Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sēņu laikā jāgatavo un jāēd gailenes

Druva
10:13
27.07.2012
17
Img 1894

Kopā ar krodziņa “Glendeloka” šefpavāri Anitu Krasno šomēnes kopīgu maltīti gatavoja Cēsu pilsētas Mākslas skolas direktors un pūtēju orķestra “Cēsis” saksofonists Vilnis Kļaviņš. Galdā tika celtas gailenes – marinētas, ceptas un vārītas. Pirms V. Kļaviņš ķērās klāt pie gaileņu tīrīšanas, šefpavāre Anita Krasnā parādīja, kā viņa to dara, turklāt sacīja, ka pašas lasītas gailenes nemēdzot mazgāt ūdenī. “Man nepatīk gailenītes mazgāt vai mērcēt ūdenī, jo tās pazaudē garšu. Tāpat nekad gailenes netīru ar nazi un neko daudz neskrāpēju nost. Ar tīru salvetīti vien apslauku kātiņu un gailenes virsiņu. Tas arī viss,” saka šefpavāre un ļauj Vilnim tikt galā ar lielo gaileņu bļodu.

A.Krasnā norāda, ka sēnes sēņu laikā vajag ēst, turklāt viņa uzteic saimnieces, kuras kaltē baravikas un gatavo baraviku pulveri. “Turklāt tas nav ļoti sarežģīti. Baravikas sagriež un kaltē siltā cepeškrāsnī vai labi vēdinātos bēniņos. Pēc nedēļas, pusotras, kad baravikas izkaltētas, tās saberž pulverī, kuru var pievienot jebkurai mērcei, zupai, sautējumam vai jebkuram citam ēdienam, kuram baraviku garša iederas,” teic šefpavāre, uzsverot, ka baraviku pulveris jāglabā noslēgtā traukā.

Runājot par sēņu saglabāšanu ziemai, šefpavāre teic, ka biežāk cilvēki cenšas sēnes vispirms apcept un tad likt saldētavā, kas arī ir vislabāk. “Var jau gailenes neapstrādātas saldēt ziemai, bet atkausētas tās būs ūdeņainas un ar rūgtenu garšu. Lai tiktu vaļā no rūgtenuma, atlaidinātās gailenītes nepieciešams apliet ar verdošu ūdeni un tikai tad cept. Taču es parasti iesaku gailenītes notīrīt, sagriezt un nedaudz apcept sviestā bez piedevām, tikai piebērt sāli. Jācep tieši sviestā, nevis eļļā vai taukos, jo arī tad gailenītes var būt rūgtenas. Sviestā apceptas gailenes var droši likt saldētavā un glabāt ziemai. Baravikas gan var sagriezt un saldēt, tām pēc atkausēšanas nebūs nekādas vainas,” padomus dod šefpavāre. Runājot par sēnēm, A. Krasnā norāda, lai gan sēnes uzturvērtības ziņā nav izcils produkts, tās ir garšīgas. “Saka jau, ka sēnes uzsūc sevī visu slikto no zemes, arī radiāciju. Tomēr man sēnes ļoti garšo, labprāt tās gatavoju un ēdu. Sēnes gan nevajadzētu lasīt ceļmalās,” norāda šefpavāre. Rosoties virtuvē, V. Kļaviņš teic, ka ēst gatavot viņam patīk. Ēdienkartē esot arī sēnes. “Man patīk sēņot, bet šai nodarbei neatliek daudz laika. Bet ar ogošanu gan ir tā, ka mani grūti dabūt no meža laukā. Ja tieku mežā, tad uz ilgu laiku,” smejot saka V. Kļaviņš un norāda, ka nemaz nesūdzētos, ja dzīvē ceļš būtu iegrozījies tā, ka būtu jāstrādā par pavāru. “Ēst gatavoju labprāt, man patīk. Ģimenē auga četri dēli, un bija laiks, kad cītīgi stāvēju pie plīts. Ja vajag, varu gan zupu uzvārīt, gan pasniegt gardu karbonādi ar piedevām. Pēdējā laikā gan esmu nedaudz slinkumā palaidies,” saka Vilnis, sakot, ka vīrieši ir labi pavāri un tur nav melots ne vārda. Vilnis vērtē, ka, gadiem ejot, ēšanas paradumi manāmi mainījušies. Putras, piena zupas ar putraimiem un klimpām no ikdienas ēdienkartes pazudušas. “Gadi nāk un projām neiet, tādēļ bieži aizdomājos par to, ko un kā ēdam. Turklāt nepareiza ēšana, nenoliedzami, ar gadiem liek sevi manīt. Jāteic, ar lielveikalu ienākšanu mūsu ikdienā daudz kas kļuvis pieejamāks, taču tajā pašā laikā arī vairāk lietojam neveselīgus produktus. Es gan bieži vien sevi palutinu, piemēram, vāru piena zupu ar putraimiem un zirņiem, ko citi nemaz ģimenē neēstu. Bet tas kuņģim mierīgāk un nav arī negaršīgi,” saka V. Kļaviņš un atminas bērnības dienu ēdienu – piena zupu ar kartupeļu klimpām. Vēlāk, sēžoties pie galda un baudot kopā ar šefpavāri pagatavoto maltīti, V. Kļaviņš bija pārsteigts, cik ātri un cik īsā laikā var pagatavot dažādus un gardus ēdienus no gailenēm. “Kas var būt labāks par vārītiem jaunajiem kartupelīšiem un šādām gaileņu mērcēm! Mērce ar vistas gaļu ļoti interesanta un garšīga. Ar tomātiem- tā nedaudz skābenāka, bet arī ļoti garšīga. Tāpat jāteic, ka šādi marinētas gailenes ir labi baudāmas ziemā. Te jau marinādē tās paspēja pastāvēt pavisam nedaudz, bet, ja tās pēc pāris mēnešiem iznes no pagraba… Nu vienkārši fantastika!” sacīja šīs reizes ciemiņš un ar īpaši labiem vārdiem novērtēja arī gaileņu zupu: “Nedaudz atmiņā atsauca bērnību. Zupa tiešām viegla un bezgala garšīga. Turklāt tā tika pagatavota ļoti ātri.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi