
Brīdis apspriedei. “Kaikašu siltumnīcas” saimnieki Elīna, Guntis un Lauma Baloži. FOTO: Sarmīte Feldmane
Vēl pirms dažiem gadiem Vecpiebalgā stādu audzētāju nebija. Katrs audzēja sev, padalījās ar kaimiņiem. Šopavasar Vecpiebalgas centra tuvumā puķu, garšaugu un dārzeņu stādus piedāvā “Kaikašu siltumnīca” un “Birzītes zaļumi”.
Siltumnīcā ir silti un mājīgi, tālumā redzams, kā ieskrienas vējš un līdzi nes aukstu pavasara lietu.
Bet te, šķiet, pavisam nemanāmi ziedus sāk raisīt petūnijas, pelargonijas un vēl daudzas citas labi zināmas un svešākas puķes.
“Kaikašu siltumnīca” ir Baložu ģimenes kopdarbs, kurā sava loma Elīnai, sava tēvam Guntim, mammai Laumai un arī radiem.
“Tā ir Elīnas ideja. Es kaut ko tik pārdrošu neuzdrošinātos. Viņa mūs ar tēvu sapurināja. Elīna izveidoja, mēs metamies iekšā,” saka Lauma un atzīst, ka pašai vienmēr bijis sapnis par puķu audzēšanu. Savulaik Lauma ieguvusi izglītību Bulduru dārzkopības tehnikumā, pagastā strādāja apzaļumošanā, tad rakstnieka Antona Austriņa muzejā “Kaikašos”, tagad bērnudārzā. Guntis ir zemnieks, “Mazkaikašu” saimnieks. Viņa dzimta te dzīvo kopš 19.gadsimta vidus. Māju cēla Andžs un Kača, A.Austriņa “Puiškanā” aprakstītais Lielais Kapūns esot viņa radinieks.
Elīna atklāj, ka puķes viņai vienmēr patikušas. “Izdomāju, ka gribu audzēt lilijas, gribu liliju lauku. Bija jau par vēlu pasūtīt sīpolus no Holandes, naudu, cik bija, iztērēju, sapirku un sastādīju. Pētīju, kuras šķirnes neizsalst, un ir prieks, ka pārziemojušas labi. Tagad, kad sola salnas, gan jāpiesedz,” pastāsta Elīna. Pagājušonedēļ arī vairāki simti iestādīti, vēl daudz sīpolu jāliek zemē. “Ir arī latviešu selekcionāru liliju šķirnes,” bilst Elīna.
Kad pagājušajā vasarā liliju dārzs ziedēja, priecāties brauca ne tikai draugi. Cilvēki, cits caur citu uzzinājuši, gribēja redzēt un baudīt gan lilijas, gan Piebalgas ciema Kaikašu īpašo šarmu. Ciemiņi atstāja labas atsauksmes, pastāstīja citiem.
Lilijas zied vasarā, bet pavasaris ir tulpju, hiacinšu laiks. Elīna kopā ar palīgiem pērnruden un vēl pat pirms gadu mijas iestādīja tūkstošiem sīpolu. Hiacinšu smarža atvēdī no dārza, tulpes saulītē lēni ver ziedus, bet nesteidzas. “Gribu radīt prieku,” uzsver Elīna un atzīst, ka daudz mācās, lai uzzinātu iespējami vairāk par katru augu, bet viņai vienmēr blakus ir mammas un tēta padoms. “Jau pērn grieztās lilijas bija pieprasītas, abas ar mammu veidojam pušķus. Katru gadu gribas kaut ko jaunu klāt. Šovasar ziedēs arī kallas un frēzijas, protams, gladiolas,” stāsta Elīna, bet Lauma atklāj, ka vislielākās raizes sagādā meteorologu prognozes par lietu vai stipru vēju. Tad ciemos tiek aicināti draugi, lai ziedus sagriež, cik vēlas. “Ir, kur attīstīties, zemes pietiek, bet ar tēti nākas pastrīdēties, kur viņš stādīs kartupeļus, kur es puķes,” saka Elīna un smaidot piebilst, ka abiem gribas tuvāk mājai. ”Mazkaikašu” saimnieku Gunti vecpiebaldzēni labi pazīst kā gurķu, kartupeļu un ķiploku audzētāju. Agrie kartupeļi jau iestādīti, ķiploki pārziemojuši labi. “Kartupeļu vagu nav ļoti daudz, ķiploki jau izravēti. Nekad agrāk pelītes nebija apgrauzušas gurķu dēstus, bet šogad tā gāja bojā ne mazums stādu,” pastāsta Guntis un uzsver, ka neko neaudzē tonnām un ik gadu kāds interesents paliek bez viņa izaudzētā.
Elīnai tētis iemācījis, ka nekad nevar zināt, cik dabūsi atpakaļ no stādītā, audzētā. Taču jāstrādā. “Viņš prasīja, vai nepārdzīvošu, ja kaut kas aizies postā. Pārdzīvošu, bet vai tāpēc nedarīšu,” pārliecināta saka vecpiebaldzēniete un piebilst, ka tētis sākumā bijis skeptisks, jo kurš gan brauks skatīties lilijas, tulpes, tomēr meitai palīdzējis.
Vecāki atbalstīja arī Elīnas ideju par siltumnīcu, kurā audzēt stādus. Tēvs izgatavoja plauktus, stādi var augt četros stāvos.
Elīna ir žurnāliste, ikdienā strādā Rīgā, Lauma arī ir algotā darbā, tādēļ visi ikdienas darbi siltumnīcā ir Gunta ziņā. “Tētis, zvani rītā vai vakarā, vienmēr ir siltumnīcā. Kad bija jākurina, trīs reizes naktī gāja. No rīta savukārt augi jālaista. Manā ziņā ir sagādāt siltumnīcai un augiem nepieciešamo un mārketings,” pastāsta Elīna un atzīst, ka tētis daudz samācījies par puķēm un pircējiem par tām var labi pastāstīt. Viņa uzsver, ka ikvienam ļoti svarīga ir saruna, padoms. “Pie mums pircējs var atvest kastes, kurās grib puķu kompozīcijas, kopā tās piepildām ar stādiem, lai zied visu vasaru. Svarīgi izrunāties, kur puķes augs, saulainā vai ēnas pusē,” teic Elīna. “Kaikašu siltumnīcas” saimnieki par izaudzētā noietu neraizējas. Daudzi zina par Elīnas aizraušanos, feisbukā ir sekotāji, viņi pasūta stādus. Ne viens vien to izdarīja jau rudenī. Braucot uz Rīgu, Elīnai mašīna ir pilna ar stādiem, bet ceļā uz Vecpiebalgu tajā podi, kastes, tas, kas nepieciešams puķēm.
Vecpiebaldzēni labi pazīst Laumu, zina viņas puķu mīlestību. Pazīstami audzētāji – tas ir uzticības kredīts. Pēc stādiem uz “Kaikašu siltumnīcu” brauc ne tikai tuvējie kaimiņi, arī puķu cienītāji no Smiltenes, Gulbenes novada.
Elīna pastāsta, ka arī šopavasar ļoti daudzi interesējas par tā saucamajām Jūrmalas petūnijām jeb vistiņpetūnijām. ‘Vista’ ir īpaša petūniju šķirne, kas pazīstama ar krāšņo ziedēšanu, izturību un spēju ātri aizpildīt dobes vai puķu kastes. Tām nav jānolasa noziedējušie ziedi. “Katram ir kādas iecienītākās puķes. Aizvien daudzi vēlas, lai pie mājas zied pelargonijas, citiem patīk verbēnas, bakopas. Interesanti, ka šopavasar ir liels pieprasījums puķēm, kam balti ziedi,” stāsta Lauma un piebilst, ka Elīna sastādījusi mazās garšaugu kastes, kurās ābolu un šokolādes piparmētra un rozmarīns.
Guntis tomēr atgādina, ka ir jārēķinās ar Piebalgas vēlo pavasari. “Nedrīkst sasteigt. Ja laika ziņās sola pāris grādu virs nulles, te var būt mīnusi. Jāstrādā, arī veiksmi vajag,” saka Guntis, bet Lauma uzsver, ka nav jābaidās no riska. Elīna vecāku teiktajam piebilst, ka jābūt plāniem, ko īstenot. Pērn tētis mazajā siltumnīcā izaudzēja skaistus tomātus. Elīna konkursā “Laukiem būt!” pieteica projektu “Tomātiņš Kaikašos”. Idejas pieteikums tika līdz finālam. Ja konkursā uzvarētu, iegūtais finansējums tiktu ieguldīts siltumnīcas iegādei. Elīna atzīst, ka ikdienas darbā televīzijā, gatavojot raidījumus par uzņēmējiem, gūst iedrošinājumu darīt. “Daudzi sāk no nulles. Kāpēc gan to nevaram mēs?” teic vecpiebaldzēniete un uzsver, ka puķes dāvā prieku un Baloži vēlas dalīties ar skaisto.
Komentāri