Šis gads Latvijā kopumā ir izcēlies ar vairākiem sliktas gaisa kvalitātes uzplaiksnījumiem. Pavasarī ciemos “atpeldēja” putekļu mākoņi no Sahāras, savukārt nupat rudenī, pēc ilgstoši siltā un sausā laika, mūsu valsti sasniedza kārtējais piesārņojums no dienvidaustrumiem. Lielākoties tie bija putekļi no stepju reģioniem Ukrainā un Krievijā, kā arī nepilnīgas sadegšanas materiāli no mežu ugunsgrēkiem šajās valstīs, un arī Baltkrievijā.
Brīžos, kad ir īpaši slikta gaisa kvalitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par to brīdina un aicina iedzīvotājus samazināt āra aktivitātes. Tomēr ikdienā, ja nav šādu ārkārtas notikumu, par gaisa kvalitāti aizdomājamies salīdzinoši reti.
Rudenī un ziemā Latvijā gaisa piesārņojuma līmenim kopumā ir tendence būtiski palielināties, kas galvenokārt notiek pateicoties tam, ka sākas apkures sezona. Vides speciālisti norāda, ka ikviens var palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti, kurinot sausu malku, jo slapja malka ne vien vairāk dūmo un kaitē veselībai, bet ir arī daudz neefektīvāka – izmaksā vairāk un dod mazāk siltuma.
Rudens un ziema ir raksturīgi arī ar to, ka cilvēki vairāk laika pavada iekštelpās un, ja tajās ir sliktas kvalitātes gaiss, tas var būtiski ietekmēt gan cilvēka pašsajūtu, gan veselību. Jāņem vērā, ka slikts gaiss negatīvi ietekmē pilnīgi visus, ne tikai tos cilvēkus, kas sirgst ar elpceļu un sirds slimībām. Tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO) gaisa piesārņojumu min kā vienu no svarīgākajiem vides riska faktoriem cilvēka veselībai.
Jāņem vērā, ka gaisa piesārņojuma kontekstā ne vienmēr pietiekoši mēdzam aizdomāties arī par tādu lietu kā cigarešu dūmi un pasīvās smēķēšanas radītie riski veselībai. Cigarešu dūmi īpaši nelabvēlīgi ietekmē ļoti jaunus un vecus cilvēkus, slimniekus ar hroniskām elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka, aizdedzinot cigareti, pats smēķētājs ieelpo tikai aptuveni 15 % dūmu, bet pārējie 85 % nonāk apkārtējā vidē. Tāpat kā gaisa piesārņojums, arī tabakas dūmi ne vienmēr ir redzami, taču telpās tie saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam. Pie tam jāņem vērā, ka cigarešu dūmi satur vairākus tūkstošus dažādu ķīmisko vielu un aptuveni 100 no tām var izraisīt vēzi un citas nopietnas saslimšanas. Cigarešu dūmi satur arī lielu skaitu kairinošu vielu, piemēram, amonjaku, slāpekļa oksīdu, sēra dioksīdu, aldehīdus, t. sk. formaldehīdu un sirds un asinsvadu sistēmai toksiskas vielas, piemēram, oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi.
Atšķirībā no dūmu mākoņiem, ko izdala ierastās cigaretes, salīdzinoši mazāku kaitīgo vielu apjomu izdala bezdūmu alternatīvas, jo tās nedeg un neizplata cigarešu dūmus. Tomēr arī to lietošana nav bez riska, jo tās tomēr satur nikotīnu, kas, lai arī nav kancerogēns, tomēr izraisa atkarību.
Pasīvajā smēķēšanā ieelpoto dūmu sastāvs atšķiras no tiešā smēķēšanas ceļā ieelpotā, augstāka koncentrācija ir toksiskām vielām – nitrozamīnam, benzopirēnam, oglekļa monoksīdam, smagajiem metāliem. Piesārņojumu galvenokārt veido blakusplūsmas dūmi, kas izplūst no degošas cigaretes gala, nevis smēķētāja izelpotie dūmi, kas sastāda pavisam niecīgu daļu no piesārņojuma. Pasīvi ieelpotie dūmi ir nefiltrēti, tos neieelpo caur cigaretes filtru, un to galvenā sastāvdaļa ir nikotīns gan gāzveida, gan daļiņu fāzē.
Pasīvi ieelpotie cigarešu dūmi satur vairāk sīko daļiņu, kas elpceļos nokļūst dziļāk nekā aktīvi ieelpotie tabakas dūmi. Tāpēc visai bieži it kā nesmēķējoši cilvēki, tostarp arī bērni, mēdz saskarties ar tādām pašām veselības problēmām kā pieredzējuši cigarešu smēķētāji. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības. Eiropas Komisijas apkopotie dati par 25 dalībvalstīm liecina, ka vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas.
Pat ļoti nelielam cigarešu dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Cigarešu dūmu iedarbība bērniem var radīt elpošanas orgānu slimības, vidusauss iekaisumus, astmas lēkmes un pēkšņās zīdaiņu nāves sindromu.
Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur cigarešu dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un ieelpotas. Uzturoties telpā, kur smēķē, nav iespējams nekļūt par pasīvo smēķētāju
Jāuzsver, ka ventilācija un filtri nevar pilnībā attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķētas cigaretes. Arī smēķējot mājoklī pie tvaika nosūcēja, jātceras, ka no cigarešu radītajiem dūmiem neizdosies pilnībā izvairīties un tos tāpat ieelpos gan pats smēķētājs, gan arī pārējie ģimenes locekļi vai viesi. Interesanti, ka arī pēc smēķēšanas 3–8 minūtes smēķētājs turpina izelpot kaitīgās vielas, kas var kaitēt ikvienam, kurš atrodas vienā telpā ar smēķētāju.
Risks saslimt ar pasīvās smēķēšanas izraisītajām slimībām palielinās līdz ar ieelpoto dūmu koncetrācijas paaugstināšanos un ieelpošanas perioda ilguma pagarināšanos. Jo vairāk un ilgāk cigarešu dūmi tiek elpoti, jo lielāks kaitējums veselībai tiek nodarīts. Īpaši nozīmīgi tas ir rudenī un ziemā, kad kopējais gaisa piesārņojums palielinās un mēs salīdzinoši biežāk uzturamies iekštelpās, kuras nereti ir nepietiekoši izvēdinātas.
Komentāri