Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pašai visvairāk patīk klasiskās krustvārdu mīklas

Arita Lejiņa
09:24
03.07.2019
31
Kronite Copy 1

Saulainā un siltā vasaras rītā laikraksta “Druva” redakcijā uz sarunu ar vairākām līdzpaņemtām biezām kladēm ieradās Vizma Kronīte. Lasītājiem viņa pazīstama kā “Druvas” krustvārdu mīklu sastādītāja. Tā ir viņas aizraušanās jau 40 gadu.

Vizmai Kronītei ir apaļi 60 gadi, un savu jaunības skaitli atklāt viņa nekautrējas. V.Kronīte dzi­musi Rīgā, bet turpmākā dzīve ritējusi un rit Cēsu pusē. Skais­tākie skolas gadi aizvadīti Ren­cēnu pamatskolā un Cēsu vidusskolā. Sieviete ir laimīgi precējusies un izaudzinājusi divus bērnus – meitu un dēlu. Pati sevi raksturo kā “pedantisku un kārtību mīlošu cilvēku, iespējams, tāpēc arī krustvārdu mīklu minēšana un sastādīšana tik ļoti iet pie sirds, jo mīklu veidotājiem ir jāpiemīt šīm rakstura īpašībām”.

Patīk pats process

Uz jautājumu – kāpēc tieši krustvārdu mīklas – V.Kronīte viegli pasmaida un, nedaudz samulstot, atbild: “Grūts jautājums! Ja būtu zinājusi šo jautājumu iepriekš, visu nakti prātotu atbildi. Krustvārdu mīklu minēšanas un sastādīšanas laikā vienmēr ir iespēja uzzināt un apgūt ko jaunu. Man patīk viss tas process – citas atbildes nav!”

Tas aizsācies jau bērnībā, kad žurnālos “Zvaigzne” un “Lies­ma” asināts prāts un minētas krustvārdu mīklas. “Sākotnēji ģimenē vidējā māsa minēja mīklas, un arī mani tas ieinteresēja. Atrisinājumi bija nākamajos žurnālu numuros, un tas mudināja ik reizes ieskatīties pastkastītē, vai abonētais preses izdevums jau atnests,” stāsta V.Kronīte.

Šķirstot līdzpaņemto biezo kladi, kurā pieraksti par darīto un ielīmētas visas publicētās krustvārdu mīklas, V.Kronīte stāsta: “Savu pirmo krustvārdu mīklu sagatavoju 1981.gada 15.septembrī. Tad ik pa laikam tapa vēl kāda, bet tikai 2000.gadā pievērsos mīklu sastādīšanai aktīvāk un manas krustvārdu mīklas sāka publicēt preses izdevumos.” Pirmā krustvārdu mīkla “Druvā” publicēta 2000.gada 16.septembra numurā. Viņas sarakstā ir vēl 20 preses izdevumi, kuros drukātas V.Kronītes sagatavotās mīklas – “Copes Lietas”, “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Kūmiņš”, “Mezgls”, “Mūsmā­jas” un daudzi citi.

Viss bija jāsaraksta ar roku

Vaļasprieka pirmsākumus Vizma atceras ar patīkamu smaidu. “Agrāk, kad visa saziņa notika ar uz papīra rakstītām vēstulēm, sūtīju redakcijām ar lieliem drukātiem burtiem rakstītas krustvārdu mīklas, lai publicētājs varētu skaidri salasīt manu rokrakstu. Katra mīkla tika pārrakstīta ar roku, tas aizņēma vislielāko laiku. Kad pamazām sāka parādīties datori, pašai vēl tā nebija, devos pie paziņām, lai palīdz uzrakstīt datorrakstā. Es diktēju, un otrs cilvēks rakstīja.” Pēc tam Vizma apmeklējusi datorkursus, un šobrīd viss jau tiek izdarīts virtuālajā vidē. Tomēr viņa mūsdienu tehnoloģijām līdz galam neuzticas, jo tās mēdz niķoties. “Pietiek tikai datorā nenospiest podziņu “Save”, kad viss pagalam. Savas krustvārdu mīklas saglabāju arī zibatmiņā un pēc tam drukātā veidā arī kladē, jo ir patīkami pāršķirstīt lapaspuses un sataustīt, kādas ir pašas veidotās mīklas.”

Par to, kā notiek krustvārdu mīklu sastādīšana, Vizma stāsta: “Izvēlos rāmīti no sagataves un ievietoju vārdus. Vienmēr pa rokai uz rakstāmgalda ir latviešu valodas vārdnīca, svešvārdu vārd­nīca un enciklopēdijas. Tas viss iet roku rokā! Ja kāds vārds ir galvā, pie tā spītīgi turos, tam jābūt krustvārdu mīklā. Brīžiem mīklas ļoti ātri top gatavas, brīžiem staigāju pa māju un skaļi domāju vārdus. Ja kādu mīklas rāmi neizdodas viegli aizpildīt, to tomēr nekad neizdzēšu, agrāk vai vēlāk tas tiek pabeigts.”

Vizma stāsta, ka mūsdienās krustvārdu mīklas sastāda arī datorprogrammās, bet “tā tu pats neko neiegūsti! Dators vēl joprojām “izmet” tos pašus vārdus, ko pirms desmit gadiem, bet laiks rit uz priekšu, un latviešu valodas leksikā tiek izmantoti arī jauni vārdi. Tāpēc viena no iecienītākajām nodarbēm man ir šķirstīt latviešu valodas vārdnīcu, tad “iekrīt” īstais vārds, ko ievietot krustvārdu mīklā. Tas viss notiek tik dabiski!”

Krustvārdu mīklās der tautas mīklas

Vizmai patīk sastādīt dažāda veida krustvārdu mīklas, arī zviedru, tomēr sirdij tuvākas ir klasiskās. “Ļoti patīk veidot tematiskās krustvārdu mīklas. Mīļākais temats ir latviešu tautas mīklas,” saka V.Kronīte un atklāj, ka viņas māte pierakstījusi latviešu tautas mīklas un atminējumus, pēc tam vēlāk pati Vizma šo mīklu sarakstu papildinājusi. Vizma smejoties bilst: “Minētāji gan saka, ka tieši latviešu tautas mīklas esot visgrūtāk atminēt!”

Krustvārdu mīklu minētājiem ir arī savs klubiņš. “Agrāk tikāmies sestdienās vēl nerekonstruētajā Cēsu Centrālajā bibliotēkā un kopīgi minējām, pārspriedām krustvārdu mīklas. Bibliotēkas rekonstrukcijas laikā tikšanās vieta un laiks mainījās, es diemžēl darba dēļ netiku. Taču arī tagad šie cilvēki sanāk kopā un vēl joprojām min mīklas – aicināts ikviens interesents pievienoties!

V.Kronīte pati garākos izbraukumos līdzi labprāt ņem krustvārdu mīklas, tas ceļā ir interesants laika kavēklis. “Šomēnes nopirku trīs krustvārdu mīklu grāmatiņas, bet visas jau atminēju pirmajā dienā – tagad vairs nav, ko darīt,” smejoties stāsta Vizma. Papildus stimuls krustvārdu mīklu atminēšanai ir arī naudas balvas, ko piedāvā žurnālu veidotāji. Vizma atklāj, ka šādos konkursos ir laimējusi gan naudu, gan dažādas citas vērtīgas balvas. Viņa arī nekad neatsaka draugiem un paziņām, ja tie, risinot krustvārdu mīklas, lūdz palīdzību. Vizma saka: “Tiem, kuri vēl nav sākuši minēt krustvārdu mīklas, noteikti jāsāk tas darīt, bet tie, kuri jau min – turpiniet!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi