Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pasēdēsim lapenē, paslēpsimies aliņā

Guna Rukšāne
12:33
27.04.2016
72

Mēs runājam, kas tad ir labs ainavu arhitekts, un Straupes tirdziņa dvēsele Astrīde Rozīte izsaka domu, kas arī man vienmēr ir bijusi uz mēles: “Cilvēks var pabeigt arhitektus, apgūt papildu zināšanas par augiem Bulduros, bet, ja nebūs savas radošas domas, tad nekāds izcilais ainavists nesanāks.

Jā, viņš plānos pēc iemācītiem kanoniem, ieteiks augus, kas der vienā vai otrā pozīcijā, bet tur trūks galvenā – sava skatījuma, savas odziņas.” Tā nu ir, katram dārzam tā var būt sava – kāds neparasts koks, krūms vai puķe, tā var būt kolekcija, bet nu jau vairākus gadus es sapņoju par lapenīti.

IEDERAS. Štābiņš kokā ir laba rotaļu vieta bērniem, kā arī rotā pagalmu. Foto: NO ALBUMA

* IEDERAS. Štābiņš kokā ir laba rotaļu vieta bērniem, kā arī rotā pagalmu. Foto: NO ALBUMA

Savulaik ikviena sevi cienoša lauku māja tika būvēta ar verandu. Arī mūsu mazajai mājai tā ir bijusi, bet… aizmūrēta. Acīmredzot kaut kad, iespējams, padomju gados, veranda bija jāremontē, bet tas, protams, bija sarežģīti, vieglāk bija nojaukt un aizmūrēt durvis, kas veda no telpām. Parasti veranda bija greznākā mājas daļa, jo tai bija atpūtas vietas funkcija. Te pavērās dzīves paradīzes puse. Verandā saimniece uzņēma viesus un cienāja tos ar tēju vai kafiju, tajā varēja nosnaust pusdienlaiku, jo tur bez galda un krēsliem parasti bija arī kāda, kā teica Ulmaņlaikos, sofa. Kā jau atpūtas vietai, verandai bija vairāki dekoratīvi elementi – sīkrūšu logi, reizēm tie bija krāsaini vai pat ar mākslinieka veidotām vitrāžām, skaistas durvis, kas veda uz puķu dārzu, jo veranda parasti atradās pretējā pusē mājas pagalmam, kur noritēja saimnieciskā dzīve. Manai mājai tā bija vērsta uz dienvidu pusi, un priekšā ābeļu rindām greznojās puķu dobe, kurā vēl joprojām ik pavasari uzzied arī pa sendienās stādītam tulpju sīpolam. Tajā aug arī dzejnieku narcises un kāda visai vēsturiska šķirne, kura, kā minēja Jānis Rukšāns, iespējams, esot tautā tā sauktās ‘Līgatnes Briesmas’ – liela auguma dzeltena trompetnarcise. Man, ienākot mājā, dobes dominante – rožu krūms – jau bija aizgājis atpakaļ pie sākotnējā mežeņu potcelma, un nācās visai krietni pastrādāt, lai izraktu gan lielo sakneni, gan atvases, kuras nāca augšā no saknēm vēl daudzus pavasarus.

Nu labi, verandu atjaunot mūsmājās būtu sarežģīti, un ir jau pierasts bez tās, bet uzcelt lapenīti būtu vienkāršāk. Muižu parkos tādas, austrumnieciska stilā būvētas, slēgta vai pusatvērta tipa celtnes ir visai iespaidīgs akcents, ja atceramies kaut vai Ungurmuižas tējas namiņu. Tās bija pergolas vai atpūtas soliņi romantizētās (t.i., no jauna veidotās) drupās vai grotās, kā tas bija Veselavas muižā. Lauku mājā tas likumsakarīgi atkrīt nesaderības pēc, kā saka brīnišķā ainavu arhitekte un dendroloģe Aija Kaškure: “Visam jābūt rakstā…Arī nelielā pilsētas dārzā labāk iederēsies nojume, kura dos ēnu sutīgās vasaras dienās, bet lietainās pasargās no slapjuma. Paraugu te ir vesela jūra – var gan piebūvēt pie mājas, gan veidot atsevišķi. Ja mājās nav neviena celtniecības darbus pieprotoša vīrieša, tad nopirkt tagad var bezgala daudz un dažādas nojumes. Taču pirktai lietai ir viens trūkums – tās ir tipveida. Kurš gan grib tādu pat lapeni kā kaimiņam? Es noteikti ne. Tāpēc jāprojektē pašiem un jāmeklē celtnieks, kurš to paveiks.”

Tieši pavasara pirmais mēnesis ir tas, kurā vēl var izplānot savu sapņu namiņu. Latvijas īsajai vasarai un mainīgajiem laika apstākļiem vislabāk piederēsies no trim pusēm slēgta celtne ar skatu uz … jā, ainava. Ko tad mēs vērosim, kas visu laiku būs acu priekšā ? Skaists skats jau var būt, bet to var arī veidot, un te nu atkal ir jāņem talkā iztēle. Mūsu neordinārajai dārza daļai ar veciem kokiem un neregulārām puķu dobēm iederētos viegli japāniska lapenīte. Uz to vestu celiņš, izlikts ar lielām akmens plātnēm, un gājējs slapjā laikā pārvietotos uz lapenīti tādā kā zosu gājienā, no akmens uz akmeni, nesaslapinot kājas. Laukos jau akmeņus var dabūt, un iedziļināt tos zālājā nudien nav grūta lieta, piedevām akmeņi vienmēr piedos dekoratīvu izskatu jebkuram dārzam.

Taču nebūsim egoisti – arī mūsu atvases vēlas savu paslēptuvi. Var pašpikot no labiem paraugiem – štābiņš kokā un spēļu laukums ap to, un kur tad vēl pārvietošanās pa dažādām virvēm! Cēsīs, Maija parkā, lielā kokā arī ir uzbūvēts štābiņš – bērns uzkāpj pa kāpnēm, bet mamma tikmēr lejā var lasīt grāmatu. Tomēr katrs bērns kaut ko tādu vēlas savās mājās, ja vien viņš dzīvo laukos vai arī pilsētas privātmājā. Vislabāk kokā, jo tad tu jūties nepieejams. Bet ja nu nav piemērota koka? Var atrast arī kādu vieglāku risinājumu.

Kādā krievu dārza dizaina žurnālā ieraudzīju Čelsijā apbalvotu darbu „Boreal forest garden” – tulkojumā varētu būt taiga, kāda tā ir saglabājusies Sibīrijā un Kanādas ziemeļos jeb “Ziemeļu mežs”. Šajā piedāvājumā akcents bija pīts it kā milzu grozs jeb tūte, kur ielīst, kas, izklājot ādas, pārvērtās par alu. Nu skaidrs, ka ala ziemeļos piederēja lācim. Arī tas ir risinājums bērna vēlmei pēc savas paslēptuves. Mani šis grozs tā ieintriģēja, ka centīšos to uzpīt kopā ar mazmeitām. Kārklu ceļmalās mums Latvijā netrūkst, tikai pamatribām būs jāpameklē kas lielāks. Šeit nāk klāt tāds pluss kā darbošanās kopā ar bērniem – tad nebūs jāsūdzas par urbšanos tālrunī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi