Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Starptautiskā picu diena

Druva
13:08
10.02.2012
641
Pica

Šoreiz iegriezīsimies Itālijā, kur apciemosim vienu konkrētu ēdienu, proti, picu. Tas tāpēc, ka vakar, 9.februārī, bija starptautiskā picu diena. Lai arī kulinārijas vēsturnieki saka, ka picas pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, kur cepa lielu, apaļu un plakanu maizi, kurai pievienoja eļļu, zaļumus, garšvielas un dateles, par picas dzimteni tomēr uzskata Itāliju. Tur 18. gadsimtā parādījās plakana maize “pizzas”, ko pārdeva uz ielām un tirgos. Sākotnēji tā bija vienkārši maize bez jebkāda pildījuma, ļoti lēta, pieejama nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Situācija mainījās, kad šo maizi nogaršoja karaliene Margarita, veicot inspekcijas tūri pa Itālijas karaļvalsti. Karalienei tik ļoti iegaršojās pica, ka tā uzaicināja pie sevis prasmīgu pavāru, kurš viņai gatavotu picas. Pavārs uzcepa picu, kurai virsū bija tomāti, mocarellas siers un svaigs baziliks, tādējādi simbolizējot Itālijas karoga krāsas. To joprojām pazīst kā picu “Margarita”.

Visā pasaulē pica kļuva populāra pēc Otrā pasaules kara.

Itālijā par picas dzimteni uzskata Neapoli. Lai pica būtu pagatavota atbilstoši tradicionālām īpatnībām, tai jābūt gatavotai no izejvielām, kas audzētās vietējā apkaimē, un mīcītai ar rokām. Mīkla jāizrullē trīs milimetru biezumā, picā ir ne vairāk kā trīs sastāvdaļas, no kurām viena ir mocarellas siers. Pica jācep 60 – 90 sekundes 485 grādos akmens krāsnī, kas kurināta ar ozola koka malku. Īsta pica top tikai un vienīgi malkas krāsnī. Pēc izcepšanas tai jābūt kraukšķīgai, maigai un aromātiskai.

Kad pirms vairākiem gadiem biju Itālijā, tieši Neapolē baudīju gardāko picu, ko līdz šim sanācis ēst. Pasūtīju picu “Diavolo”, kurā bija mocarella, šķiņķis un peperoni. Ko lai saka – bija lieliski, peperoni deva to burvīgo stiprumiņu, pica bija plāna, kā jau jābūt klasiskai picai. Kā pastāstīja vietējie zinātāji, lai pica būtu autentiska, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Arī Latvijā ir vietas, kur var baudīt itāļu picas, kas ceptas īstā malkas krāsnī.

Valmierā ir picērija “Liepziedi un Rozmarīns”, kas pieder “Vīnkalnieši” SIA, kurā cep īstas itāļu picas pēc Toskānas receptēm. Te saimnieko arī Artis Žentiņš, ko dažs atceras no televīzijas raidījuma “Gandrīz ideālas vakariņas”. Viņš norāda, lai pagatavotu labu picu, pirmām kārtām vajadzīga īsta picas krāsns, ko kurina ar malku: “Tādā krāsnī gatavotas picas garša nav salīdzināma ar picu, kas tapusi elektriskajā krāsnī. Malkas krāsns dod to īpašo piegaršu, tur vēl klāt dūmiņš, pelnu skripatiņa. Jūtama īstās liesmas klātbūtne. Protams, picai jābūt ar mīlestību gatavotai. Lai viss būtu atbilstoši tradīcijām, picas mīkla jāmīca tik ilgi, līdz nokrīt viena sviedru pile vai jāizdara simts mīcījienu.” Ja picas jācep lielākā daudzumā, mīklas gatavošanai izmanto mehānisku iekāru. A. Žentiņš piekrīt, ka picas pildījumam jābūt samērīgam: ” Pirmais nosacījums – picas mīkla ir ļoti plāna. Tad arī produktu nevar būt daudz, plāna kārta tomātu mērces, atbilstoši arī sastāvdaļas, atkarībā no picas veida, un plānā kārtā siers. Uzskatu, ka pica ir ļoti veselīgs ēdiens, jo tā nezaudē savu uzturvērtību, tāpēc, ka to pagatavo divās, trīs minūtēs, tur viss ir svaigs. Pica ir vienkāršs un garšīgs ēdiens, jo top no svaigiem produktiem, tā jāēd tūlīt pēc izcepšanas. Tā ir visgaršīgāk!” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi