Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Sevis meklējumos Indijā

Druva
09:28
08.04.2014
51
Celojums Indijaa 1

Priekuļu pagasta bibliotēkā viesojās jāņmuižniece Irēna Bieziņa, lai interesentiem parādītu fotoapskatu un dalītos stāstījumā par pavadīto laiku Satja Sai Babas svētvietas kompleksā Indijā. Irēna uz Indiju devusies, lai meklētu atbildes uz svarīgiem dzīves jautājumiem, lai “atrastu sevi” un gūtu neatsveramu pieredzi. Par saviem ceļojumiem un atklāsmēm viņa bija gatava pastāstīt arī “Druvas” lasītājiem. – Ar ko pašlaik nodarbojaties, kā paiet jūsu ikdiena, kad neesat Indijā? – Esmu pensionāre, un jāsaka, ka beidzot vienkārši baudu dzīvi. Beidzot varu veltīt laiku sev, jo vairāk nekā 30 darba gadi ir aizvadīti, strādājot par vēstures skolotāju tepat Jāņmuižā, un nu pāris gadu jau esmu pensijā. -Kā sākās sevis meklēšanas process? – Tas bija jau sen, kad sāku domāt par to, kas dzīvē izdarīts. It kā tu visu jau esi sasniedzis – ir gan ģimene, gan darbs, gan bijuši piedzīvojumi. Faktiski tas arī ir svarīgākais cilvēka dzīvē. Bet visu laiku man bija sev jautājums: “Vai tas ir viss? Vai ar to viss arī beidzas?” Nepārtraukti bija sajūta, ka ir vēl kaut kas augstāks un tas ir jāmeklē. Vēl darba gados es jau piedalījos dažādos garīgos pulciņos. Toreiz meklēju līdzīgi domājošus, viedus cilvēkus, ar ko parunāties. Un vienā garīgajā skolā izdzirdēju par skolotāju Satja Sai Babu. Tā arī 2007.gadā sākās mani braucieni uz Indiju, kur nu jau esmu bijusi piecas reizes. -Vai ir atrasta atbilde uz jautājumiem? – Jā. Es tagad esmu saņēmusi atbildi un sapratusi, ka cilvēks nav tikai mūsu ķermenis un prāts. Cilvēks ir daudz kas lielāks. Katrā tautā tam var būt cits nosaukums, taču jāpiemin, ka cilvēks – tas ir gars, tā ir dvēsele. Un jāsaprot, ka ar nāvi nekas nebeidzas. Es esmu pārliecināta, ka nāves vispār nav, jo ķermenis ir izveidojies no pieciem elementiem, un tas, ko cilvēki sauc par nāvi, ir vienkārši ķermeņa sadalīšanās piecos elementos. Būdama Indijā pie garīgā skolotāja, esmu guvusi pārliecību, ka ar tā saucamo nāvi vēl nekas nebeidzas. -Kādas vērtīgākās atziņas guvāt no sava garīgā skolotāja? – Skolotājs vienmēr teica, ka pasaulē ir tikai viena valoda – sirds valoda, pasaulē ir tikai viena reliģija – mīlestības reliģija, un pasaulē ir tikai viena kasta – cilvēku kasta. Domāju, ka tā arī ir svarīgākā atziņa, kuru katram vajadzētu saprast. -Kāda ir dzīve Indijā? – Man bieži vien jautā, kā es varu braukt uz Indiju, jo tur taču ir nabadzība, netīrība. Bet, aizbraucot uz turieni un saprotot, cik pasakainā un svētā vietā esi, tu nedaudz tiec emocionāli pacelts. Jau ieejot svētajā templī, tu nedaudz pacelies virs zemes. Tāpēc bieži nākas Latvijā teikt, ka, ja šeit es staigāju, tad Indijā lidoju. Te cilvēki ir drūmi, ar drūmām domām, bet tur cilvēki, neskatoties uz nabadzību, ir laimīgi. Viņi nav pieķērušies materiālām lietām, viņi neuztraucas par rītdienu, viņi priecājas par to, kas viņiem ir konkrētajā brīdī. Tā laikam ir tā māksla dzīvot šeit un tagad. Par to ļoti mīlu Indijas tautu. -Kas pēc šiem braucieniem ir mainījies jūsu dzīvē? – Ļoti mainījušās dzīves vērtības. Man vairs nav svarīgi, cik man gadu, man nav svarīgi, ko par mani domā, es esmu atbrīvota no pagātnes, kurā bija dažādi, arī traģiski notikumi, esmu atbrīvota no nākotnes, jo par to nedomāju. Un jāsaka, ka labākais ir tas, ka nevis es sevi piespiežu nedomāt par šīm lietām, bet man šādas domas vienkārši nenāk prātā. Kopš Indijas laika prāts mani vairs nemoka tā, kā tas mani mocīja iepriekš. Tagad domas ir kļuvušas harmoniskas un līdzsvarotas, kas, manuprāt, arī ir mans lielākais ieguvums. Protams, mani var arī sadusmot, bet šīs dusmas rodas pēkšņi, un tās arī momentā atlaiž, pāriet, un vairs nenākas pie tām atgriezties. -Kāpēc sevi meklēt jābrauc uz Indiju, vai Latvijā tas pats nav iespējams? – Es jau Latvijā vairākus gadus tikos ar dažādiem viediem cilvēkiem, bet nevarēju dabūt to, ko ļoti ātri dabūju Indijā. Acīmredzot mani turp sauca, lai es saprastu, kas ir cilvēks un kas ir šī pasaule. Man Indija vienkārši bija nepieciešama. – Šķiet, jūs pensijas gadus aizvadāt pavisam viegli. Ko ieteiktu citiem pensionāriem, lai dzīvotu vieglāk? – Man liekas absurdi, ka pensionāri skatās sentimentālas filmas, lasa mīlestības romānus un ir tik ļoti pieķērušies savai otrai pusītei. Tā ir liela atkarība, un viņi dzīvo kā vergi un arī aiziet kā vergi. Milzīgākā kļūda, kuru pieļauj cilvēks mūža nogalē, ir rakties pagātnē un pārmest sev kaut ko. Ir jāsaprot, ka pagātnē nav kļūdu, ir tikai pieredze, no kuras tev jāmācās. Ja tu no pirmās reizes nemācies, tad dzīve šo pieredzi tev parādīs kādā citā veidā, līdz tu to apgūsi. Nevajag sevi vainot par notikumiem, kas bijuši pagātnē, jo tiem bija jānotiek; nevajag censties mainīt citus cilvēkus, jo tas vienkārši nav iespējams. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
89

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
142

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
62

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
221

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi