Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Personība. Knīpa

Sarmīte Feldmane
17:07
11.06.2015
66
Img 1520 1

Knīpa skraida pa pagalmu, te pieskrien pie saimnieces, te saimnieka. Visu laiku abus patur acīs. Katrs suņupuikam pasaka kādu vārdu, tas, sapratis, ka svešais neko sliktu nedarīs, noguļas zālītē un grauž kaulu. Knīpa jeb, kā rakstīts papīros, Kniksis ir drustēniešu Rigondas un Jāņa Slaidiņu mīlulis. Jau otrais franču buldogs viņu ģimenē.

Meitai Selgai ļoti patika bulgogi, vēl mācoties skolā, pati sakrāja naudu, vecāki pierunāja, lai suni izvēlas mazāko augumā. Tā ģimenē ienāca Nikijs. Viņš tika vests uz izstādēm, pabija pat Maskavā, visur guva labus rezultātus. “Iespējams, no stresa arī radās veselības problēmas,” bilst saimniece un uzsver, ka visiem šie suņi iepatikušies. Pirms septiņiem gadiem pie Slaidiņiem ieradās Daugavpilī dzimušais Knīpa. “ 22.jūnijā Knīpam dzimšanas diena, paliks septiņi gadi, nu jau ir pensionārs, redzams sirmums,” saka Rigonda, noglauda suņuka muguru un uzsver, ka Knīpa ir īsts mājas suns, skolā nav gājis, izstādēs nav piedalījies.
“Nekad nākamais suns nebūs tāds pats kā iepriekšējais, lai kā gribētos,” pārliecinājusies saimniece, bet saimnieks piebilst, ka Knīpa ir pašpārliecināts, vienmēr prot panākt savu. “Knīpu atvedām mēnesi vecu, mazu mazītiņu, varēja ielikt kabatā. Naktī ik pa trim stundām cēlos, baroju, gulēja uz dvieļa blakus gultā. Ir viņš mums izlutināts, dancojam mēs viņam, ne otrādi,” pastāsta Rigonda.

Knīpa katru dienu saimniekiem sagādā kādu pārsteigumu, bet gadu gaitā ir daudz kas, kas viņiem jāievēro, ar ko jārēķinās. Knīpa tā grib. Kad saimnieki kaut kur aizbraukuši un atgriežas, tūlīt arī Knīpa jāpavizina. “Viņš apvainojies, ka nav ņemts līdzi, tāds dusmīgs var arī palikt līdz pat vakaram. Piebraucu, Knīpa ielec mašīnā, un tad nav ko domāt no salona izcelt kādu somu. Neļaus. Ja suns mašīnā, svešu braucēju nekad neuzdrošināmies ņemt,” stāsta Jānis. Tāpat viņš nedrīkst neko aiztikt, ja to nolikusi Rigonda. Kaut vai iepirkumu maisiņu virtuvē uz galda. Kad atbrauc bērni Selga un Kristaps, viņi nedrīkst pieiet pie ledusskapja. “Knīpa nekož, tikai piebiksta ar purnu, norāda, ka nedrīkst,” paskaidro Rigonda.

Knīpa ir domātājs, savā suņa prātā viņš saliek kopā likumsakarības, lai gūtu sev kādu labumu. Knīpam patīk iet pie vīriem uz katlumāju, kas atrodas turpat līdzās. Mājās nāk, ja tam pamet kādu skaidu vai kociņu. To suns nes mājās. Bieži vien tas nelīdz, un Jāņa kolēģim Arnim Knīpa jāpavada mājās. “Tur jau arī ir savtīgs aprēķins,” nosmej Jānis. Kad Arnis atnāk ciemos pie Kļaviņiem, parasti pasēž, parunājas, un Knīpa, lai liktu viņiem mieru, tiek cienāts ar cepumiem. “Grēkojam, nedrīkst sunim dot neko saldu un našķus, kas tam ļoti garšo, bet… Labi, ka Knīpa nav alerģisks. Barība tiek pa graudiņam dota no rokas,” pastāsta saimniece.
Kaķus gan Knīpa necieš. Kad bija mazs, kaķis viņu pļaukāja, tagad lai necer, ka neatdarīs. Kaimiņos dzīvo dalmācietis Ričijs. Kad tas bija mazs, Knīpa gāja uz kaimiņmāju zagt meiteņu mantas, nesa lelles mājās. Tagad no lielā suņa ir respekts.

“Knīpa grib gūt virsroku. Ja ko iedomājas, tikmēr bakstīs ar purnu, neliksies mierā, kamēr savu panāks. Trauciņā ir ūdens, bet nāk un sauc, lai attaisa krānu, ka grib padzerties,” stāsta saimnieks. Ja Knīpa kaut ko pazaudē – kārumu vai rotaļlietu-, jāmeklē, kamēr kopā tiek atrasts tieši tas, jo ar neko citu mīluli neiekārdināt. Uz kūti pie govīm gan Knīpa saimniecei līdzi neiet, tur sunim nepatīk.

Rigonda atzīst, ka par saimnieku Knīpa uzskata viņu. Ļoti, ļoti gaida no darba mājās. “Ja kaut ko nogrēkojies, runāju dusmīgāk, nolaiž acis. Greizsirdīgs, ja mājās ir mazi bērni, franču buldogus noteikti nevajadzētu turēt, jo šie suņi konkurenci necieš. Franču buldogi ir cīņu suņi. Ja saimnieks aktīvs, tāds ir arī suns, ja saimnieks mīl pagulēt, tāds ir arī suns. Nikijs bija ļoti aktīvs, Knīpa labprātāk vairāk paguļ. Šie suņi mēdz būt alerģiski, tad jāgādā speciālā pārtika. Veselīgāk ir dot tieši franču buldogiem paredzēto pārtiku. No saldumiem var mesties krampji,” padomus dod saimniece un piebilst, ka karstā laikā Knīpam ir ļoti grūti. Arī ikdienā, kad guļ, krāc kā večuks, un par klusumu mājās jāaizmirst. Tāpat regulāri jāgādā, lai mute būtu tīra, jāizslauka ādas krokas. Knīpam brālis dzīvo Salacgrīvā. Tam pavisam cits raksturs. Abi nekādi nesaprotas, gluži vienkārši – viens otru ciest nevar. Kā jau lielas personības. Saimnieks pārliecinājies, ka Knīpa ir diezgan neprognozējams, ar to jārēķinās.

“Ja dzīvnieks gājis skolā, ar to vieglāk tikt galā. Esmu pārāk maigas dabas, bet sunim jāzina, kur ir viņa vieta, ko drīkst, ko nedrīkst. Kad ēdam, Knīpa sēž blakus un burkšķ, lai kaut ko iedod, kaut ir paēdis. Tā ir palaidnība,” atzīst saimniece un uzsver, ka Knīpa ir ģimenes loceklis, viņam rūpes netiek žēlotas.

“Zinu, kāds ir mans suns, otra tāda nebūs,” saka drustēniete.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi