Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Silti, silti… cepurēs, šallēs un cimdos

Druva
10:40
13.01.2015
40
Cepures Salles

Ziema ir laiks, kad ikviens domā, kā sevi sasildīt, dodoties laukā. Tad galvā tiek liktas cepures, ap kaklu sietas šalles un rokas sildītas cimdos. Var jau sacīt, ka ziemā svarīgāks siltums, nevis mode, taču apģērbu modelētāja un stiliste Ieva Moroza norāda, ka apvienot var abas lietas.

Stiliste stāsta, ka šogad aktualitāti nav zaudējušas kažokādas. Ziemas aksesuāri – cepures, cimdi, šalles, kas kombinēti ar dziju, ādu vai audumu.

“Tikai noteikti labāk izvēlēties mākslīgas kažokādas izstrādājumus, kas arī attiecas uz 21.gadsimta modi, kad daudz tiek runāts par dzīvnieku saudzēšanu un nenogalināšanu kažoka dēļ. Turklāt mākslīgas kažokādas ir lētākas un pieejamas plašā izvēlē – krāsu daudzveidībā, spalvu garuma un biezuma piedāvājumā,” stāsta I. Moroza.

Stāstot, kas modē jauniešiem, stiliste teic, ka tās ir adītas sportiska tipa cepures. “Tādas, kurām galā paliek brīva vieta un nedaudz atkarājas tukšā cepures daļa. Šādas sportiska stila cepures var kombinēt ar cita stila apģērbu – klasiska vai pat romantiska. Pie šādām cepurēm var likt klāt vai nu brošas, kādus spīdumus, vai pat mākslīgos ziedus. Es tomēr ieteiktu izvairīties no cepurēm, kurās ir iestrādāti dažādi uzraksti. To par stilu būtu grūti nosaukt, tādēļ iesaku iegādāties vienkrāsainu vilnas cepuri, kuru par īpašu var padarīt, tai piespraužot kādu rotu. Tā cepure kļūs atšķirīga,” komentē stiliste un bilst, ka no modes neiziet arī beretes, kas ir visai klasiskas cepures.

Stiliste bilst, ka berešu forma gan nedaudz mainās. Tās tiek darinātas lielākas, pat platākas, mainās to nēsāšanas paradumi vai izkārtojums uz galvas.

“Šobrīd beretes visbiežāk nēsā tā, lai abas ausis būtu nosegtas un piere atsegta, nevis uz viena sāna kā senāk. Beretes veikalos pieejamas daudz un dažādās krāsās, gan ar rakstiem, izšuvumiem, gan drosminiecēm – izšūtas ar spīguļiem. Viss atkarīgs no dāmas sajūtas par to, kādu bereti vēlas valkāt,” spriež I. Moroza.

Šogad nevar nepamanīt cilvēkus, kas valkā cepures ar bumbuļiem. Stiliste gan norāda, ka tās vairāk piederas pie sportiskā stila.

“Šīm cepurēm bumbuļi ir gan no dzijas, gan mākslīgās kažokādas. Ja citām cepurēm cimdus un šalli var piemeklēt arī citās krāsās un cita materiāla, tad šīm cepurēm gan iesaku klāt vilkt tāda paša materiāla vai vismaz krāsas šalles un cimdus,” norāda I. Moroza, sakot, ka maldīgs gan ir priekšstats, ka cepures krāsa vienmēr jāsaskaņo ar cimdiem un šalli. Viņa norāda, ka ar krāsām var spēlēties.

“Izvēlēties, piemēram, pasteļu toņus vai brūno toņu gammu, tādējādi krāsas saskan, bet toņi ir dažādi,” piebilst stiliste.

Ar I. Morozu runājot par bieži dzirdēto, ka ne katrai sievietei piestāv cepure, viņa teic, ka tā nav taisnība. Katrai sejas formai var izraudzīties piemērotu cepures modeli, cits jautājums, vai sieviete to atrod.

“Ar cepures palīdzību var pat vizuāli koriģēt sejas formu. Cilvēkiem ar mazu, smalku seju piestāvēs nelielas zvanveida cepures, jāizvairās no lielām micēm, lai zem tām it kā nepazustu. Īsa auguma cilvēki var nēsāt cepures ar bumbuli, jo tas vizuāli pagarinās stāvu. Mazas cepurītes augumu it kā padara lielāku un garāku, bet cepure ar platām malām izceļ slaidās līnijas. Apaļai sejai noteikti neder nelielas, apaļas mices, jo tās vēl vairāk izceļ sejas ovālu. Lai novērstu skatienu no sejas simetrijas, jāizvēlas asimetriskas vai garenas cepures. Piemēram, mīksta filca platmale, ko var likt iešķībi uz viena sāna. Dažviet veikalos sastopamas arī “dzīvnieku” motīvu cepures – ar ausīm vai acu un deguna attēlojumu. Šāda veida cepures var valkāt pie sportiska stila apģērba, piemēram, dodoties slēpot,” komentē I. Moroza. Stiliste norāda, ka svarīga arī ziemas aksesuāru krāsa. Būtiski, lai cepures, šalles krāsa izceltu un atdzīvinātu nēsātāja seju.

“Uzlaikojot dažādas krāsas cepures, uzreiz pamanāms, kura no krāsām labāk piestāv. Ja nu tomēr rodas apjukums, ieteiktu vispirms ar testu palīdzību vai stilista padomu noteikt, kurš no gadalaiku tipiem esi, un tad izvēlēties pareizās toņu gammas. Protams, ir sievietes, kuras ir pārliecinātas, ka viņām cepure nepiestāv, tā gan noteikti nav, vienkārši neesat izmēģinājusi visa veida cepures, neesat atradusi īsto, kas izceļ sejas krāsu un formu. Sievietēm, kuras ikdienā veido kuplu matu frizūru, noteikti nepatīk valkāt cepures. Viņām varu ieteikt labu alternatīvu, kas arī ir aktuāla, proti, no biezas dzijas adīti lakati jeb tuneļveida šalles, kuras ir gana siltas un cieši neapņem galvu, kalpojot gan kā šalle, gan galvassega. Galvenais, lai ziemas aukstumu varētu izbaudīt, nevis salt,” saka I. Moroza.

Vilnas cepures, šalles un cimdi ir jākopj

Var nopirkt superīgu vilnas cepurīti, valkāt to ik dienas, bet pienāk mirklis, kad tā jāsāk mazgāt un kopt. Īpaši nepatīkami, ja adītajai cepurei vai šallei sāk parādīties savēlumi.

I. Moroza, kura ikdienā šuj un apstrādā dažādus audumus, teic, ka kopt vilnu nav grūti. Galvenais atcerēties, ka tas jādara.

“Vilnas pikucīšus viegli var noņemt ar speciālu veikalos iegādājamu ierīcīti vai ar parasto skuvekli. Der atcerēties, ka vilnas izstrādājumus var un pat vajag mazgāt. Galvenais padoms – vilnas šalli, cimdus vai cepuri mazgāt ar rokām, turklāt siltā, nevis karstā ūdenī. Vilnas izstrādājumus jāmazgā ar speciālajiem līdzekļiem, kas domāti vilnai un satur lanolīnu. Tie ir dabīgie tauki, kas ietin katru vilnas šķiedru, padarot to elastīgu, mīkstu, spīdīgu un tīru. Lanolīns “atgrūž” netīrumus, tādējādi palīdzot vilnai pašattīrīties. Tieši tāpēc vilnas izstrādājumus nav nepieciešams bieži mazgāt. Pietiek iemērkt izstrādājumu lanolīna šķīdumā uz pāris stundām un pēc tam labi izskalot,” stāsta I. Moroza.

Kad cepure vai šalle izmazgāta, ūdeni no tās nevajag stipri izgriezt vai spēcīgi žmiegt. Nepieciešams vien notecināt ūdeni, ar plaukstām saspiežot vai dvielī ietinot izstrādājumu, nosusināt pārējo lieko ūdeni. Žāvējot vilnas izstrādājumus, var izmantot tīru dvieli, kuru izklāj uz grīdas un uz kura novieto adījumu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi