Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Rudens raža galdā

Druva
13:28
27.09.2012
131
Mg 5546

Septembris ir laiks, kad svinēt ražas svētkus un celt galdā vasarā izaudzēto. Šoreiz krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā ciemos aicināja peldēšanas treneri Sandru Baglo. Abas kopā cepa maizi un neierastākā veidā gatavoja dažādus dārzeņus. Rosīšanos virtuvē dāmas sāka ar maizes mīklas gatavošanu. Šefpavāre teic, ka izcept maizīti mājas apstākļos nav grūti un to daudzi arī dara. To apstiprina arī mūsu viešņa Sandra Baglā, kura teic, ka pati nereti mājās cep maizi.

“To sāku darīt pirms pāris gadiem, tad bija neliels pārtraukums līdz šai vasarai, kad kopā ar bērniem vienā nometnē viesojāmies pie sievietes, kuras cep maizi. Turklāt viņa mīca mīklu īstā abrā un šo darbiņu dara, ģērbusies tautastērpā. Maizes cepšanas gaita bija interesanta ne tikai bērniem, bet arī man. Tik ļoti atkal radās vēlēšanās cept maizīti. Tā nu “Solo” veikalā iegādājos speciālu maisījumu maizes cepšanai. Mīkla jāiejauc, kārtīgi jāizmīca, jāatstāj raudzēties un divu stundu laikā pats mājās var uzcept garšīgu maizīti,” saka S. Baglā un turpina: “ Taču procesu, kas jādara pēc tam, noskatīju tajā lauku sētā. Izcepta maizīte jāapslaka ar ūdeni, lai garoziņa būtu mīkstāka, kukulītis jāapklāj ar dvieli un jāliek atpūsties.” Šefpavāre vien piebilst, ka maizi ierasti galdā ceļ otrajā dienā pēc cepšanas, jo kukulītim patiešām nepieciešams atpūsties.

“Lai pagatavotu maizes mīklu, nepieciešams – 750 grami rudzu miltu, 600 gramu kefīra vai tīrkultūras, trīs ēdamkarotes cukura, tējkarote sāls, ēdamkarote ķimeņu, 100 gramu eļļas vai citas taukvielas, 11 grami sausā rauga. Ierasti maizei pamatsastāvdaļas ir milti un ūdens, bet mēs ņemsim kefīru. Maizi visbiežāk cep no kviešu, rudzu, miežu miltiem, taču izmanto arī citu graudu miltus. Maizes mīklas pagatavošana nav sarežģīta – kefīrā iejauc raugu, sāli, cukuru un eļļu, pagaida, kamēr nedaudz uzrūgst, tad iemīca miltus, kārtīgi samīca mīklu. Mīklu siltā vietā raudzē apmēram stundu, pēc tam izveido maizes kukulīti un liek ar eļļu izsmērētā, izkarsētā cepamā formā. Maizi cep apmēram 220 grādos 30 minūtes,” padomu maizes cepšanā dod A.Krasnā. Rosoties virtuvē, runājam arī par maizes, ko ikdienā ceļam galdā, kvalitāti. Trenere norāda, ka, izvēloties maizi, vienmēr skatās, lai nebūtu izmantotas E vielas – dažādi ķīmiski garšas, krāsas uzlabotāji vai aromatizētāji. “Man patīk pēc iespējas dabīgāka maizīte. “Liepkalniem” ir kvalitatīva maize, arī mūsu pašu ceptuve “Solo” cep labu maizīti. Es cenšos pirkt pilngraudu maizi,” saka S. Baglā.

Runājam arī par rudeni, kad gandrīz jau novākta raža, un lauku sētas tradīcijām.

“Pret maizīti mūsu senčiem bija īpaša cieņa. Maizes cepšana bija liels notikums ar daudzām tradīcijām. Ir prieks, ka šodien Latvijā vēl ir sievas, kuras prot cept maizīti tā, kā to darīja mūsu senči. Tās ir tradīcijas, ko nedrīkstam pazaudēt,” domās dalās šefpavāre. Līdztekus maizes cepšanai tiek gatavoti dārzeņi- kabači, ķirbji, bietes, burkāni, pētersīļa sakne, izmanto plūmes un ābolus. Šefpavāre uzsver, ka rudenī dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem un citām uzturvielām. Grēks tos nobēdzināt pagrabā un gaidīt ziemu. Dārzeņi jāēd rudenī. S. Baglā atzīst – ir priecīga, ka šoreiz netiek gatavota gaļa, jo viņas ģimenē gaļu uzturā tikpat kā nelieto. Tas nav tādēļ, ka Sandra būtu veģetāriete. Viņai vienkārši ir savs uzskats par gaļu un tās lietošanu. “Man šķiet, ēdot gaļu, rodas nevis enerģija, bet nogurums. Gaļa cilvēku organismā pūst un rodas daudz šlakvielu. Zinātniski pierādīts, ka cilvēka organisms spēj dienā pārstrādāt tikai 30 gramu gaļas. Cūkas un liellopa gaļu neēdu vispār, kādreiz vistas vai tītara gaļu. Taču, ja gaļu gatavoju, tad kopā ar zaļumiem un asu – ar daudz čili,” smejas trenere.

S. Baglā teic, ka mūsdienās daudzi runā par veselīgu dzīvesveidu, bet varbūt līdz galam neizprot, kas tas ir. “Domāju, ka cilvēki ēd pārāk daudz miltu izstrādājumu. Bērni dzer pārāk daudz krāsaino, cukuroto dzērienu. Tie būtu jāaizstāj ar ūdeni. Čipsi, manuprāt, vispār bērniem nebūtu jāēd. Augļi, dārzeņi – tie uzturā būtu jālieto daudz vairāk, nekā to darām. Tas ir pats galvenais,” viedokli pauž S. Baglā, sakot, ka pati arī pienu uzturā lieto maz. Viņa pajoko, ka piens kā pārtikas produkts paredzēts tikai maziem bērniem un teļiem. “Cilvēkam, kļūstot vecākam, ķermenī pazūd ferments, kas šķel un pārstrādā pienu,” paskaidro trenere. Mizojot un rīvējot dārzeņus, šefpavāre stāsta, ka katru no tiem var interesanti pagatavot “Arī kukurūzas vālītei tirgū vai veikalā nevajag iet garām. To var pagatavot gan zupā, gan ar citiem dārzeņiem. Ļoti garšīgi – apcep kukurūzu, svaigu kāpostu, burkānu un cauraugušu gaļu, pieliek nedaudz skābā krējuma, un ļoti garšīgs ēdiens sanāk. Var cepeškrāsnī cept kabaci – sagriež ripiņās, liek uz pannas, pāri pārliek fetas sierā iemīcītus kukurūzas graudiņus un gabaliņos sagrieztu tomātu. Sanāk garšīgs ēdiens ar kukurūzu,” stāsta šefpavāre. Kad pēc pusotras stundas galdā tiek celti pagatavotie ēdieni, šīs reizes viešņa peldēšanas trenere Sandra Baglā atzīst, ka iegūtas daudzas jaunas idejas. “Ikdienā jau katrs gatavojam dārzeņus, bet šodien man jaunums bija biešu sautējums, ķirbja cepšana un arī debesmanna šādā variantā, ir idejas, ko un kā vēl es varētu papildināt. Turklāt man, dārzeņu piekritējai, šodien ir svētki, jo pagatavoti dažādi garšīgi veģetāri ēdieni. Ikdienā Cēsīs nevienā kafejnīcā šādas izvēles nav. Visur lielākoties pasniedz ierastos kartupeļus un karbonādi,” sacīja S. Baglā un atzinīgi novērtēja pagatavoto maltīti. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi