Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Sezona bez kāpumiem un kritumiem

Druva
13:56
18.04.2012
20
Let 6086819

Nacionālā teātra aktierim, cēsniekam Jurim Lisneram šī ir jau 30. sezona teātrī, un viņš visu laiku bijis uzticīgs tieši Nacionālaam teātrim. Vairakkārt nominēts balvām “Spēlmaņu naktī”, 2007./ 2008.gada sezonā saņēmis balvu “Gada aktieris” par Vailda lomu izrādē “Jūdas skūpsts”, divas sezonas iepriekš atzīts par “Gada aktieri otrā plāna lomā” par Ļebedeva lomu izrādē “Ivanovs” un tēva lomu izrādē “Mehāniskais apelsīns”. Kad sazvanīju J. Lisneru,viņš tikko bija atgriezies no seriāla “UgunsGrēks” 500.sērijas svinībām.

– Kāda bijusi šī sezona? -Jāteic, ka aizrit normāla sezona bez milzu izrāvumiem, lielām kolīzijām.Vēl jau līdz sezonas noslēgumam tālu,jo gaidāmi lieli darbi. Pašreiz notiek aktīvs darbs pie zināmās Zigmāra Liepiņa operas “Parīzes dievmātes katedrāle” iestudējuma teātra versijā. Režisore ir Indra Roga, un tas ir nopietns izaicinājums un arī uzticība mūsu teātrim. Šim iestudējumam, runājot armijas terminos, iesaukti gandrīz visi teātra aktieri. Tā kā es neesmu ne dziedošs,ne dejojošs, liela loma man nav, bet jāpiedalās ir. Gandrīz katru dienu mēģinājumi, drīzumā būs pat divreiz dienā, tātad gaidāms saspringts laiks. Iestudējumā piesaistīti pat papildspēki no malas, arī koris, orķestris, tā būs vērienīga izrāde.Varbūt ne tik vērienīga kā Nacionālajā operā, bet tuvu tam, ar kostīmiem, milzu dekorācijām.Kas sanāks, nezinu,bet ceru, ka rezultāts būs labs.

-Ar to beigsies sezona? -Nē, tā tradicionāli noslēgsies ar “Skroderdienām Silmačos”, kur otro gadu spēlēšu Ābramu. Manuprāt, tā ir labākā loma šajā izrādē. “Skroderdienas” mūsu teātrim ir kas īpašs,tur neviens neiebilst,ja aicina, labprāt piedalās un visu dara ar prieku, lai arī aizvadīta gara, dažam pat ļoti smaga sezona.Ja spēlējam “Skroderdienas”, tas nozīmē,ka tūlīt būs atvaļinājums un vasaras brīvestības laiks.

– Kas pašam bija jauns šajā sezonā? – Sezonas sākumā bija loma izrādē “Arī gudrinieks pārskatās”,tad sekoja darbs iestudējumā “Osedžas zeme”.Piedalījos arī teātra dienu politiskajā kabarē “100 grami žurkas ‘2012”.Tomēr jāteic, ka pārāk piepildīta sezona nebija, nevajadzēja iet pāri saviem spēkiem, jo ilgstoši tādu slodzi grūti izturēt. Bijušas tādas sezonas,tad ir labi, ja seko šāda – mierīga. -Esi pamanāms arī seriālā “UgunsGrēks”,būsi redzams arī jubilejas sērijā? -Jubilejas sērijā mani gan neredzēs, bet pie svētku tortes tiku. Seriālā esmu otrā plāna lomā, tāpēc vien šad tad paviesojos.

-Dalība seriālā ir atslodze pēc teātra? -Atslodze ir kaut kur aizbraukt pamakšķerēt zivis. Jāsaka gan, ka esmu tāds izteikts svētdienas makšķernieks. Pašam gandrīz nekāda ekipējuma nav, tāpēc braucu kopā ar draugiem, kuriem visa tik daudz, ka manam prātam neaptverami. Ar tādiem forši braukt, viņi ar visu apgādā, pieliekt kādu vizuli, man atliek tikai pamētāt spiningu un kaut ko varbūt arī noķert. -Atbrauc arī uz Cēsīm? – Vecāki joprojām dzīvo Cēsīs, un cenšos iespēju robežās apciemot. Gribētos biežāk, bet nesanāk.Ir izrādes, mēģinājumi, filmēšanās, ja pa retam iekrīt kāds brīvs vakars, neko negribas darīt. Vienkārši palasīt kādu grāmatu, paskatīties televizoru. Aktieriem jau to brīvo vakaru praktiski nav, tāpēc tos izbaudu, neko nedarot. Šosezon pat neesmu aizgājis uz kādu izrādi. Vien jauno izrādi “Voiceks” noskatījos. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
114

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi