Septembris ir laiks, kad svinēt ražas svētkus un celt galdā vasarā izaudzēto. Šoreiz krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā ciemos aicināja peldēšanas treneri Sandru Baglo. Abas kopā cepa maizi un neierastākā veidā gatavoja dažādus dārzeņus. Rosīšanos virtuvē dāmas sāka ar maizes mīklas gatavošanu. Šefpavāre teic, ka izcept maizīti mājas apstākļos nav grūti un to daudzi arī dara. To apstiprina arī mūsu viešņa Sandra Baglā, kura teic, ka pati nereti mājās cep maizi.
“To sāku darīt pirms pāris gadiem, tad bija neliels pārtraukums līdz šai vasarai, kad kopā ar bērniem vienā nometnē viesojāmies pie sievietes, kuras cep maizi. Turklāt viņa mīca mīklu īstā abrā un šo darbiņu dara, ģērbusies tautastērpā. Maizes cepšanas gaita bija interesanta ne tikai bērniem, bet arī man. Tik ļoti atkal radās vēlēšanās cept maizīti. Tā nu “Solo” veikalā iegādājos speciālu maisījumu maizes cepšanai. Mīkla jāiejauc, kārtīgi jāizmīca, jāatstāj raudzēties un divu stundu laikā pats mājās var uzcept garšīgu maizīti,” saka S. Baglā un turpina: “ Taču procesu, kas jādara pēc tam, noskatīju tajā lauku sētā. Izcepta maizīte jāapslaka ar ūdeni, lai garoziņa būtu mīkstāka, kukulītis jāapklāj ar dvieli un jāliek atpūsties.” Šefpavāre vien piebilst, ka maizi ierasti galdā ceļ otrajā dienā pēc cepšanas, jo kukulītim patiešām nepieciešams atpūsties.
“Lai pagatavotu maizes mīklu, nepieciešams – 750 grami rudzu miltu, 600 gramu kefīra vai tīrkultūras, trīs ēdamkarotes cukura, tējkarote sāls, ēdamkarote ķimeņu, 100 gramu eļļas vai citas taukvielas, 11 grami sausā rauga. Ierasti maizei pamatsastāvdaļas ir milti un ūdens, bet mēs ņemsim kefīru. Maizi visbiežāk cep no kviešu, rudzu, miežu miltiem, taču izmanto arī citu graudu miltus. Maizes mīklas pagatavošana nav sarežģīta – kefīrā iejauc raugu, sāli, cukuru un eļļu, pagaida, kamēr nedaudz uzrūgst, tad iemīca miltus, kārtīgi samīca mīklu. Mīklu siltā vietā raudzē apmēram stundu, pēc tam izveido maizes kukulīti un liek ar eļļu izsmērētā, izkarsētā cepamā formā. Maizi cep apmēram 220 grādos 30 minūtes,” padomu maizes cepšanā dod A.Krasnā. Rosoties virtuvē, runājam arī par maizes, ko ikdienā ceļam galdā, kvalitāti. Trenere norāda, ka, izvēloties maizi, vienmēr skatās, lai nebūtu izmantotas E vielas – dažādi ķīmiski garšas, krāsas uzlabotāji vai aromatizētāji. “Man patīk pēc iespējas dabīgāka maizīte. “Liepkalniem” ir kvalitatīva maize, arī mūsu pašu ceptuve “Solo” cep labu maizīti. Es cenšos pirkt pilngraudu maizi,” saka S. Baglā.
Runājam arī par rudeni, kad gandrīz jau novākta raža, un lauku sētas tradīcijām.
“Pret maizīti mūsu senčiem bija īpaša cieņa. Maizes cepšana bija liels notikums ar daudzām tradīcijām. Ir prieks, ka šodien Latvijā vēl ir sievas, kuras prot cept maizīti tā, kā to darīja mūsu senči. Tās ir tradīcijas, ko nedrīkstam pazaudēt,” domās dalās šefpavāre. Līdztekus maizes cepšanai tiek gatavoti dārzeņi- kabači, ķirbji, bietes, burkāni, pētersīļa sakne, izmanto plūmes un ābolus. Šefpavāre uzsver, ka rudenī dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem un citām uzturvielām. Grēks tos nobēdzināt pagrabā un gaidīt ziemu. Dārzeņi jāēd rudenī. S. Baglā atzīst – ir priecīga, ka šoreiz netiek gatavota gaļa, jo viņas ģimenē gaļu uzturā tikpat kā nelieto. Tas nav tādēļ, ka Sandra būtu veģetāriete. Viņai vienkārši ir savs uzskats par gaļu un tās lietošanu. “Man šķiet, ēdot gaļu, rodas nevis enerģija, bet nogurums. Gaļa cilvēku organismā pūst un rodas daudz šlakvielu. Zinātniski pierādīts, ka cilvēka organisms spēj dienā pārstrādāt tikai 30 gramu gaļas. Cūkas un liellopa gaļu neēdu vispār, kādreiz vistas vai tītara gaļu. Taču, ja gaļu gatavoju, tad kopā ar zaļumiem un asu – ar daudz čili,” smejas trenere.
S. Baglā teic, ka mūsdienās daudzi runā par veselīgu dzīvesveidu, bet varbūt līdz galam neizprot, kas tas ir. “Domāju, ka cilvēki ēd pārāk daudz miltu izstrādājumu. Bērni dzer pārāk daudz krāsaino, cukuroto dzērienu. Tie būtu jāaizstāj ar ūdeni. Čipsi, manuprāt, vispār bērniem nebūtu jāēd. Augļi, dārzeņi – tie uzturā būtu jālieto daudz vairāk, nekā to darām. Tas ir pats galvenais,” viedokli pauž S. Baglā, sakot, ka pati arī pienu uzturā lieto maz. Viņa pajoko, ka piens kā pārtikas produkts paredzēts tikai maziem bērniem un teļiem. “Cilvēkam, kļūstot vecākam, ķermenī pazūd ferments, kas šķel un pārstrādā pienu,” paskaidro trenere. Mizojot un rīvējot dārzeņus, šefpavāre stāsta, ka katru no tiem var interesanti pagatavot “Arī kukurūzas vālītei tirgū vai veikalā nevajag iet garām. To var pagatavot gan zupā, gan ar citiem dārzeņiem. Ļoti garšīgi – apcep kukurūzu, svaigu kāpostu, burkānu un cauraugušu gaļu, pieliek nedaudz skābā krējuma, un ļoti garšīgs ēdiens sanāk. Var cepeškrāsnī cept kabaci – sagriež ripiņās, liek uz pannas, pāri pārliek fetas sierā iemīcītus kukurūzas graudiņus un gabaliņos sagrieztu tomātu. Sanāk garšīgs ēdiens ar kukurūzu,” stāsta šefpavāre. Kad pēc pusotras stundas galdā tiek celti pagatavotie ēdieni, šīs reizes viešņa peldēšanas trenere Sandra Baglā atzīst, ka iegūtas daudzas jaunas idejas. “Ikdienā jau katrs gatavojam dārzeņus, bet šodien man jaunums bija biešu sautējums, ķirbja cepšana un arī debesmanna šādā variantā, ir idejas, ko un kā vēl es varētu papildināt. Turklāt man, dārzeņu piekritējai, šodien ir svētki, jo pagatavoti dažādi garšīgi veģetāri ēdieni. Ikdienā Cēsīs nevienā kafejnīcā šādas izvēles nav. Visur lielākoties pasniedz ierastos kartupeļus un karbonādi,” sacīja S. Baglā un atzinīgi novērtēja pagatavoto maltīti. Liene Lote Grizāne
Komentāri