Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Sajust rudens pieskārienu

Jānis Gabrāns
16:46
28.09.2016
113

Jau sācies laiks, kad var dziedāt: “Nāk rudens apgleznot Latviju.” Un tagad pastaigas dabā nes īpašu prieku acīm. Tik ierasto vasaras zaļumu nomaina bagātīga krāsu palete, ko vēl vairāk akcentē rudenīgi pieklusušais mežs. Rudens pastaigas atšķiras ar to, ka mazāk meklējam kultūrvēsturiskus objektus, vairāk dabas tuvumu. Protams, vislabāk, ja var apvienot gan to, gan to. Tie, kuri nevēlas doties tālākos ceļos, jo dienas kļūst īsākas, arī tepat Cēsu apkaimē var atrast lieliskas pastaigu takas, kur sajust rudens pieskārienu.

Niniera taka

Cēsīs dzīvojošajiem paveras lieliskas iespējas no pilsētas ātri nonākt dabā. Katrā pilsētas daļā ir savas pastaigu takas. Dzīvojot Valmieras, Festivāla, Akmens ielas un tuvējo privātmāju kvartālos, teicams pārgājiens ir līdz Niniera ezeram. Sanāk aplis nepilnu septiņu kilometru garumā. Var sākt ceļu pa taku, kas sākas pie dzelzceļa pārbrauktuves pie Birzes ielas. Tad gar naftas bāzi, pa taku gar Dukuriem, pāri pļavām, pakalniem, cauri mežiņam līdz pat Ninierim. Elpu var atvilkt cēsnieku iecienītajās peldvietās, kas rudenī kļuvušas jūtami klusākas. Pateicoties vietējo iniciatīvai, ezera krastā uzstādīti soliņi, kur var apsēsties un priecāties par rudenīgo ezeru, tā gludo spoguli, kurā spoguļojas dzeltenie bērzi. Var sēdēt un skatīties, kā peldēšanās sezonu turpina vēsā ūdens cienītāji. Viņu netrūkst, cilvēki atbrauc, nopeldas un dodas prom. Laikam šis ir visiecienītākais ezers rudens un ziemas peldēm.

Kad spēki uzkrāti, jādodas apkārt ezeram. No otras puses var papriecāties par “Čiekuru” jeb kokos iebūvēto māju, par ko arī “Druvā” esam rakstījuši. Tad pa taciņu, kas ved gar nelielu purvu, cauri mežam, mežiņam dodamies uz priekšu. Taka iestaigāta, jo pastaigas te iecienījuši ne tikai cēsnieki, bet arī Dukuros dzīvojošie. Taisnības labad jāteic, ka takas vairākas, katrs var atrast savu pastaigu maršrutu. Vasarā turpat var nobaudīt ogas, rudens pusē palasīt sēnes, ziemā – vienkārši priecāties par ainavu. Ejot pa galveno taku, ir sajūta kā pasaku mežā, jo virs galvas koku galotnes sakļāvušās, un dažbrīd atrodies gluži kā zaļā alā. Tā no vienas takas uz otru, tad jau mežs beidzas un nonākam uz ceļa, kas ved uz “Staļiem”. Atpakaļ var atgriezties pa to pašu celiņu gar Dukuriem, bet var nedaudz paiet uz “Staļu” pusi un tad pa grants seguma ceļu ieiet pilsētā pa Birzes ielu. Jā, šajā pastaigā nav kultūrvēsturisku objektu, toties dabas vai cik, un vakara pastaiga iznāk lieliska.

Saules kalna taka

Ja gribas tālāk no pilsētas, var braukt uz olimpisko centru “Cēsis” jeb slēpošanas – biatlona kompleksu “Priekuļi”. Tā ir īsta vieta daždažādām fiziskām aktivitātēm, tostarp pastaigām un nūjošanai. Tur marķētas divas pastaigu takas: īsākā ir Vanagkalna – Mežavota taka (2,3km), otra – Saules kalna taka, kuras garums 3,7 km. Abas ar zināmu kāpumu, kas liek patērēt arī spēkus jeb, raugoties no pozitīvā, sadedzināt kalorijas. Abas takas marķētas, vajag tik meklēt marķējumus un soļot uz priekšu, neaizmirstot sajust arī dabas tuvumu, kas katrā gadalaikā citāds. Ja gribas noiet tālāku gabalu, var iziet abus maršrutus. Tie, kurus bažīgus dara rudens dubļi, var staigāt pa asfaltētajiem celiņiem. Arī tā ir pastaiga 2,5 km garumā ar kāpumiem un kritumiem. Katrs var atrast sev un saviem spēkiem piemērotāko.

*AUGŠUP VAI LEJUP. Pārgājiens Veselavas takās sākas ar kāpienu lejup pa kāpnēm, kurām kopumā ir 141 pakāpiens. Kāpjot var raudzīties uz norisēm dabā vai pārdomāt dzīvi. FOTO: Jānis Gabrāns

*AUGŠUP VAI LEJUP. Pārgājiens Veselavas takās sākas ar kāpienu lejup pa kāpnēm, kurām kopumā ir 141 pakāpiens. Kāpjot var raudzīties uz norisēm dabā vai pārdomāt dzīvi. FOTO: Jānis Gabrāns

Veselavas muižas taka

Ja tomēr gribas arī kultūrvēsturisko piedevu, jābrauc uz Veselavas muižu. Mašīnu var novietot pie muižas ēkas un pastaigas sākt ar tās apskati. Šoreiz par pašu muižas ēku nestāstīšu, jo tas cits stāsts. Informācijai vien tas, ka muižu tālajā 1602. gadā no vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm izveidojis stārasts Pēteris Veselavskis, no kura uzvārda tad arī cēlies vietvārds Veselava.

Ap pašu muižas ēku ierīkotas pastaigu taciņas, soliņi, kur pastaigāties, pabaudīt šo kultūrvēsturisko gaisotni, paskatīties uz ēkām, kas iztēlē uzbur laikus, kad muiža bija pašā plaukumā, visas ēkas kalpoja savam uzdevumam. Var pat iedomāties sevi muižkunga lomā, laiski pastaigājoties pa īpašumu.

Kad tas iepazīts, var vai nu kājām, vai ar auto doties uz Veselavas brīvdabas estrādi, jo tur sākas vēl viena pastaigu taka. Jāuzteic teritorijas uzturētāji, jo viss sakopts, novietoti atkritumu maisi, tur ir galdi, soliņi, lai pēc pastaigas varētu iebaudīt maltīti svaigā gaisā. Var izmantot estrādes dotās iespējas un kopīgi nodziedāt kādu dziesmu vai uzlaist danci, iedomājoties, ka skatītāju pilnas rindas un visi sauc “bravo!”.

Pēc priekšnesuma laiks doties uz taku, kas ved lejā līdz upei. Informācija vēsta, ka jānokāpj 141 pakāpiens, ko tomēr nepārskaitīju. Te var vilkt zināmu līdzību ar Sapņu trepēm Mazsalacā. Arī Veselavā var kāpt un sapņot, bet vēl labāk – priecāties par lielisko ainavu. Pusceļā var piestāt tā sauktajā Mīlestības terasē. Lejā nonākam vietā, kur Dzirnupīte ietek Raunī, un tā esot vieta, kur krustojas triju pagastu – Veselavas, Vaives un Priekuļu – robežas. Bieži negadās būt šādās krustcelēs. Ūdens tuvums allaž nomierina, rosina uz meditatīvajām apcerēm, bet jo īpaši upītes čalošana, plūstot pa izteikti akmeņainu gultni. Jāteic, sen nebiju redzējis tik akmeņainu gultni, kas šobrīd, kad līmenis zems, redzama īpaši uzskatāmi.

Redzot stāvos krastus abpus upei, var aizdomāties par tās kādreizējo varenību, jo straume iegrauzusies dziļi zemē. Šī ir īsa taka, jo, mazu gabaliņu vedusi gar upi, tā atkal steidzas kalnā pa izbūvētiem pakāpieniem. Kad tikts augšā, nedaudz vajadzētu paiet pa labi un paraudzīties uz leju, uz upi, kas plūst kaut kur dziļi, dziļi. Iespaidīgi! Tad var atgriezties pie estrādes, un, kā jau minēts, ja ir vēlme, piesēst pie galda un kaut ko apēst.

Iespējas pastaigām ar ideju ir tepat Cēsu apkaimē, atliek tikai doties dabā un izbaudīt tās jaukumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
311

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
32

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi