Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Siers ne tikai Jāņiem, makaroni – ikdienai

Sarmīte Feldmane
06:17
29.06.2021
196
Makaronu Razotnes Pasapkalposanaas Veikals 3 1

Knapsieriņš, Zaļais siers ar sierāboliņu, siers ar garšaugiem, ar baravikām un siers “Ķiplociņš”, vēl arī dažādi makaroni – tas viss tiek ražots SIA “Siera ražotne” Raunā.

Sieri gardēžiem

“Knapsieriņi Jāņiem piederas, tas ir Jāņu produkts,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un siera meistars Ilmārs Ceriņš, piebilstot, ka pēdējā laikā tas tiek ražots vairāk nekā ikdienā, jo pieprasījums ir liels. “Knapsieriņu nevar ātri saražot. Tas ir arī jāizkaltē. Strādājam ar pilnu jaudu, bet diemžēl nevarēsim apmierināt pieprasījumu,” atklāj I.Ceriņš. Šovasar to pasūtījuši uzņēmumi, iestādes, lai darbiniekiem, sadarbības partneriem dāvinātu Jāņos.

Knapsieriņš ražotnes produktu klāstā ir ilgus gadus, tāpat kā Zaļais siers. Beramajiem sieriem pievienojies vēl viens – siers ar baravikām. Uzņēmējs atgādina, ka latviešiem taču garšo baravikas un arī siers. Mēnesī Raunā saražo 300 kilogramus dažādu veidu sierus.

Makaronus ēd aizvien vairāk

“Siera ražotnē” ik dienu top ap 60 kilogramiem makaronu. Piedāvājumā 17 dažādas krāsas, kas atšķiras arī ar garšu, to rada pievienotās garšsaknes, garšvielas un dārzeņi. Lai cik tas pārdroši neskanētu, “Siera ražotne” ir viena no lielākajām makaronu ražotājām Latvijā. Tā Latvijas pārtikas ražotāju vidū nav nepamanāma.

“Mājražotāji makaronus un tādus sierus nepiedāvā, jo jāiegulda pārāk daudz darba. To ražošana ir piņķerīgs roku darbs. Esam komanda, kurā katrs zina, kas un kā jādara. Uzticēšanās un saprašanās ir ļoti svarīga. Visiem tas, ko darām, dod prieku, un kvalitatīvs produkts pircēju atradīs. Ražojot jāzina, jāsajūt, kas interesē, patīk, garšo dažādām paaudzēm,” saka I.Ceriņš.

Pandēmijas ierobežojumu laikā pieprasījums pēc makaroniem krietni palielinājies. Tos iepērk veikali. “Paši ar tirdzniecību nenodarbojamies. Lai to dara tie, kas māk labāk. Man jādomā, kā vairāk saražot. Gadu gaitā gan pircēju, gan mūsu ražojumu tirgotāju loks ir izveidojies gana plašs. Bet man patīk aizbraukt uz kādu tirdziņu, parunāties ar pircējiem,” pastāsta I.Ceriņš.

Viņš atzīst, ka kovida laiks arī sakārtojis tirgu. Tajā bija daudz līdzīgas, bet dažādas kvalitātes produkcijas. Palikuši tie, kuri strādā ilgtermiņam. I.Ceriņš rāda jaunākos makaronus – “Saulaino izlasi”. “Tā kā ģimenei ļoti patīk ceļot, bet to nevarēja, kavējoties atmiņās, tapa platie makaroni. Ar baziliku, lai atgādina par Spāniju, ar mocarellu un tomātiem – Itāliju, bet ar tzatziki mērces garš­augiem ir sveiciens no Grieķijas,” atklāj uzņēmējs un piebilst – makaronu cienītāji jaunumus novērtējuši atzinīgi.

Vienmēr atrast izeju

I.Ceriņš uzsver, ka 15 ražotnes darbības gados piedzīvotas dažādas krīzes. “Kad kaut kas apstājas, kas cits rodas vietā. Pagājušogad tūrisms apstājās, kas arī ražotnei bija kļuvis par ienesīgu biznesu. Kad viss ir labi, nav laika domāt par ko jaunu. Kad kaut kas izsit no rutīnas, jādomā,” vērtē I.Ceriņš un pastāsta: “Arvien biežāk, kad paši nebijām uz vietas, saņēmām zvanus no cilvēkiem, kuri pamanījuši norādi uz ražotni, iebraukuši un vēlas nopirkt mūsu sieru un makaronus. Pieprasījums ir, bija būtiski piedāvāt iespēju nopirkt makaronus ražotnē.”

Telpa, kurā tika uzņemti tūristi, stāstīts par makaronu un siera ražošanu, stāvēja tukša, tagad tur ir pašapkalpošanās veikaliņš. “Citās valstīs šāda pašapkalpošanās ir daudzviet, arī mēs varam tā darīt – laist cilvēkus veikalā, lai paši iepērkas. Brauc garām, iegriežas un nopērk, ko vēlas,” stāsta Ilmārs. Veikaliņš darbojas trešo nedēļu, un saimnieks ir apmierināts.

I.Ceriņš atklāj, ka bija plāns šogad paplašināt ražotni, lai varētu ražot vairāk makaronu. Taču projektēšana tik ātri nenotiek. Viņš vērtē – ja gada laikā tiks līdz celt­niecībai, būs labi. “Bieži vien kaut ko īstenot traucē noteikumi un likumi, daudz kas notiek lēnāk, nekā varētu izdarīt. Tas arī noteikti daudzus nobremzē, gribas taču ātrāk sākt,” teic uzņēmējs.

I.Ceriņš vairākkārt saka – ja ir ideja, tā jāīsteno, jāpamēģina. “Labāk zaudēt pamēģinot, nekā nepamēģināt,” uzsver Ilmārs. Pirms dažiem gadiem viņam bija iecere cept polārmaizi, bija iegādājies arī speciālo krāsni, bet drīz saprata, ka tas nav tas, ko gribētu darīt.

“Neesam bijuši čīkstētāji, ja kas neveicas, meklējam risinājumu vai ko jaunu. Katra problēma vai nu nogremdē, vai dod iespēju,” uzsver uzņēmējs.

SIA “Siera ražotne” ir ģimenes uzņēmums. Ilmārs pats gatavo sieru, rada jaunas makaronu un sieru receptes. Dzīvesbiedres pārziņā ir sociālo tīklu uzturēšana, dokumentu kārtošana un ražoto produktu iepakojums, kas top kopā ar dizaineriem. Knapsieriņu iepakojums izstādē “Riga Food” ieguva 3.vietu. “Pircēji vēlas ko jaunu, skaistu, ērtu. Ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm,” uzsver Ilmārs. Palīgi vecākiem ir Dārta un Renārs.

Pārmaiņas jāpieņem

Pamazām vien Latvijā atsākas tūrisma sezona. Vairāku tūrisma operatoru maršrutos ir Rauna un siera ražotne. “Gan jau būs labi. Raunā katrs uzņēmējs ir ieinteresēts, lai arī citiem klājas labi, jo tad arī viņš būs ieguvējs,” teic I.Ceriņš, piebilstot: “Arī jaunajā Smiltenes novadā būs labi. Raunas novadā arī viss ir kārtībā, neesmu tas, kurš teiks – vai, vai, kā dzīvosim turpmāk. Neesmu pret pārmaiņām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
135

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi