Saulainā un siltā vasaras rītā laikraksta “Druva” redakcijā uz sarunu ar vairākām līdzpaņemtām biezām kladēm ieradās Vizma Kronīte. Lasītājiem viņa pazīstama kā “Druvas” krustvārdu mīklu sastādītāja. Tā ir viņas aizraušanās jau 40 gadu.
Vizmai Kronītei ir apaļi 60 gadi, un savu jaunības skaitli atklāt viņa nekautrējas. V.Kronīte dzimusi Rīgā, bet turpmākā dzīve ritējusi un rit Cēsu pusē. Skaistākie skolas gadi aizvadīti Rencēnu pamatskolā un Cēsu vidusskolā. Sieviete ir laimīgi precējusies un izaudzinājusi divus bērnus – meitu un dēlu. Pati sevi raksturo kā “pedantisku un kārtību mīlošu cilvēku, iespējams, tāpēc arī krustvārdu mīklu minēšana un sastādīšana tik ļoti iet pie sirds, jo mīklu veidotājiem ir jāpiemīt šīm rakstura īpašībām”.
Patīk pats process
Uz jautājumu – kāpēc tieši krustvārdu mīklas – V.Kronīte viegli pasmaida un, nedaudz samulstot, atbild: “Grūts jautājums! Ja būtu zinājusi šo jautājumu iepriekš, visu nakti prātotu atbildi. Krustvārdu mīklu minēšanas un sastādīšanas laikā vienmēr ir iespēja uzzināt un apgūt ko jaunu. Man patīk viss tas process – citas atbildes nav!”
Tas aizsācies jau bērnībā, kad žurnālos “Zvaigzne” un “Liesma” asināts prāts un minētas krustvārdu mīklas. “Sākotnēji ģimenē vidējā māsa minēja mīklas, un arī mani tas ieinteresēja. Atrisinājumi bija nākamajos žurnālu numuros, un tas mudināja ik reizes ieskatīties pastkastītē, vai abonētais preses izdevums jau atnests,” stāsta V.Kronīte.
Šķirstot līdzpaņemto biezo kladi, kurā pieraksti par darīto un ielīmētas visas publicētās krustvārdu mīklas, V.Kronīte stāsta: “Savu pirmo krustvārdu mīklu sagatavoju 1981.gada 15.septembrī. Tad ik pa laikam tapa vēl kāda, bet tikai 2000.gadā pievērsos mīklu sastādīšanai aktīvāk un manas krustvārdu mīklas sāka publicēt preses izdevumos.” Pirmā krustvārdu mīkla “Druvā” publicēta 2000.gada 16.septembra numurā. Viņas sarakstā ir vēl 20 preses izdevumi, kuros drukātas V.Kronītes sagatavotās mīklas – “Copes Lietas”, “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Kūmiņš”, “Mezgls”, “Mūsmājas” un daudzi citi.
Viss bija jāsaraksta ar roku
Vaļasprieka pirmsākumus Vizma atceras ar patīkamu smaidu. “Agrāk, kad visa saziņa notika ar uz papīra rakstītām vēstulēm, sūtīju redakcijām ar lieliem drukātiem burtiem rakstītas krustvārdu mīklas, lai publicētājs varētu skaidri salasīt manu rokrakstu. Katra mīkla tika pārrakstīta ar roku, tas aizņēma vislielāko laiku. Kad pamazām sāka parādīties datori, pašai vēl tā nebija, devos pie paziņām, lai palīdz uzrakstīt datorrakstā. Es diktēju, un otrs cilvēks rakstīja.” Pēc tam Vizma apmeklējusi datorkursus, un šobrīd viss jau tiek izdarīts virtuālajā vidē. Tomēr viņa mūsdienu tehnoloģijām līdz galam neuzticas, jo tās mēdz niķoties. “Pietiek tikai datorā nenospiest podziņu “Save”, kad viss pagalam. Savas krustvārdu mīklas saglabāju arī zibatmiņā un pēc tam drukātā veidā arī kladē, jo ir patīkami pāršķirstīt lapaspuses un sataustīt, kādas ir pašas veidotās mīklas.”
Par to, kā notiek krustvārdu mīklu sastādīšana, Vizma stāsta: “Izvēlos rāmīti no sagataves un ievietoju vārdus. Vienmēr pa rokai uz rakstāmgalda ir latviešu valodas vārdnīca, svešvārdu vārdnīca un enciklopēdijas. Tas viss iet roku rokā! Ja kāds vārds ir galvā, pie tā spītīgi turos, tam jābūt krustvārdu mīklā. Brīžiem mīklas ļoti ātri top gatavas, brīžiem staigāju pa māju un skaļi domāju vārdus. Ja kādu mīklas rāmi neizdodas viegli aizpildīt, to tomēr nekad neizdzēšu, agrāk vai vēlāk tas tiek pabeigts.”
Vizma stāsta, ka mūsdienās krustvārdu mīklas sastāda arī datorprogrammās, bet “tā tu pats neko neiegūsti! Dators vēl joprojām “izmet” tos pašus vārdus, ko pirms desmit gadiem, bet laiks rit uz priekšu, un latviešu valodas leksikā tiek izmantoti arī jauni vārdi. Tāpēc viena no iecienītākajām nodarbēm man ir šķirstīt latviešu valodas vārdnīcu, tad “iekrīt” īstais vārds, ko ievietot krustvārdu mīklā. Tas viss notiek tik dabiski!”
Krustvārdu mīklās der tautas mīklas
Vizmai patīk sastādīt dažāda veida krustvārdu mīklas, arī zviedru, tomēr sirdij tuvākas ir klasiskās. “Ļoti patīk veidot tematiskās krustvārdu mīklas. Mīļākais temats ir latviešu tautas mīklas,” saka V.Kronīte un atklāj, ka viņas māte pierakstījusi latviešu tautas mīklas un atminējumus, pēc tam vēlāk pati Vizma šo mīklu sarakstu papildinājusi. Vizma smejoties bilst: “Minētāji gan saka, ka tieši latviešu tautas mīklas esot visgrūtāk atminēt!”
Krustvārdu mīklu minētājiem ir arī savs klubiņš. “Agrāk tikāmies sestdienās vēl nerekonstruētajā Cēsu Centrālajā bibliotēkā un kopīgi minējām, pārspriedām krustvārdu mīklas. Bibliotēkas rekonstrukcijas laikā tikšanās vieta un laiks mainījās, es diemžēl darba dēļ netiku. Taču arī tagad šie cilvēki sanāk kopā un vēl joprojām min mīklas – aicināts ikviens interesents pievienoties!
V.Kronīte pati garākos izbraukumos līdzi labprāt ņem krustvārdu mīklas, tas ceļā ir interesants laika kavēklis. “Šomēnes nopirku trīs krustvārdu mīklu grāmatiņas, bet visas jau atminēju pirmajā dienā – tagad vairs nav, ko darīt,” smejoties stāsta Vizma. Papildus stimuls krustvārdu mīklu atminēšanai ir arī naudas balvas, ko piedāvā žurnālu veidotāji. Vizma atklāj, ka šādos konkursos ir laimējusi gan naudu, gan dažādas citas vērtīgas balvas. Viņa arī nekad neatsaka draugiem un paziņām, ja tie, risinot krustvārdu mīklas, lūdz palīdzību. Vizma saka: “Tiem, kuri vēl nav sākuši minēt krustvārdu mīklas, noteikti jāsāk tas darīt, bet tie, kuri jau min – turpiniet!”
Komentāri