Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pasēdēsim lapenē, paslēpsimies aliņā

Guna Rukšāne
12:33
27.04.2016
114

Mēs runājam, kas tad ir labs ainavu arhitekts, un Straupes tirdziņa dvēsele Astrīde Rozīte izsaka domu, kas arī man vienmēr ir bijusi uz mēles: “Cilvēks var pabeigt arhitektus, apgūt papildu zināšanas par augiem Bulduros, bet, ja nebūs savas radošas domas, tad nekāds izcilais ainavists nesanāks.

Jā, viņš plānos pēc iemācītiem kanoniem, ieteiks augus, kas der vienā vai otrā pozīcijā, bet tur trūks galvenā – sava skatījuma, savas odziņas.” Tā nu ir, katram dārzam tā var būt sava – kāds neparasts koks, krūms vai puķe, tā var būt kolekcija, bet nu jau vairākus gadus es sapņoju par lapenīti.

IEDERAS. Štābiņš kokā ir laba rotaļu vieta bērniem, kā arī rotā pagalmu. Foto: NO ALBUMA

* IEDERAS. Štābiņš kokā ir laba rotaļu vieta bērniem, kā arī rotā pagalmu. Foto: NO ALBUMA

Savulaik ikviena sevi cienoša lauku māja tika būvēta ar verandu. Arī mūsu mazajai mājai tā ir bijusi, bet… aizmūrēta. Acīmredzot kaut kad, iespējams, padomju gados, veranda bija jāremontē, bet tas, protams, bija sarežģīti, vieglāk bija nojaukt un aizmūrēt durvis, kas veda no telpām. Parasti veranda bija greznākā mājas daļa, jo tai bija atpūtas vietas funkcija. Te pavērās dzīves paradīzes puse. Verandā saimniece uzņēma viesus un cienāja tos ar tēju vai kafiju, tajā varēja nosnaust pusdienlaiku, jo tur bez galda un krēsliem parasti bija arī kāda, kā teica Ulmaņlaikos, sofa. Kā jau atpūtas vietai, verandai bija vairāki dekoratīvi elementi – sīkrūšu logi, reizēm tie bija krāsaini vai pat ar mākslinieka veidotām vitrāžām, skaistas durvis, kas veda uz puķu dārzu, jo veranda parasti atradās pretējā pusē mājas pagalmam, kur noritēja saimnieciskā dzīve. Manai mājai tā bija vērsta uz dienvidu pusi, un priekšā ābeļu rindām greznojās puķu dobe, kurā vēl joprojām ik pavasari uzzied arī pa sendienās stādītam tulpju sīpolam. Tajā aug arī dzejnieku narcises un kāda visai vēsturiska šķirne, kura, kā minēja Jānis Rukšāns, iespējams, esot tautā tā sauktās ‘Līgatnes Briesmas’ – liela auguma dzeltena trompetnarcise. Man, ienākot mājā, dobes dominante – rožu krūms – jau bija aizgājis atpakaļ pie sākotnējā mežeņu potcelma, un nācās visai krietni pastrādāt, lai izraktu gan lielo sakneni, gan atvases, kuras nāca augšā no saknēm vēl daudzus pavasarus.

Nu labi, verandu atjaunot mūsmājās būtu sarežģīti, un ir jau pierasts bez tās, bet uzcelt lapenīti būtu vienkāršāk. Muižu parkos tādas, austrumnieciska stilā būvētas, slēgta vai pusatvērta tipa celtnes ir visai iespaidīgs akcents, ja atceramies kaut vai Ungurmuižas tējas namiņu. Tās bija pergolas vai atpūtas soliņi romantizētās (t.i., no jauna veidotās) drupās vai grotās, kā tas bija Veselavas muižā. Lauku mājā tas likumsakarīgi atkrīt nesaderības pēc, kā saka brīnišķā ainavu arhitekte un dendroloģe Aija Kaškure: “Visam jābūt rakstā…Arī nelielā pilsētas dārzā labāk iederēsies nojume, kura dos ēnu sutīgās vasaras dienās, bet lietainās pasargās no slapjuma. Paraugu te ir vesela jūra – var gan piebūvēt pie mājas, gan veidot atsevišķi. Ja mājās nav neviena celtniecības darbus pieprotoša vīrieša, tad nopirkt tagad var bezgala daudz un dažādas nojumes. Taču pirktai lietai ir viens trūkums – tās ir tipveida. Kurš gan grib tādu pat lapeni kā kaimiņam? Es noteikti ne. Tāpēc jāprojektē pašiem un jāmeklē celtnieks, kurš to paveiks.”

Tieši pavasara pirmais mēnesis ir tas, kurā vēl var izplānot savu sapņu namiņu. Latvijas īsajai vasarai un mainīgajiem laika apstākļiem vislabāk piederēsies no trim pusēm slēgta celtne ar skatu uz … jā, ainava. Ko tad mēs vērosim, kas visu laiku būs acu priekšā ? Skaists skats jau var būt, bet to var arī veidot, un te nu atkal ir jāņem talkā iztēle. Mūsu neordinārajai dārza daļai ar veciem kokiem un neregulārām puķu dobēm iederētos viegli japāniska lapenīte. Uz to vestu celiņš, izlikts ar lielām akmens plātnēm, un gājējs slapjā laikā pārvietotos uz lapenīti tādā kā zosu gājienā, no akmens uz akmeni, nesaslapinot kājas. Laukos jau akmeņus var dabūt, un iedziļināt tos zālājā nudien nav grūta lieta, piedevām akmeņi vienmēr piedos dekoratīvu izskatu jebkuram dārzam.

Taču nebūsim egoisti – arī mūsu atvases vēlas savu paslēptuvi. Var pašpikot no labiem paraugiem – štābiņš kokā un spēļu laukums ap to, un kur tad vēl pārvietošanās pa dažādām virvēm! Cēsīs, Maija parkā, lielā kokā arī ir uzbūvēts štābiņš – bērns uzkāpj pa kāpnēm, bet mamma tikmēr lejā var lasīt grāmatu. Tomēr katrs bērns kaut ko tādu vēlas savās mājās, ja vien viņš dzīvo laukos vai arī pilsētas privātmājā. Vislabāk kokā, jo tad tu jūties nepieejams. Bet ja nu nav piemērota koka? Var atrast arī kādu vieglāku risinājumu.

Kādā krievu dārza dizaina žurnālā ieraudzīju Čelsijā apbalvotu darbu „Boreal forest garden” – tulkojumā varētu būt taiga, kāda tā ir saglabājusies Sibīrijā un Kanādas ziemeļos jeb “Ziemeļu mežs”. Šajā piedāvājumā akcents bija pīts it kā milzu grozs jeb tūte, kur ielīst, kas, izklājot ādas, pārvērtās par alu. Nu skaidrs, ka ala ziemeļos piederēja lācim. Arī tas ir risinājums bērna vēlmei pēc savas paslēptuves. Mani šis grozs tā ieintriģēja, ka centīšos to uzpīt kopā ar mazmeitām. Kārklu ceļmalās mums Latvijā netrūkst, tikai pamatribām būs jāpameklē kas lielāks. Šeit nāk klāt tāds pluss kā darbošanās kopā ar bērniem – tad nebūs jāsūdzas par urbšanos tālrunī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
11

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
20

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
277
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1052
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
139

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi