma “Gandrīz ideālas vakariņas”. Viņš norāda, lai pagatavotu labu picu, pirmām kārtām vajadzīga īsta picas krāsns, ko kurina ar malku: “Tādā krāsnī gatavotas picas garša nav salīdzināma ar picu, kas tapusi elektriskajā krāsnī. Malkas krāsns dod to īpašo piegaršu, tur vēl klāt dūmiņš, pelnu skripatiņa. Jūtama īstās liesmas klātbūtne. Protams, picai jābūt ar mīlestību gatavotai. Lai viss būtu atbilstoši tradīcijām, picas mīkla jāmīca tik ilgi, līdz nokrīt viena sviedru pile vai jāizdara simts mīcījienu.” Ja picas jācep lielākā daudzumā, mīklas gatavošanai izmanto mehānisku iekāru. A. Žentiņš piekrīt, ka picas pildījumam jābūt samērīgam: ” Pirmais nosacījums – picas mīkla ir ļoti plāna. Tad arī produktu nevar būt daudz, plāna kārta tomātu mērces, atbilstoši arī sastāvdaļas, atkarībā no picas veida, un plānā kārtā siers. Uzskatu, ka pica ir ļoti veselīgs ēdiens, jo tā nezaudē savu uzturvērtību, tāpēc, ka to pagatavo divās, trīs minūtēs, tur viss ir svaigs. Pica ir vienkāršs un garšīgs ēdiens, jo top no svaigiem produktiem, tā jāēd tūlīt pēc izcepšanas. Tā ir visgaršīgāk!” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
359

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi