Daudziem medniekiem pagājušā sestdiena bija īpaša. Četros pēcpusdienā tika atklāta pīļu medību sezona. “Druva” sestdien četros pēcpusdienā Inešu pagastā kopā ar medību kolektīva “Pelēči” medniekiem stājās ierindā un instruktāžā uzklausīja galveno, kas jāzina, lai medībās negadītos ķibeles. Vēl pāris organizatorisku jautājumu, un mednieki viens otram vēlēja: “Ne pūkas!” Kopā dodamies uz tuvējiem dīķiem un Briņģu ezeru. Medniekiem noskaņojums labs, arī laika apstākļi lutina. Pa ceļam uz pirmo dīķi mednieks Aldis Lukins stāsta, ka ik gadu cenšas šajās medībās piedalīties. Būtiskākais nav nomedīto pīļu daudzums, bet tas, ka var satikties ar kolektīva biedriem un atpūsties no ikdienas steigas. Pērn gan esot bijis viesmedībās Līgatnes pusē, kur izdevies arī pie pīles tikt. Kolektīva vadītājs Andris Praulītis dod vīriem norādījumus, un pamazām viņi nostājas ap pirmo dīķi, kas ir gana liels. Klusums, tad skan pirmie šāvieni. Kolektīva vadītājs šoreiz neizšauj, teic, ka neviena pīle šajā reizē nav lidojusi tā, lai varētu labi trāpīt. “Pīles šajā dīķī bija, bet daļa putnu nemaz nepacēlās. Iespējams, tādēļ, ka otrais perējums vēl dīķī,” skaidro kolektīva vadītājs. Kamēr vīri pārbauda teritoriju, no dīķa paceļas balts gulbis, tas nemierīgi aplaiž loku un atkal iesēžas ūdenskrātuvē. Dodamies uz otru dīķi, kur arī medniekiem nelaimējas nevienu pīli nomedīt, lai gan iztraucētie putni paceļas spārnos. Medībās piedalās arī viens no vecākajiem un pieredzējušākajiem vīriem – Juris Puzurs, kurš ir mednieks teju 50 gadus. Vīri kolēģi pavelk uz zoba, sakot, ka viena pīle viņam esot gandrīz cepuri aiznesusi, bet šis neesot šāvis. Dodamies tālāk uz Briņģu ezeru, kas pēdējo desmit gadu laikā strauji aizaudzis. Zinātāji stāsta, ka 20.gadsimta 70. gadu sākumā ezera krastos bija divas peldvietas ar smilšainu gultni, bet gadsimta pēdējās desmitgadēs ezers strauji aizaudzis. Tagad no zālēm brīvs tikai neliels laukums, tādēļ ezers atpūtai nav piemērots. Taču pīles šo vietu iecienījušas, un par to pārliecinās arī mednieki, kuri no ūdenstilpes izceļ brangu pīļu baru. Skan šāvieni, un darbs arī līdzpaņemtajam sunim, kurš gan jūtas diezgan apmulsis, jo jāpaspēj aizskriet līdz katram medniekam. Medniekam Jānim Praulītim te palaimējas nomedīt trīs pīles. Arī Ģirts Praulītis ticis pie medījuma. “Viena lieta ir trāpīgi šaut, bet ne mazāk būtiski ir nomedīto pīli zālēs vai ūdenī atrast. Labi, ja palīdz suns, bet gadās, ka pašiem jābrien. Ne velti kājas slapjas,” smaidot saka Ģirts, kuram līdzi atnākuši arī dēli. Viņi palīdz nomedīto pīli sameklēt. Mednieks Sergejs Berļakovs gan šoreiz pie pīles netiek, bet neskumstot bilst: “Tas jau medniekiem vairāk tāds plezīrs, lai gan uzšmorēta pīle ir laba. Pagājušajā gadā nomedīju vienu. Devos mājās, bet puika klāt un prasa, lai aizvedu mopēda riepai saremontēt kameru. Aizbraucu uz darbnīcām, lūdzu, lai salīmē kameru. Meistars smiedamies piekrīt, bet jokojot saka, ka man viena pīle būšot jādod. Es, daudz nedomādams, teicu: “Še ar!” Tā ar vienu pīli tiku cauri, bet tai kamerai bija kādi septiņi caurumi, viņš man par pīli visu sataisīja,” stāsta mednieks un atklāj,ka pīles tiek gatavotas arī netradicionālākos veidos, vai nu aplipinot ar māliem un cepot ugunskurā, līdz māls kļūst ciets, vai izkarsētā bedrē uz karstām oglēm. Ja pīle vēl pildīta ar dārzeņiem, sanākot ļoti gardi. “Zacene pa pirmo!” smej Sergejs. Vēl divas apstāšanās pie dīķiem, un mednieki dodas uz medniekmāju vakariņās. Klājot galdu, vīri pārrunā šī gada pīļu sezonas atklāšanu un secina, ka citus gadus gan pašiem labāk veicies, gan pīles labāk cēlušās. “Patiesi, iemesls varbūt tas, ka putniem jau otrais perējums. Švaki cēlās,” skaidro A. Praulītis,bet mednieks Jānis bilda:”Secinājums viens- vajag biežāk patrenēties, šaujot pa lidojošiem mērķiem. Garām jau daudz aizšāvām.” Sergejs atjoko: “Nu, plinte, jau bija vienu brīdi tik karsta, ka aizpīpēt varēja! Bet vismaz vecās patronas izšāvām!” Taču mednieki, kā praktiski vīri, bez svētku mielasta nepalika. Galdā tika celti stirnāža gaļas kupāti un cepetis, pašu mājās audzēti tomāti, un vakara mierīgākā daļa varēja sākties. “Šogad kāds ducis mednieku vien sanāca. Citus gadus tomēr vairāk esam bijuši. Bet katram jau savi darbi, skriešana. Cits noņēmies ar mežacūkām, sēžot postījumu vietās. Lielākās tikšanās ierasti ir dzinējmedību sākšanās. Tad gan vīri sanāk kuplā skaitā,” saka A. Praulītis un bilst, ka kopā nomedītas piecas pīles, kas nav no labākajiem rezultātiem. Taču arī tas nav slikti. Visa pīļu medību sezona vēl priekšā. Paldies medību kolektīvam “Pelēči” par atsaucību un viesmīlību! Liene Lote Grizāne
Komentāri