Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pārāk maz kustamies

Druva
14:35
02.11.2012
139
Spale Bagla

“Druva” kopā ar veselīga dzīvesveida piekritēju, peldēšanas treneri Sandru Baglo un veselības un sporta centra fizioterapeiti Santu Spali šoreiz runā par cilvēku kūtrumu un to, ka kustamies pārāk maz. S. Baglā: – Tas ir nenoliedzami – ikdienā mēs kustamies pārāk maz. Tie, kuri aizbrauc uz peldbaseinu vai kādu aerobikas zāli, ir sabiedrības aktīvā daļa. Taču, domāju, pat 75 procenti cilvēku paliek mājās un fiziskās aktivitātēs neiesaistās, labākajā gadījumā izdomā, ka pārmaiņas pēc var aiziet kājām uz netālo veikalu. Skaidrs, ka cilvēks pēc dabas ir slinks, pat ja domā, ka kaut ko vēlas darīt, tad līdz reālai darbībai nenonāk. Labi, ja ir draudzene, kas pie rokas kaut kur aizvelk. S. Spale: – Saspringti pleci, sāpoša galva – tas ir tāpēc, ka pārlieku daudz sēžam un maz kustamies. Ir bērni, kas nāk pie mums vingrot, jo ir stājas vājums. Tas no tā, ka pārlieku daudz sēž pie televizora vai datora un maz kustas. Ja Sandra teica, ka apzinīgākā daļa no tiem, kuri saprot, ka kustības nepieciešamas, aiziet līdz peldbaseinam, tad pie manis atnāk apzinīgākā daļa no tiem, kuri saprot, lai tiktu vaļā no sāpēm, ir jāvingro. Taču ir daļa, kas sēž mājās, sūrojas un nav gatavi veselīgākam un kustīgākam dzīvesveidam. Taču atzīstu – Cēsīs trūkst vietas, kur vingrot un sportot. Turklāt daļai cilvēku, kuriem nav auto, tikt līdz peldbaseinam ir diezgan sarežģīti. -Kādi būtu ieteikumi mazkustīgākajai sabiedrības daļai, kas līdz sporta zālei neaiziet? S. Baglā: – Ja cilvēks jau iepriekš vingrojis un pārzina savu ķermeni, tad noteikti var izmantot dažādo interneta vietņu informāciju, kur jau sagatavotas piecpadsmit, divdesmit minūšu programmas. Vingrojumi atrodami youtube.com, kā arī exercise.tv. S. Spale: – Ir ļoti būtiski vingrinājumus pildīt pareizi, tādēļ iesācējiem ieteiktu vispirms pavingrot kopā ar treneri vai fizioterapeitu. Arī tie cilvēki, kuri atnāk pie manis, aiziet prom ar zināšanām par vismaz desmit labiem vingrinājumiem. S. Baglā: – Bet rītu katrs var sākt ar nelielu izstaipīšanos un pavingrošanu gultā. Izapļot pēdas, rokas un uztaisīt kaķīša vingrojumu. Bet, ja runājam par reāliem padomiem, vispirms cilvēkiem būtu jāsāk vairāk staigāt. Mašīnu nolikt tālāk no darba vietas, kādu dienu atstāt to mājās, bet sākt ar to, ka piespiežam sevi nedaudz vairāk pastaigāt. S. Spale: – Iet pa kāpnēm un neizmantot liftu, kas gan varbūt nav aktuāli cēsniekiem. Taču viens gan – darba vietā biežāk varam piecelties no krēsla, nevis kolēģim pa iekšējo telefona līniju piezvanīt, bet aiziet un pajautāt to, kas interesē. S. Baglā: – Ja runājam par kāpnēm, varam izveidot uz tām veselu vingrojumu kompleksu. No sākuma vienkārši var uziet pa trepēm, tad var iet, izlaižot vienu pakāpienu vai uzskriet teciņiem. Tā ir kustība un noderīgs treniņš. Tie, kuriem sēdošs darbs, var ik pa laikam piecelties no krēsla un vairākas reizes pacelties pirkstgalos. Protams, jānovelk apavi. S. Spale: – Var iegādāties suni, tas būs lielisks stimuls iet pastaigās. Taču, ja godīgi, mūsdienās ir plašs fizisko aktivitāšu piedāvājums, sākot no peldēšanas, aerobikas, trenažieriem līdz pat pilatēm, nūjošanai un jogai. Katrs var atrast sev piemēroto. Cits jautājums, vai cilvēks var finansiāli atļauties šādu vingrošanu. Bet vingrošana grupā ir arī psiholoģisks atbalsts tam, ka tu to vari, ka tu nāc un darbojies kopā ar citiem. Tikai galvenais, lai grupu vadītājs vai treneris redzētu, vai cilvēks vingrinājumus izdara pareizi. Pretējā gadījumā var sākt kaut kas sāpēt, tad cilvēks visam atmetīs ar roku, jo jutīsies slikti.

-Visbiežāk jau pirmais, kas sievietēm ienāk prātā, ir skriešana vakaros kopā ar draudzeni. Vai tas der? S. Spale: – Noteikti ne, jo skriešana ir ļoti smaga aktivitāte, kas iespaido visu mugurkaulu. Ja vēders un pārējais ķermenis ir nesavākts, turklāt, ja kājās vēl ir parastās kedas, tad ar pāris reizēm tas viss arī beigsies. Skriešana nav piemērota cilvēkiem, kas izdomā, ka kaut kas beidzot jāsāk darīt. S. Baglā: – Vispirms jāsāk staigāt, lai sāktu pareizi skriet. Un arī apaviem ir ļoti liela nozīme, īpaši skrienot.

Protams, sākt kādas aktivitātes noteikti vajag, lai cik cilvēkam gadu, galvenais ir izvirzīt mērķi, pateikt sev, kādēļ es to vēlos. Taču jāatceras, ka bērni no mazām dienām jāpieradina pie kustības. Tad arī skolā un vēlāk nebūs jautājuma, ka viņi nevingro, ir fiziski kūtri. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi