Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sāc gatavot produktus ziemai

Druva
09:44
14.08.2009
20
Konservi

Vasaras otrā puse un rudens ir īstais laiks, lai gatavotu pārtikas krājumus ziemai, jo plašā klāstā pieejami pašmāju dārzeņi, augļi, ogas, sēnes un citas dabas veltes. Konservēti un saldēti produkti būs finansiāls atspaids ziemā, turklāt būs tā vērtīgāka un garšos labāk kā veikalā pirktā pārtika.

„Pārtikai ikdienā bieži tērējam visvairāk. Piemēram, Naudas plānošanas centra atbalstītāja GE Money Bank pētījumā šā gada martā noskaidrots, ka 45% Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi pārtikai tērē 101-200 latus no mājsaimniecības ienākumiem. Tiesa, arī vislielākās ekonomēšanas iespējas ir saistītas tieši ar uzturu, tikai jāzina, kā to darīt,” norāda Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja. „Pašu konservēti produkti ir viens no veidiem, kā samazināt izdevumus par pārtiku. Turklāt ziemā visi noteikti novērtēs konservēto augļu un dārzeņu garšu un aromātu. Paša gatavotajos produktos nebūs konservantu un saglabāsies uzturvērtība.”

Lai ziemā būtu iespējams samazināt tēriņus par veikalā pirktajiem konserviem, ievārījumiem, sulām, kompotiem, saldētajiem dārzeņiem un augļiem, Naudas plānošanas centrs ir apkopojis vairākus padomus, kā sarūpēt uzkrājumus ziemai, jau laikus sagatavojot dažādas dabas veltes.

Naudas plānošanas centra ieteikumi produktu sagatavošanai ziemai: 1. Visizdevīgāk sagatavot konservus un saldētos produktus ir mazdārziņu vai saimniecību īpašniekiem, kā arī tiem, kuru radi nodarbojas ar kultūraugu audzēšanu. Tomēr arī citi var atrast veidus, kā pavisam lēti iegādāties produktus konservēšanai. Piemēram, iepirkties zemnieku saimniecībās vai tirdziņos, Rīgas Centrāltirgus „Nakts tirgū” un citur.

2. Visierastākais veids, kā sagatavot ogas un augļus ziemai ir kompoti un dažādi ievārījumi, dārzeņiem – marinējumi un salāti. Jau ierastos veidus iespējams pamainīt, savārot vai konservējot augļus, ogas un dārzeņus dažādās, līdz šim neizmēģinātās kombinācijās (receptes jautā radiem, kaimiņiem un draugiem. Arī internetā un žurnālos ir pieejamas dažādas receptes). Ņem vērā, ka pašmāju augļi un dārzeņi ziemā noteikti būs daudz vērtīgāki par veikalos pieejamajiem – tajos būs saglabājušies vitamīni un uzturvielas. Tiesa, nedaudz mazāk kā svaigos produktos, tomēr vairāk, kā veikalā pirktajos produktos. 3. Konservēšanai izmanto mājās pieejamās izlietotās burciņas. Ja neesi tādas saglabājis, noteikti apjautājies draugiem vai kaimiņiem. Saldēšanai vari izmantot tam īpaši paredzētus maisiņus. Ogām gan vairāk piemērotas būs plastmasas kārbiņas ar vāciņu. To vietā iespējams izmantot krējuma vai jogurtu trauciņus. 4. Atceries, ka šis ir īstais laiks, lai sarūpētu sev gan meža ogas, gan sēnes. Pie reizes tā būs iespēja arī būt svaigā gaisā un atpūsties. Turklāt salasītās dabas veltes neko nemaksās. Kā ogas, tā sēnes vari konservēt vai saldēt. Svaigas meža ogas vai sēņu mērce ziemas vidū garšos lieliski!

5. Saldēt var arī mājas ogas. Piemēram, avenes, ķiršus, zemenes, no kurām iespējams pagatavot aromātisku desertu. Saldētas upenes īpaši noderēs ziemā, kad saaukstēšanās gadījumā vajadzēs krietnu vitamīnu devu.

6. Arī saldēti dārzeņi ziemā garšos lieliski, piemēram, puķkāposti, brokoļi, burkāni, zaļie zirnīši un pat sīki sagriezti kartupeļi.

7. Saldēt var arī dažādus garšaugus, piemēram, dilles un lociņus, kas sīki sagriezti un salikti kastītēs. Tāpat var sagatavot arī citus iecienītos garšaugus. Ziemā noteikti novērtēsi to garšu pie mērcēm, salātiem un zupām. 8. Saldēšana ir viens no efektīvākajiem, lētākajiem un augstvērtīgākajiem konservēšanas veidiem. Tāpēc, ja konservēšanu nepieciešamos produktus ir jāpērk, apdomā, iespējams izdevīgāk tos būs saldēt. 9. Ņem vērā – saldēšanai paredzētos produktus fasē tik lielās porcijās, lai tās varētu vienā reizē izlietot.

10. Izdevīgs veids, kā saglabāt augstvērtīgus produktus ziemai, ir arī kaltēšana. Kaltēt var zāļu tējas, augļus, ogas, garšaugus, sēnes un pat dārzeņus. Tikai jāuzmana, lai tie nepārkalstu – nezaudētu krāsu un aromātu. Šos produktus jāglabā slēgtos traukos, kas neļauj piekļūt mitrumam.

11. Vēl viens konservēšanas veids ir sulu tvaicēšana no ogām tvaika katlā. Ja tāda nav mājās, pajautā kaimiņiem, draugiem vai paziņām – noteikti kādam atradīsies. Sulas jāuzglabā stikla pudelēs vai burciņās. Ziemā tās noderēs desertu un dzērienu pagatavošanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi