Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Patagonijas dabas neaprakstāmā varenība

Jānis Gabrāns
11:59
18.01.2017
26
Argentina1 1

Dzirdot vārdu “Patagonija”, vispirms prātā nāk grāmata “Kapteiņa Granta bērni”, jo pazudušā kapteiņa meklētāji savā ceļojumā pa 37. paralēli šķērsoja arī to. Uzziņai. Patagonija ir ģeogrāfisks reģions Dienvidamerikas dienvidos – Čīlē un Argentīnā. Aizvadītā gada nogalē uz Patagoniju Argentīnā devās Juris Leimanis, kurš ik palaikam iepazīst kādu mazāk zināmu vietu. Jautāts, kā notiek galamērķa izvēle, viņš saka: “Uz austrumu pusi esmu bijis vairākas reizes, bet uz otru – Amerikas pusi – ne. Gribējās apskatīt arī šo pasaules daļu. Meklējot iespēju, atradu grupu, kas gatavojās doties uz Patagoniju. Tā kā vēlējos braukt nevis uz populāriem tūrisma galamērķiem, bet doties mežonīgā dabā un informācija, ka vairākas dienas būs pārgājiens, kurā nebūs elektrības, tālruņu, mani nebiedēja, drīzāk vilināja, sapratu, ka šis būs īstais ceļojums.”

Viņš norāda, ka šādā braucienā jārēķinās ar garu ceļu, jo galamērķis – pilsētiņa Čaltena Argentīnas nekurienē – sasniegta tikai pēc 37 stundām, no kurām kādas 20 pavadītas lidmašīnā.

“Interesantas bija pēdējās trīs stundas, ko pavadījām autobusā ceļā no lidostas līdz naktsmītnei. Bija nereāla sajūta. Braucām pa labu, asfaltētu šoseju – Route40 -, kas ved cauri visai Argentīnai no ziemeļiem uz dienvidiem, bet neviena cilvēka, nevienas mājas, nevienas mašīnas. Vienu brīdi bija sajūta, ka tūlīt blakus autobusam parādīsies indiāņi zirgos ar spalvu rotām uz galvas,” atceras J. Leimanis.

Lai izstāstītu visu piedzīvoto Patagonijā, vajadzētu vismaz laikraksta atvērumu, tāpēc sarunā centāmies iezīmēt tikai pašu interesantāko. Vispirms Jurim nācies aprast, ka atrodas dienvidu puslodē, jo saule dienas vidū spīdējusi no ziemeļu puses, nevis no dienvidiem kā pie mums: “Bija interesanti dzirdēt, ka draugi, paziņas teica – dodies uz dienvidiem, tur karsti! Viņi nebija padomājuši, ka tas ir ļoti uz dienvidiem, mēs Dienvidpolam bijām tuvāk nekā te, Latvijā, Ziemeļpolam. Siltāk, protams, bija, jo no Latvijas vēlā rudens bijām nokļuvuši agrā pavasarī, kad daba sāk atmosties.”

Ceļojuma centrālais notikums – septiņu dienu pārgājiens pa Los Glaciares nacionālo parku. Atceroties piedzīvoto, J. Leimanis norāda, ka vispirms jāpastāsta, ko tur uzskata par nacionālo parku, un tas ļoti atšķiras no mūsu izpratnes: “Ierodoties parakstījām dokumentu, ka ievērosim visas prasības, pirmkārt, nespersim kāju nost no takas, otrkārt, neko aiz sevis dabā neatstāsim. Visi atkritumi jānes līdzi, pat banānu mizas, ābolu serdes un citas organiskas vielas, ko Latvijā mierīgu prātu nometam. Tur neko nedrīkst atstāt, lai tas kaut niecīgākā veidā neietekmētu vietējo dabu.”

Arī somas, teltis, pārtika jānes cilvēkiem, dzīvniekus nastu nešanai izmantot aizliegts. Savulaik tas mēģināts, taču lietainā laikā takas ļoti izbradātas. Tur tiek darīts viss, lai būtu iespējami mazāka iejaukšanās dabā. Tur dabai neviens netraucē, cilvēkiem tajā jājūtas nevis kā saimniekiem, bet kā viesim.

“Tas ļoti disciplinē, nav pat domas kaut ko atstāt. Drīzāk, ieraugot, ka kādam kaut kas nejauši izkritis, uzreiz to paņem,” atceras Juris.

Ceļotājiem nenācās pašiem nest teltis, pārtiku, to nodrošināja vietējā tūrisma firma, katram plecos tikai sava mugursoma, vidēji 12-17 kilogrami.

“Tās bija īpašas, neaizmirstamas dienas, katrā kāda “odziņa”, vieta, kur gribas apstāties, skatīties, baudīt, fotografēt un fotografēt,” stāsta ceļotājs. “Viena no tām – kad sasniedzām pāreju un priekšā pavērās Lielais ledus lauks. Ledus visur – priekšā, pa labi, pa kreisi. Tajā brīdi saproti, ka esi tik niecīgs dabas priekšā. Citu dienu pavērās fantastisks skats uz Fitz Roj masīva virsotņu zobiem, šis siluets ir Patagonijas galvenais simbols. Vieta un panorāma tik skaista, ka negribas doties prom. Un tā katru dienu,” stāsta ceļotājs.

Lielākais pārbaudījums pārgājienā bijusi diena, kad vispirms nācies iet 2000 metrus uz augšu, uz Cerro Huemul virsotni (2677m) un tūlīt tikpat daudz lejā. Pašā augšā sniegs un migla, taču virsotne tikusi sasniegta. Tiesa, tuvu pie kores pārkares nav bijusi vēlēšanās iet, jo otrā pusē uz leju 1000 metru stāva klints siena. Kopumā tās dienas pārgājiens ildzis 13,5 stundas, bet visā nedēļā ceļotāji veikuši 102 kilometrus, sakāpuši 6180 augstuma metrus, ejot pavadījuši 55 stundas.

“Septiņas dienas aci pret aci ar dabu, ar milzīgu bijību pret to. Ja ir doma par šādu ceļošanu, katram sev jāpajautā, vai viņš gatavs nedēļu dzīvot bez elektrības, saziņas līdzekļiem, interneta, mazgāties kalnu upē un darīt to maksimāli ātri, lai rokas, kājas nenosalst. Es saku – tas ir to vērts,” atzīst ceļotājs.

Arī turpinājums bijis atmiņā paliekošs, jo apskatīts iespaidīgākais Patagonijas ledājs – Perito Moreno. Tas ir viens no 48 ledājiem, kas plūst no Dienvidpatagonijas ledus lauka, kas ir pasaulē trešā lielākā saldūdens rezerve. Perito Moreno ledājs ir 31 km garš un 5 km plats, kopējā platība – 250 km2.

“Šo skatu nevar izstāstīt, arī fotogrāfijas to nespēj atspoguļot, tas jāredz savām acīm. Ledus siena apmēram 70 m augsta, un te atkal saproti, ka cilvēks pret šo dabas varenību ir mazs un niecīgs. Izbaudījām visiem tūristiem pieejamās iespējas, jo Perito Moreno kļuvis par vienu no galvenajiem tūrisma apskates objektiem, aprīkots ar iespaidīgu infrastruktūru. Tas nedaudz traucēja tikko izbaudītajai Patagonijas mežonībai, taču iespaids, veroties ledāja varenībā, tomēr neaprakstāms,” stāsta J. Leimanis.

Ceļojuma noslēgumā divas diennaktis pavadītas Buenosairesā ar tango vakariem, slavenāko kapsētu visā Dienvidamerikā un citām interesantām vietām, bet tas jau ir cits stāsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
32

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
32

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
31

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
83

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
31

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
327

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
17
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi