Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Pirmā ledus sajūtas

Jānis Gabrāns
13:44
13.01.2017
13

Kādreiz skaitījām dzejolīti – pirmais sniegs, pirmais sniegs, bērniem lielum lielais prieks. To varētu nedaudz pārveidot, sakot, ka par pirmo ledu lielum lielais prieks ir zemledus makšķerniekiem, un tas nebūs melots. Tiesa, šī ziema bijusi nepastāvīga, pieredzējusī makšķerniece Laila Grīnberga atzīst, ka šoziem pirmais ledus izbaudīts jau trīs reizes. Pirmais ledus dažos ezeros parādījās jau novembrī, kad dažviet ledus uzsala septiņus līdz astoņus centimetrus biezs, taču tas nebija uz ilgu laiku. Pēc tam ezeros atkal varēja iebraukt ar laivu, līdz decembrī vēlreiz uzsala. Siltajos Ziemassvētkos un gadu mijā dažviet ledus izkusa, un tagad uzsalis jau trešo reizi. Piebalgas puses ezeri gan gadu mijā neesot atkusuši, tur šoziem pirmais ledus piedzīvots divas reizes.

* COPES PRIEKS. Pieredzējusī makšķerniece Laila Grīnberga labi pazīst mūsu puses ezerus, jo uz tiem pavadītas daudzas stundas, allaž tiekot arī pie loma. FOTO: no albuma

* COPES PRIEKS. Pieredzējusī makšķerniece Laila Grīnberga labi pazīst mūsu puses ezerus, jo uz tiem pavadītas daudzas stundas, allaž tiekot arī pie loma. FOTO: no albuma

Šāda laika apstākļu maiņa vairāk traucē makšķerniekiem, nevis zivīm. Tām tas nāk tikai par labu, jo katru reizi, kad ledus nokūst, ūdens bagātinās ar skābekli. Zināms taču par gadījumiem garās ziemās, kad seklos ezeros zivīm sāk trūkt skābekļa un tās dažkārt pat iet bojā. Vēl viens ieguvums zivīm no ledus nokušanas, ka tajā laikā arī makšķernieki tās netraucē.

Pirmā ledus dullums

Stāstot par sajūtām uz pirmā ledus, L. Grīnberga norāda, ka vispirms jāatceras par drošību: “Nevar skriet pa galvu pa kaklu tikai tāpēc, ka ledus parādījies. Protams, ikvienam makšķerniekam pirmais ledus ir kaut kas īpašs. Ja svētceļnieki dodas uz Aglonu, makšķerniekiem līdzīgs mērķis ir pirmais ledus. Tad braukā, skatās, kur ledus biezāks, uz kāda ezera ieraugot makšķernieku, vairs nebauda ledus biezumu, bet iet tikai virsū. Tad gan nereti ir pārsteigums, redzot, cik patiesībā ledus plāns. Man tā šoziem bija Taurenē, braucot otro reizi uz pirmo ledu. Redzu, ka divi sēž uz ledus, kāpu arī es un … Ja tie divi tur nesēdētu, noteikti būtu uzreiz gājusi no ledus nost, jo pa tik plānu ledu sen nebiju gājusi. Taču, ja viņi var, es arī, pēc tam vēl kādi desmit saradās. Ir jau makšķerniekos arī nedaudz bara instinkta.

Var teikt, tas ir tā pirmā ledus dullums, jo vēlāk, kad ledus drošs visur, makšķernieki izklīst pa ezeriem, nav tā spiediena uz ezeriem, kuri aizsalst pirmie.”

Klausīties, ko ledus runā

Kaislīgiem zemledus makšķerniekiem laikam grūtākās ir dienas, kad ezers sāk aizsalt un jāgaida, līdz varēs iet virsū. L. Grīnberga stāsta, ka dažās ziemās šis brīdis tiešām īpaši gaidīts, bet šoreiz bijis citādi: “Šīs ziemas sākumā pat īsti negribēju, lai ledus ātri uzsalst, jo ļoti labi veicās spiningošanā. Ezeros bija ļoti laba līdaku sezona, nāca lielās, es būtu priecīga, ja ledus uzsaltu no 1.janvāra. Bet ir lietas, ko cilvēks nevar ietekmēt.”

Makšķerniece norāda, ka pirmajai reizei vajag zināmas iemaņas, jo uz pirmā ledus zivis neķeras spaiņiem. Tām jāpierod, ka ūdenskrātuvei virsū ir vāks.

“Taču vienmēr šo to vakariņām sagrabināt var, un no kaķa nav jābaidās,” smejot saka Laila. “Jā, dzirdētas leģendas, ka uz pirmā ledus lomus velk kastēm, bet manā mūžā tā nav gadījies. Nav arī to nācies redzēt, acīmredzot tās ir tikai leģendas. Protams, gadās pa kādai lielākai līdakai, man šoziem visās trīs pirmā ledus reizēs tika pa kādai smukai līdakai, bet tas arī viss. Viena bija trīsarpus kilo, bet tā ir tikai viena, tās nav piecas. Arī asari sākumā tā nemaz neķeras, varbūt raudiņas nedaudz dumjākas, tās var noķert. Bet pirmajai reizei galvenais sajūtu dabūt.”

Gandrīz katra zemledus makšķernieka CV ierakstāmi gadījumi, kad gadās ielūzt ledū. Laila stāsta, ka pirmajā ledū neesot lūzusi, bet pēdējā gan, jo tas, lai arī relatīvi biezs, pēkšņi var sabrukt zem kājām nebrīdinot. Pirmais ledus, ja tas nav sniega ledus, vispirms krakšķ. Ja krakšķ nopietni, nevajag iet virsū, bet, ja tikai nedaudz, var iet.

“Tad ledus stāsta, ka jāuzmanās, bet tas nelūst. Pirmais ledus ir sīksts, tas liecas, bet nelūst. Ļoti jāieklausās ledū, jo tas runājas ar gājēju. Protams, pārgalvība lieka, zināmam ledus biezumam jābūt. Man patīk, ja vismaz kādi septiņi centimetri, tad nav visu laiku jāklausās. Atzīšos, nav patīkama sajūta, kad sēdi pie āliņģa un redzi – ledus lēnām ieliecas. Ja vēl sanāk blakus citi makšķernieki, tad sajūta vēl netīkamāka. Septiņus centimetrus biezs ledus vairs nelūst. Ir makšķernieki, kas iet uz piecu centimetru ledus, arī pati jaunībā, kad biju vieglāka, gāju,” smejot saka Laila un piebilst, ka pirmais ledus arī prasa ievērot svara kategorijas: “Ja gribas uz pirmā ledus, pirms tam varbūt jāietur diēta.”

Ziemā svarīgi ievērot ne tikai drošību, bet arī būt atbilstoši ekipētam. Drošībai vislabākais ir peldošais kombinezons, un tie, kuriem ar to gadījies nonākt ūdenī, novērtē tā labās īpašības. Tad kļūst skaidrs, ka ir vērts iztērēt naudu atbilstošam ekipējumam.

Makšķerniece iesaka uz pirmā ledus iet nevis ar urbi, bet ar vergu, lai var pārbaudīt ledu. Lai arī ir peldošie kombinezoni, nav patīkami ielūzt, tāpēc labāk vienmēr pārbaudīt ledu. It īpaši, ja virsū sniegs, kur ledus var būt plānāks, tāpēc jābauda katrs solis.

Peipusa īpašā aura

Katras zivju sugas ķeršanai un meklēšanai ir savas īpatnības. Līdakas var ķert ar bļitku, ūdām, dzīvo ēsmu, asariem atkal savas metodes, raudām, breksīšiem vienkāršāk – piebaro un gaidi, jāzina tikai vieta. Ja ezers zināms, viss vienkāršāk, bet, ja uz kāda ezera esi pirmo reizi, viss jāsāk kā no baltas lapas. Zināmos ezeros katram ir savas iecienītās vietas, kur bijuši labākie lomi. Protams, jāsaprot, ka tas nav lielveikala baseins, kur aizej un vienā vietā smel. Zivis pārvietojas, tās ir jāmeklē. L. Grīnberga stāsta, ka viņai patīkot meklēt zivis, nevis sēdēt un gaidīt, kad tās atradīs makšķernieku: “Ir makšķernieki, kuri vadās pēc bara instinkta. Ja kādi jau sēž, arī iet bariņā, bet man patīk meklēt savu zivi. Ir taču labi zināma makšķerēšanas patiesība, ka varu noķert tikai tās zivis, kas man domātas, citi lai ķer viņiem domātās. Braucot uz copi, līdzi ir rīki visām zivīm, taču pamatā braucu ar konkrētu mērķi, jo ir ezeri, kur braucu ķert līdakas, un ezeri – kur ķeru asarus.”

Īstie zemledus makšķernieki sezonu nespēj iedomāties bez došanās uz Peipusa ezeru. Par tur vilktajiem lomiem dzirdēti visdažādākie makšķernieku stāsti. Arī L. Grīnberga atzīst, ka Peipuss ir vieta ar īpašu auru: “Tas ezera plašums un varenums, tā ir tāda īpaša enerģētika. Kad saelpojies to gaisu, ilgi vēl lidinies kādu metru virs zemes. Tur cope citāda, vajadzīgas zināšanas. Nebūs tā, ka, pirmo reizi aizbraucot, būs pamatīgs loms. Vislabāk braukt kopā ar kādu takuzini, kurš pazīst šo ezeru, zina labākās vietas, var pamācīt, kā tikt pie loma. Nav jau arī tā, ka tur vienmēr ar spaiņiem var saķert, gadās arī patukšākas dienas. Taču tam pretī ir dienas, kad tiešām ir liels loms – skaisti asari, skaistas raudas. Tas atsver visu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
32

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
32

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
31

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
83

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
31

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
327

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
17
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi