Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Pucējamies Cēsu tirgū

Druva
12:22
16.08.2012
88
Img 1649

Augusta Pārvērtību dalībniece ir dzērbeniete Sandra Madrevica, kura savu ikdienu velta bērnu audzināšanai. Stāstot par sevi, Sandra teic, ka pagaidām ir bezdarbniece, mežā lasa mellenes, tās pārdod un tā nopelna naudu ikdienai. Vasarā netrūkst arī citu darbu – jāravē dārzs, jādara dažādas saimnieciskas lietas. Runājot par savu ģērbšanās stilu, Sandra atzīst, ka tam īpašu uzmanību nepievērš, nepietiek laika.

“Ir nesen iegādāts bikškostīms, arī kostīms ar svārkiem, ko uzvelku uz svinīgākiem pasākumiem. Ikdienā nēsāju gan bikses, gan svārkus. Tas atkarīgs, kurp jādodas. Šodien vēlētos vairāk uzzināt par iespējām mainīt matu griezumu, jo pierasti man ir viens un tas pats, vēl arī matus piekrāsoju, un viss. Biežāk man bijis šokolādes vai kastaņu tonis, blondīne neesmu bijusi nekad, domāju, man tāda matu krāsa arī nepiestāvētu,” sacīja S. Madrevica un parādīja stilistei Inetai Zariņai dažus apģērbu komplektus, kurus valkā dažādās dzīves situācijās.

Vērtējot Sandras garderobi, stiliste atzina, ka pietrūkst krāsu, bet tās šodien, piemeklējot jaunus apģērbu komplektus, Pārvērtībās Sandrai tiks atrastas. Tāpat I. Zariņa norādīja, ka augumā garām sievietēm, iegādājoties apģērbu, jādomā par ķermeņa proporcijām un to, lai tērps atbilstu augumam.

“Krāsām apģērbā ir milzīga nozīme. Pelēcīgajā kostīmā Sandru vienkārši neredzēja. Ja tā var izteikties, krāsa strādā pret jums. Tas ir tik neitrāls un pelēks apģērba komplekts, ka liek pazust visam. Neizteiksmīgas krāsas kostīms noteikti jāatdzīvina ar košu šalli vai citiem pamanāmiem aksesuāriem. Apģērbam mūs jāizceļ, jārotā, lai tērps nav tikai drēbes, kas apsedz ķermeni. Un Sandrai ceriņkrāsa, dažādi citi violetie toņi, pat aveņu krāsa brīnišķīgi piestāv,” bilda I. Zariņa. Vaicājot stilistei, vai gara auguma sievietēm apģērbu iegādāties vieglāk, I. Zariņa saka: “Pirmais noteikums – jādomā par ķermeņa proporcijām. Otrais – ja augumā īsas sievietes mēģina ģērbties vienā toņu gammā, lai vizuāli pagarinātu un pat slaidinātu augumu, tad garas sievietes noteikti var atļauties variēt ar krāsām. Svārki un blūze, piemēram, var būt dažādos toņos.” Sandra vēlējās arī uzzināt, kāds matu tonis viņai

piestāv. “Katram cilvēkam kāds tonis piestāv īpaši, taču to nākas meklēt. Ne velti, kamēr sieviete atrod īsto matu krāsu, viņa paspējusi būt blondīne, melnmate un sarkanmate. Galvenais, kas jāpatur prātā – svarīgi izskatīties dabiski. Protams, matus var nokrāsot jebkādus un atbilstoši tam pakārtot pārējo, bet tad tas prasīs ļoti daudz kosmētikas, speciālu garderobi un daudz ko citu. Tiesa gan, tumšai, ideāli nosauļotai sejai vieglāk izvēlēties matu toni, tai daudz kas vairāk piestāv. Parasti jaunībā meitenes izmēģina visu, bet 35 gados nāk pie stilista un prasa, kas piestāv,” smejoties saka stiliste, un atzīst, ka matu krāsa nosaka arī sievietes būtību un pat nedaudz raksturu. “Katrai matu krāsai ir sava asociatīvā nozīme. Ja vēlos blondus matus, tad it kā vēlos būt maiga, romantiska un sievišķīga. Ja man gribas īsus, tumšus matus – tad gribas būt darbīgai, aktīvai un pašpietiekamai. Ja rudus, sarkanus un ugunīgus, tad vēlos parādīt, ka esmu drosmīga, provokatīva un ugunīga. Bieži, ja sievietes dzīvē notiek kādas lielas pārmaiņas, īpaši attiecību jomā, tad viņa uzreiz ķeras pie matu krāsas maiņas. Un tikai tad domā, piestāv vai ne,” teic stiliste, atzīstot, ka Sandrai varētu piestāvēt gan vēsi blondie matu toņi, gan brūnie. Viņa esot vasaras tipa sieviete. Pēc sarunas ar stilisti Inetu Zariņu “Druvas” Pārvērtību dalībniece devās uz salonu “Style 26”, kur ne tikai par citādu matu krāsu, bet arī matu griezumu parūpējās pieredzējusī friziere Oksana Čuvatova. Jāteic, ka jaunais matu griezums tā pārvērta Sandru, ka sievieti sākumā bija pat grūti pazīt. Pati Pārvērtību dalībniece bija sajūsmā un atzina, ka pārmaiņas frizūrā ir ievērojamas. Taču ar to pārsteigumi nebeidzās. Šoreiz “Druva” kopā ar stilisti Inetu Zariņu lēma, ka pucēšanās vis nenotiks ierastajos veikalos, bet gan Cēsu tirgū. Bija piektdienas pusdienlaiks un sagadījās, ka arī lielais gadatirgus

Cēsīs.

Dodoties uz tirgu, šķiet, visvairāk uztraucās stiliste, jo viņa ikdienā klientēm apģērbu piemeklē dažādos veikalos, galvenokārt Valmierā un Rīgā. Taču liels bija viņas izbrīns, ka pirmajās piecās minūtēs atradām tirgotāju, pie kuras varēja atrast šosezon aktuālus apģērbus. Bez lielām problēmām Sandrai tika piemeklēti trīs dažādi komplekti. Sieviete burtiski uzplauka. Vienā brīdī pat stiliste sacīja, ka šoreiz īsti nav komentāra, rezultāts jābauda acīm. “Druva” uz sarunu aicināja arī tirgotāju Lidu Loginu, kuras tirdzniecības vieta atrodas jaunajā Cēsu tirgū. “Šīs vasaras aktualitāte arī tirgū bija gari svārki un dažādas kleitas. Sadarbojos ar vienu lietuviešu firmu, no kuras tad arī kleitas, tunikas un svārkus vedu. Apģērbs ir kvalitatīvs un šūts no laba auduma. To cilvēki novērtē,” saka tirgotāja un bilst, ka tirgū iepirkšanās visvairāk novērojama tieši vasarā. Vēls rudens un ziema ir klusais laiks.

“Redzu, ka Cēsīs paliek arvien mazāk pircēju. Viļānos, Limbažos iepirkšanās ir krietni aktīvāka. Un nevar salīdzināt pircēju daudzumu, pārdošanas

apjomus pirms gadiem un tagad. Tagad izbraukumos nopelnām vairāk, nekā tirgojoties tikai Cēsu tirgū,” par ikdienu stāsta L. Logina. Vaicāta, kas viņai palīdz izvēlēties apģērbu, ko no Lietuvas vest uz Latviju un piedāvāt pircējiem, tirgotāja teic, ka tā ir pašas izvēle un gaume.

“Katram tirgotājam tirgū preces ir atšķirīgas. Tas atkarīgs no tirgotāja gaumes. Man arī neviens speciālists nepalīdz izvēlēties. Pati sekoju līdzi modes tendencēm, braucu uz Lietuvu, meklēju aktuālu apģērbu un piedāvāju pircējiem. Jāteic, ka ļoti modernu un pusaudžu apģērbu nevedu nemaz – jaunieši tirgū teju nemaz neiepērkas. Vidējais klientes vecums – pēc 40,” stāsta L. Logina, kura tirdzniecībā strādā jau daudzus gadus. Viņa pārliecinājusies, ka pircējiem gadu gaitā izveidojies arī savs stereotips par to, cik apģērbam tirgū jāmaksā. L. Logina saka, ka neviens tirgū par 35 vai 40 latiem apģērbu nepirks. “Dārgāk par 25 latiem kaut ko pārdot ir grūti. Cilvēkus maz interesē firma, kvalitāte vai kas cits. Taču nereti cilvēki lielveikalos nopērk tieši to pašu, ko tirgojam mēs. Arī es Lietuvā iepērkos kopā ar daudziem veikalu vadītājiem. Tās ir vienādas preces, tikai es tirgojos Cēsu tirgū, bet kolēģes veikalos. Un visbiežāk atšķirība cenā ir redzama.” Pēc Pārvērtībām Cēsu tirgū S. Madrevica atzina, ka viņai ļoti paticis pirmais un trešais apģērbu komplekts. Viņa vērtēja: “Jutos ļoti ērti un labi. Sen nebiju tirgū iepirkusies un esmu pārsteigta par tiešām plašo preču klāstu un skaistajiem apģērbu komplektiem, kurus stiliste man piemeklēja. Diena bija emocijām bagāta,” atzina Sandra. Liene Lote Grizāne Šoreiz komandā darbojās: Ineta Zariņa, imidža dizainere – vizāžiste Cēsis, Pļavas 3a, tel.29228711 www.parstilu.lv Oksana Čuvatova, friziere Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 26837226 Inga Kosteviča, nagu kopšanas speciāliste Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 28376035 Sieviešu apģērbi SIA “Logins un Partneri” Cēsu tirgū tirdzniecības vietā Nr. 9.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
111

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
16
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
15
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
17
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
35
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi