Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Pazīstami vecāki dalās padomos, kā atrast laiku sev

Druva
09:53
20.02.2020
63
Mara Upmane Holsteine 1

Trīs Latvijā pazīstami vecāki – Māra Upmane-Holšteine, Kristīne Garklāva un Toms Grēviņš – dalās ar saviem ieteikumiem, kā atrast laiku sev un pavadīt to kvalitatīvi. Viņi zina, cik svarīgi un vienlaikus izaicinoši ir ikdienas skrējienā atrast laiku sev, it īpaši, ja aktīva karjera jāapvieno ar ģimeni, bērniem un dažādām privātām lietām. To apstiprina arī globālais IKEA pētījums “Dzīve mājās” – veltot laiku sev, uzlabojas cilvēku garīgā labsajūta, attiecības ar citiem, koncentrēšanās spējas un attīstās radošums.

Māra Upmane-Holšteine nejūtas vainīga, lūdzot palīdzību citiem

Mūziķe un trīs bērnu māmiņa Māra Upmane-Holšteine stāsta, ka viņai nepieciešams laiks sev, lai uzlādētu “baterijas” – kad viņa ir atpūtusies un pavadījusi pietiekami daudz laika ar sevi, viņa kļūst par labāku mammu, sievu un grupas biedru. “Kad man ilgāku laiku nav bijusi iespēja pabūt vienatnē, es varu kļūt viegli aizkaitināma, tāpēc ikdienā cenšos atrast vismaz 15 minūtes, lai atpūstos un uzlādētos. Mans mīļākais rituāls no rīta, kad lielākie bērni ir aizvesti uz bērnudārzu, bet mazākais savā nodabā spēlējas, ir ieiet vannā. Tad es varu atvilkt elpu, iedzert kafiju un apskatīt Instagram,” saka Māra. Kā mūziķei viņai ir īpaši svarīgi atrast brīdi sev, jo tas palīdz rast radošas idejas un risinājumus.

“Dzīve mājās” pētījums atklāj, ka teju ceturtdaļa mazu bērnu vecāku Latvijā ir grūti palūgt tuviniekiem vietu un laiku sev. Māra atzīst, ka senāk domājusi tāpat: “Kad piedzima mans pirmais bērns, es domāju, ka ar visu jātiek gala pašai, jo tas taču ir mans bērns. Ar šādu pārliecību bija ļoti grūti dzīvot. Taču tagad, kad man ir jau trīs bērni, esmu nonākusi pie secinājuma, ka ir pilnīgi normāli lūgt palīdzību ģimenes locekļiem. Pavadot laiku kopā ar vecvecākiem vai citiem radiniekiem, bērni var ar viņiem veidot attiecības un just, ka viņiem dzīvē ir liels “jumts” virs galvas.” Māra uzsver, ka viņa nejūtas vainīga, lūdzot palīdzību – iespēja pavadīt laiku ar mazbērniem, viņasprāt, arī ir dāvana vecvecākiem.

Kristīne Garklāva uzskata, ka laiks sev ir eksistenciāla vajadzība

“Mana profesija pieprasa sniegt citiem daudz enerģijas, tāpēc ir svarīgi to atgūt, veltot laiku sev – atpūšoties un darot to, kas man patīk visvairāk,” saka televīzijas raidījumu vadītāja un moderatore, divu bērnu mamma Kristīne Garklāva. IKEA pētījuma rezultāti atklāj, ka 41 % Latvijas iedzīvotāju laiku sev vislabprātāk pavada lasot, un arī Kristīne ir viena no viņiem. Lai uzlādētos, viņai mājās patīk iekārtoties ērtā krēslā ar siltu pledu un izbaudīt labu grāmatu. Tā kā Kristīnes hobijs ir fotografēšana, viņa labprāt velta laiku, lai atlasītu un apstrādātu fotogrāfijas no pastaigām un piedzīvojumiem dabā.

“Protams, nav tā, ka man vienmēr izdodas atrast laiku sev – ir periodi, kad nedēļām neesmu paņēmusi rokā grāmatu vai nevaru atrast brīdi, lai saliktu fotogrāfijas cietajos diskos. Bet esmu pārliecināta, ka, rūpīgi plānojot, viss ir iespējams,” saka Kristīne. Viņa iesaka uztvert atpūtu un laiku sev kā kaut ko tikpat normālu kā zobu tīrīšana vai iešana dušā – tā ir eksistenciāla nepieciešamība, ko jāiekļauj ikdienas plānā. Kristīne uzskata, ka ir svarīgi jau laikus sajust, ka nav veltīts pietiekami daudz laika sev, jo pēc tam, kad jau esi iekāpis “vāveres ritenī”, no tā ir divtik grūti tikt laukā.

Toms Grēviņš telpu sev ir ierīkojis garāžā

Pazīstamais radio dīdžejs Toms Grēviņš ir divu dēlu tētis, un, lai arī viņa ikdiena ir piepildīta ar dažādiem notikumiem, tajā joprojām izdodas atrast laiku sev. “Visvairāk laiku sev es izbaudu mājās. Vakarā, kad bērni aizgājuši gulēt, es cenšos noskatīties kādu labu filmu vai palasīt. Man ļoti svarīga ir mūzika, tāpēc vismaz pāris reizes nedēļā es atrodu laiku, lai noklausītos vienu skaņu plati uz mājas audio sistēmas. Vēl man svarīga ir skriešana, kad varu austiņās klausīties mūziku un pabūt ar savām domām,” Toms atklāj, kā labprāt pavada laiku sev. Viņš piebilst, ka savus mūzikas ierakstus viņš glabā garāžā, kur citi ģimenes locekļi neiet, līdz ar to tā ir kļuvusi par Toma privāto telpu.

IKEA pētījums atklāj, ka tikai viens no četriem Latvijas iedzīvotājiem plāno laiku sev, taču Toms ir pārliecināts, ka aizņemtiem cilvēkiem bez plānošanas neiztikt: “Es iesaku katru dienu no rīta līdz vakaram izmantot plānotāju – tā ir iespējams pat aizņemtākajās dienās atrast kaut nelielu brīdi sev. Ikviens, kas sevi mīl un rūpējas par savu labsajūtu, noteikti spēs atrast laiku sev. Ja tas neizdodas, tad jādomā – kas tavā dzīvē nav kārtībā.”

Par pētījumu “Dzīve mājās”

Pētījums “Dzīve mājās” pēc IKEA pasūtījuma tika veikts 35 valstīs visā pasaulē, aptaujājot 33500 respondentu. Latvijā tiešsaistes pētījums tika veikts 2019. gada jūlijā, aptaujājot 500 cilvēkus vecumā virs 18 gadiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā rit cilvēku dzīve mājās, kā arī apzināt cilvēku vajadzības un izaicinājumus mājokļos visā pasaulē. Pētījuma rezultātus izmanto, veidojot katalogu, radot preces un mājokļa labiekārtošanas risinājumus.

Par IKEA

IKEA mērķis ir radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem. Uzņēmuma ikdienas biznesā tiek ievēroti ilgtspējas principi, un tas atbalsta dažādas iniciatīvas, kas rūpējas par bērniem un vidi. Jau kopš uzņēmuma dibināšanas 1943. gadā Zviedrijā IKEA piedāvā laba dizaina un funkcionālas mājokļa labiekārtošanas preces par pieejamu cenu. Šobrīd 50 pasaules valstīs ir vairāk nekā 420 IKEA veikalu. Baltijā ir divi IKEA veikali – viens Latvijā un viens Lietuvā, kā arī ir pieejamas trīs preču pasūtīšanas un saņemšanas vietas – divas Lietuvā un viena Igaunijā.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
265

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi