Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Spēlējas ar zvaniņiem

Sarmīte Feldmane
15:16
20.01.2016
22
Img 3275 1

Cēsniece Ņina Zaļaiskalna no plaukta paņem dažādus zvaniņus, tie ieskanas, dzidrā skaņa liek pasmaidīt, sirdī ielīst prieks. Kad sirdi kas nospiež, tad Ņina, kā pati saka, – paspēlējas. “Paņemu vienu zvaniņu, tad otru. Katram cita skaņa, sava balss. To veido vispirms jau materiāls, no kura gatavots zvaniņš. Vēl ietekmē zvana lielums un mēle,” paskaidro cēsniece.

Viņai mājās ir visdažādākie zvaniņi. Pirmo pirms gadiem pieciem Ņina ieraudzīja ekskursijā Slovākijā, tad sekoja Grieķijas, Polijas un citu valstu iepazīšana. “Protams, gājām baznīcās. Tā bija laime, dzirdēt dievnamu zvanus. Ikreiz, kad citi pirka dažādus suvenīrus, es meklēju zvaniņu,” pastāsta Ņina Zaļaiskalna. Kolekcijā ir zvaniņi no dažādām pasaules zemēm, gan Ēģiptes un Igaunijas, gan arī zvaniņš ar Cēsu simbolu. “No Ēģiptes dēls atveda, zvaniņš var kalpot arī kā pudeļu attaisāmais. Jaunāko draudzene atveda no Madeiras salas,” atklāj Ņina un piebilst, ka, iespējams, zvaniņi viņu piesaistījuši ar neatkārtojamo skaņu, mūziku. Bet ar mūziku Ņina bijusi saistīta visu mūžu. Ilgus gadus kopā ar vīru spēlējuši akordeonu, muzicējuši ballēs, dažādos saietos, kāzās. 40 gadu garumā tik daudz dziesmu izdziedāts un nospēlēts. “Tagad es spēlēju zvaniņus,” nosmej Ņina un piebilst, ka tā viņa turpina muzicēt. Savu reizi zvaniņus no viņas kolekcijas izmanto arī ansambļa “Kamenes” dziedātājas un deju kopas “Pīpenes” dejotājas savās uzstāšanās reizēs. Ņina ir šo kolektīvu dalībniece. “Ziemassvētku dziesmās, ja ieskanas zvaniņi, uzreiz ir cita gaisotne, šķiet, notiks brīnums. Vismaz gribas tam ticēt,” saka Ņina.

Ņina Zaļaiskalna dzied arī korī “Ābele”. Kad viņai kāds jautā, kā to visu var pagūt, allaž darbīgā Ņina vien atsaka: “Nevis nevar to visu pagūt, bet bez tā nevar iztikt. Jo cilvēkam vairāk gadu, jo vairāk jākustas. Veselības problēmas liek iet un darīt. Man nepatīk, ka cilvēki par daudz čīkst.”

Kad skrējienu piebremzē kāda kaite, kad jādzīvo mierā, tad Ņina raksta dzeju. Sāka pirms teju 30 gadiem ar rīmēm. “Kad ieskrien galvā, uzreiz jāpieraksta. Gadījies, ka naktī ķeru pildspalvu. Rasktu par to, ko ieraugu. Dziļi filozofiskais lai paliek dzejniekiem. Man kultūras biedrībā “Harmonija” saka, ka dzejojumi ir par gariem. Lai visu pateiktu, īsāk neiznāk,” domās dalās Ņina Zaļaiskalna.

Visu mūžu Ņina ar pietāti izturējusies pret lietām, ko kāds dāvinājis. Katrai vienmēr mājās atrodas vieta. “Bēniņos vietas pietiek. Šad tad mantas pārskatu, katru taču kāds dāvinājis, pārcilājot atceros šos cilvēkus. Man patīk gleznas, tās ne tikai skaisti izskatās istabās, katra saistās ar kādu cilvēku, jo visas ir dāvinātas. Vairākās ir Cēsu ainavas, kādas vairs neieraudzīt. Savdabīga ir no Kenijas atvestā glezna, kas veidota no smilšu graudiņiem.”
Ņina paņem rokās zvaniņu, un atskan liega melodija. “Dzirdēt baznīcu zvanus – tas ir kā pabūt skaistā koncertā. Zvana skaņas nomierina, attīra, tās nav brēcošas kā jauno dziedātāju izpildītās dziesmas. Zvana skaņa ir īsta,” bilst cēsniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
23

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
28

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
27

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
325

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi