Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Sieviete ar samtainu tembru

Kristīne Lāce
11:00
11.02.2020
49
Ance Krauze Horizont 1

8.martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” viesosies dziedātāja Ance Krauze. Koncertā piedalīsies arī Maestro Raimonds Pauls, ar kuru kopā tapusi koncertprogramma “Sasala jūrīna”.

Ance Krauze atzīst, ka tā radusies īstajā laikā – brīdī, kad dziedātājai ir, ko teikt uz skatuves.

– Kas būs dzirdams koncertprogrammā “Sasala jūrīna”? Ar ko tā ir īpaša?
– Koncertprogramma man ir kā pārbaudījums, to veidoju kopā ar Maestro Raimondu Paulu, uzstāšos kopā ar pazīstamiem mūziķiem. Koncerta pirmajā daļā būs dzirdamas Maestro melodijas no izrādēm “Kabīrijas naktis” un “Marlēna”, otrajā daļā klausītājiem nodošu tautasdziesmas Raim­­­­onda Paula apdarē no mana – suitu – novada. Klausītāji varēs dzirdēt manu radošo izpaušanos, jo Maestro iedeva apdares melodiju, bet man pašai bija jāizdomā, ar kādām zilbēm un kā labāk melodiju izdziedāt. Koncerta izskaņā, protams, varēs dziedāt līdzi arī tautā iemīļotās dziesmas “Rasa”, “Šūpoles” un citas.

– Kādu laiku bijāt “pazudusi” no lielās skatuves. Kas mudināja atgriezties?
– Pēdējos gados vairāk pievērsos meitu audzināšanai. Pēc profesijas esmu skolotāja, jūtu, ka arī dzīves aicinājums ir būt pedagoģei. Tad, kad piedzima bērni, sapratu, ka mans aicinājums ir skolot, palīdzēt un atbalstīt meitiņas, tāpēc savas zināšanas nododu tieši viņām. Šajā koncertprogrammā priecēs mana vecākā meita Elza, kura spēlēs vijoli.

– Kā tapa ideja par savu koncertprogrammu?
– Draugi un paziņas ik pa laikam vaicāja, kad atkal kāpšu uz lielās skatuves. Nav tā, ka nedarīju neko, nereti iesaistījos projektos, bet līdz šim brīdim nevēlējos nekā liela, jo nebija jaunumu, ko parādīt citiem. Tagad ir īstais brīdis, man ir, ko teikt uz skatuves.
Atminos pirmo šīs koncertprogrammas izrādi publikai, tas bija novembrī, Mūzikas namā Daile. Tas man bija īpašs koncerts, nācās sakopot spēkus, bija liels satraukums, kā viss izdosies, jo dziedāšanu pāris gadu biju atstājusi otrajā plānā. Šķiet, vien minūtes piecas pirms koncerta tā īsti sapratu, ka būs jāiziet uz skatuves. Bija tāda sajūta kā nekad. Taču arī sapratu, ka šādu koncertprogrammu nevarētu nodziedāt agrāk. Īstais brīdis bija un ir tieši tagad, jo līdz katrai savai mazākajai šūnai sajūtu sevi un nododu emocijas klausītājam.

– Kā sākās jūsu mūzikas dzīve?
– Sākotnēji mācījos klavierspēli Alsungas Bērnu mūzikas skolā, pēc tam iestājos E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas koledžā, apguvu klasisko vokālu. Tālāk jau dzīves ceļi veda uz Rīgu – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kuru absolvēju kā mūzikas pedagoģe.

– Vai atminaties pirmo skatuves pieredzi?
– Nāku no Alsungas, aptuveni desmit gadu vecumā dziedāju ansamblī “Mazie suitiņi”. Suitu tautasdziesmu dziedāšanā raksturīgas saucējas, locītājas un vilcējas. Un kas ansamblī biju es? Protams, saucēja!

– Kā sākās jūsu sadarbība ar Maestro?
– Studiju laikos dziedāju Mūzi­kas akadēmijas korī, kur Maestro mani pamanīja un uzrunāja. Tolaik man bija 20 gadu, viņš piedāvāja piedalīties savā 65 gadu jubilejas koncertā. Man tas sākumā, protams, likās neticami, bet Maestro redzēja, ka pret iedoto nošu materiālu izturos ļoti nopietni, un tā mūsu sadarbība turpinās vēl šodien. Vēl joprojām pret Maestro izjūtu lielu cieņu.
Veidojot šo koncertprogrammu, prātoju, kā to visu salikt kopā, bet jutu Maestro atbalstu, viņš izstaroja tādu neaprakstāmu mieru, pateikdams, ka viss būs kārtībā un pats saliksies kopā īstajā brīdī un laikā. Viņam ir brīnišķīga intuīcija.

– Mākslinieki, kāpjot uz skatuves, sniedz savu enerģiju klausītājam. Kur smeļaties došanas enerģiju?
– Tā noteikti ir mana ģimene. Diendienā esmu kopā ar savām lieliskajām meitām un vīru. Redzu progresu it visā – kā viņas aug un attīstās, kā gūst zināšanas gan skolas mācību priekšmetos, gan mūzikas skolā. Mēs kopā mācāmies. Tajā es saskatu savu ieguldījumu. Protams, pozitīvas emocijas un enerģijas lādiņu sniedz arī mamma, māsa un pārējie radinieki.

Liela nozīme arī ir dzīvesveidam. Šobrīd aizvien populārāk ir ēst veselīgi un nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Arī es aizvien vairāk domāju par to, ko ēdu ikdienā un cik daudz kustos. Tas viss veido manu dzīves kvalitāti un sniedz enerģiju.

– Kāda šobrīd ir jūsu ikdiena, un ko varam sagaidīt nākotnē?
– Es varētu teikt, ka man dzīvē ir paveicies un esmu tāda kā izredzētā, jo sadarbojos ar Maestro Raimondu Paulu, esmu dziedājusi Jāņa Lūsēna izrādēs un koncertprogrammās un daudzos citos projektos, kas mani aizrāvuši. Man interesē tas, ko dziedu. Man nav pašmērķa tiekties pēc koncertu kvantitātes. Ja komponists redz mani savā darbā, tad ar lielāko prieku atsaucos. Katrs jauns projekts ir interesants man pašai. Patlaban nevaru neko solīt par nākotni.

– Kādā intervijā lasīju, ka aizraujaties ar distanču slēpošanu. Vai šosezon ir iznācis paslēpot?
– Šogad ziema diemžēl ir “zaļa”, manas slēpes nav varējušas slīdēt pa sniegu. Brīvajos brīžos skrienu, ja ir labvēlīgi laikapstākļi manam dziedātājas kaklam. Dzīvoju gaidās par siltākiem laikapstākļiem, lai varētu kaitot, jo arī tas man ļoti patīk.

– Kā sevi raksturotu vienā teikumā?
– Esmu sirdsapziņas cilvēks un cilvēks, kuram liekas, ka viss dzīvē ir jāizdara pašam.

– Padalieties ar kādu skatuves notikumu, kas liek jums pasmaidīt!
– Reiz, dziedot koncertā 11.novembra krastmalā, jutu, ka kleitai aizmugurē plīst un pamazām atveras rāvējslēdzējs. Šo koncertu filmēja tiešraidē televīzijā, operatori, protams, nemana, kas ar kleitu aizmugurē notiek, taču filmē arī no mugurpuses. Pēc tam man zvanīja draudzenes un kopīgi pasmējāmies par atgadījumu.
Vēl, protams, amizanti ir brīži, kad koncertā iznāc uz skatuves skaņdarbu ātrāk, nekā vajadzētu. Tas ir tāds neveikls brīdis, kad tā nemanāmi jācenšas noiet. Gājiens nost bieži vien ir vēl neveiklāks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
266

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi