Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārsteidz maiju tempļi un kliedzoši pērtiķi

Jānis Gabrāns
16:02
11.05.2016
45
Beliza 1

Inese Suija – Markova kopā ar vīru šajā pavasari devās ceļojumā uz Belizu. Pieļauju, ka, izlasot šīs valsts nosaukumu, daudzi aizdomājās, kur tā atrodas. Beliza ir neliela valsts Centrālamerikas austrumu krastā pie Karību jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Meksiku, bet rietumos un dienvidos – ar Gvatemalu.

Pilnīgi visas ādas krāsas

Inese skaidro, ka šāda izvēle notikusi pragmatisku iemeslu dēļ: “Gribējām braukt uz kādu jaunu vietu Āzijā, bet nevarējām atrast pievilcīgas cenas aviobiļetēm. Nolēmām, ja Āzija tik dārga, meklēsim uz otru pusi. Pirmā izvēle bija Hondurasa, bet vīrs internetā izlasīja informāciju par drošības situāciju šajā valstī, ka tur ir viena no bīstamākajām lidostām pasaulē. Arī kāds kolēģis, kurš daudz ceļojis pa Centrālameriku un Dienvidameriku, neieteica turp doties, bet rosināja apciemot Belizu. Tā kā Centrālameriku vēl nebijām apmeklējuši, nolēmām doties turp. Kā vienmēr paši izplānojām maršrutu, rezervējām naktsmītnes un divatā devāmies ceļā.”

Ceļotāja stāsta, ka šī valsts ir atklājums pozitīvā nozīmē. Viegli aptverama, jo tikai 180 kilometrus gara un 110 kilometrus plata. Ik pa trim dienām mainījuši uzturēšanās vietu, tā paspējuši iepazīt lielāko daļu valsts. Pabijuši gan pie Gvatemalas robežas, gan ziemeļdaļā pie Meksikas, kā arī vairākas dienas baudījuši Karību jūras burvību.

Inese atzīst, ka šī ir draudzīga, mierīga, toleranta valsts, un būtiski, ka pamatvaloda ir angļu. Ērta ir darbošanās ar valūtu. Naudas vienība ir Belizas dolārs, kam fiksētais kurss – divi Belizas dolāri pret vienu ASV dolāru. Norēķināties var abās valūtās, kas ļoti izdevīgi ceļotājiem. Lai arī valsts nav bagāta un vidējā alga ir 250 – 350 ASV dolāri, tūristiem tomēr jārēķinās ar augstām cenām naktsmītnēs, ēdināšanā, arī ekskursijas dārgas. Piemēram, četru stundu ekskursija maksā 70 eiro vienam cilvēkam, visu dienu – 120 eiro.

“Tas bija vēl viens pārsteigums, un šis ir krietni dārgāks ceļa mērķis nekā Āzijas valstis,” piebilst Inese.

Maiju vēstures liecības

Belizā ir liels tautību mikslis, ieskaitot maiju pēctečus, ir pārstāvētas pilnīgi visas ādas krāsas. Interesanti bijis uzzināt, ka lauksaimniecību Belizā kontrolējot ķīnieši, kuri turp pārcēlušies dzīvot, un menonīti. Tā ir kopiena, līdzīga amišiem, kuras saknes meklējamas Vācijā, Holandē. 19.gadsimtā devušies no Eiropas uz ASV, pēc tam pārcēlušies uz citām valstīm, arī Belizu.

“Valsts viņiem uz 99 gadiem iedeva zemi, par kuru nav jāmaksā nodokļi. Tā kā viņiem ļoti augsta darba ētika, zemi viņi pārvērtuši ienesīgā lauksaimniecības biznesā, audzējot dārzeņus, augļus.

Menonītu ciemati ļoti atšķirīgi, jo viņi ir pedanti. Mauriņi pie mājas perfekti nopļauti, zied puķes. Menonītus var pazīt pēc izskata, jo visi vīrieši nēsā džinsu kombinezonus, rūtainus kreklus un salmu cepures,” stāsta I. Suija – Markova.

Tā kā šīs valsts senatne saistīta ar maiju kultūru, tajā joprojām sastopami daudzi tās pieminekļi. Tas ceļotājiem bijis vēl viens jaunatklājums.

“Vēsture sniedzas vismaz tūkstoš gadu pirms mūsu ēras. Ir daudz ļoti labi saglabājušos maiju celtņu – tempļi, tempļu kompleksi mežos, pie upēm. Ja izdodas tur paspēt rīta agrumā, kad daba mostas, bet tūristi vēl nav pamodušies un ieradušies, ir sajūta kā “Džungļu grāmatā”. Ar liānām aizauguši meži, burvīgs klimats, apkārt dzied neskaitāmi putni, bagātīga dzīvnieku valsts. Ej pa neskartu mežu un pēkšņi iznāc pie milzīgas, senas būves, kas tapusi bez jebkādu jaudīgu tehnoloģiju izmantošanas. Tas ir neaizmirstami,” atzīst Inese.

Stāstot par dabu, viņa norāda, ka tā ļoti bagātīga, redzēti pat krokodili, bet mežā pārsteidzošākie bijuši kliedzējmērka- ķi. Šie dzīvnieki citam baram par savu teritoriju ziņo ar ska-ļiem, neaprakstāmiem gārdzieniem.

Inese neslēpj, ka dzirdot šo skaņu pirmo reizi, nevarējuši iedomāties, ka to rada neliels dzīvnieks: “Sajūta kā “Juras laikmeta” filmā pie dinozauriem, kaut kas sireāls. Pirmo reizi, kad nezinājām, kas ir šīs skaņas avots, sajūta nebija pārāk patīkama.”

Niršana un makšķerēšana

Belizu apceļot un iepazīt var dažādos veidos. Var pārvietoties ar autobusu, kuriem it kā esot grafiks, bet tie kursējot pēc pašiem vien zināma grafika. Ir iespēja pievienoties kādai tūristu grupai, bet trešais variants – nolīgt uz visu dienu privātu šoferi, kurš izvadā, kur vajag.

“Mēs pārsvarā izmantojām šo iespēju,” stāsta Inese. “Pirmkārt, tas dod absolūtu neatkarību no grupas, otrkārt, komunicējot ar šo cilvēku, varam uzzināt daudz vairāk par vietējām paražām, dzīvesveidu, varam nokļūt vietās, kas nav iekļautas lielajos tūrisma maršrutos.”

Jo tālāk no lielajām pilsētām, piekrastes, jo mazāk jūtams tūrisma iespaids, cilvēki atvērtāki, laipnāki, draudzīgāki. Tuvāk lielajiem tūrisma mērķiem mazāk vietējā šarma, tur biežāk mēģina ko vairāk un dārgāk pārdot.

Īpašas bijušas pie siltās, dzidrās, zili zaļās Karību jūras pavadītās dienas. Beliza slavena ar jūnijā notiekošo omāru festivālu, ko rīko par godu omāru zvejas sezonas sākumam. Tas gan ceļotājiem gājis secen.

Inese stāsta, ka Belizā ļoti nopietni izturoties pret dabas resursu saglabāšanu: “Piemēram, omārus var dabūt tikai sezonas laikā, ārpus tās – nevienu. Viņi ļoti strikti ievēro ierobežojumus, jo saprot, ka tieši dabas bagātība piesaista ceļotājus. Pirms daudziem gadiem jūrā aizliegta garneļu zveja, jo tā ir nesaudzīga pret pārējām sugām. Viņi tiešām domā par saviem dabas resursiem, arī mežus neizcērt, ir daudz aizsargājamo teritoriju.

Belizā ir otrs lielākais barjerrifs pēc Austrālijas lielā rifa, šī ir ļoti populāra vieta niršanai. Mēs neesam nirēji, toties izmantojām iespēju braukt makšķerēt, un šoreiz tā rezultējās lielā lomā. Noķērām četras lielas barakudas, un šāds loms atsver niršanas priekus.”

Jautāta, kas bijis pārsteidzošākais ceļojuma laikā, Inese saka, ka, dodoties uz jaunattīstības valstīm, nekad nevar zināt, kas tevi gaida: “Gribu teikt, ka šī ir draudzīga valsts, kura gaida, un tas patiesībā bija lielākais pārsteigums. Ļoti daudzveidīga, ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, brīnišķīgu dabu, draudzīgiem cilvēkiem. Nevar nodalīt kādu vienu notikumu, vietu, tas bija brīnišķīgs kopums. Varu ieteikt braukt uz šo valsti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi