Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pārāk maz kustamies

Druva
14:35
02.11.2012
65
Spale Bagla

“Druva” kopā ar veselīga dzīvesveida piekritēju, peldēšanas treneri Sandru Baglo un veselības un sporta centra fizioterapeiti Santu Spali šoreiz runā par cilvēku kūtrumu un to, ka kustamies pārāk maz. S. Baglā: – Tas ir nenoliedzami – ikdienā mēs kustamies pārāk maz. Tie, kuri aizbrauc uz peldbaseinu vai kādu aerobikas zāli, ir sabiedrības aktīvā daļa. Taču, domāju, pat 75 procenti cilvēku paliek mājās un fiziskās aktivitātēs neiesaistās, labākajā gadījumā izdomā, ka pārmaiņas pēc var aiziet kājām uz netālo veikalu. Skaidrs, ka cilvēks pēc dabas ir slinks, pat ja domā, ka kaut ko vēlas darīt, tad līdz reālai darbībai nenonāk. Labi, ja ir draudzene, kas pie rokas kaut kur aizvelk. S. Spale: – Saspringti pleci, sāpoša galva – tas ir tāpēc, ka pārlieku daudz sēžam un maz kustamies. Ir bērni, kas nāk pie mums vingrot, jo ir stājas vājums. Tas no tā, ka pārlieku daudz sēž pie televizora vai datora un maz kustas. Ja Sandra teica, ka apzinīgākā daļa no tiem, kuri saprot, ka kustības nepieciešamas, aiziet līdz peldbaseinam, tad pie manis atnāk apzinīgākā daļa no tiem, kuri saprot, lai tiktu vaļā no sāpēm, ir jāvingro. Taču ir daļa, kas sēž mājās, sūrojas un nav gatavi veselīgākam un kustīgākam dzīvesveidam. Taču atzīstu – Cēsīs trūkst vietas, kur vingrot un sportot. Turklāt daļai cilvēku, kuriem nav auto, tikt līdz peldbaseinam ir diezgan sarežģīti. -Kādi būtu ieteikumi mazkustīgākajai sabiedrības daļai, kas līdz sporta zālei neaiziet? S. Baglā: – Ja cilvēks jau iepriekš vingrojis un pārzina savu ķermeni, tad noteikti var izmantot dažādo interneta vietņu informāciju, kur jau sagatavotas piecpadsmit, divdesmit minūšu programmas. Vingrojumi atrodami youtube.com, kā arī exercise.tv. S. Spale: – Ir ļoti būtiski vingrinājumus pildīt pareizi, tādēļ iesācējiem ieteiktu vispirms pavingrot kopā ar treneri vai fizioterapeitu. Arī tie cilvēki, kuri atnāk pie manis, aiziet prom ar zināšanām par vismaz desmit labiem vingrinājumiem. S. Baglā: – Bet rītu katrs var sākt ar nelielu izstaipīšanos un pavingrošanu gultā. Izapļot pēdas, rokas un uztaisīt kaķīša vingrojumu. Bet, ja runājam par reāliem padomiem, vispirms cilvēkiem būtu jāsāk vairāk staigāt. Mašīnu nolikt tālāk no darba vietas, kādu dienu atstāt to mājās, bet sākt ar to, ka piespiežam sevi nedaudz vairāk pastaigāt. S. Spale: – Iet pa kāpnēm un neizmantot liftu, kas gan varbūt nav aktuāli cēsniekiem. Taču viens gan – darba vietā biežāk varam piecelties no krēsla, nevis kolēģim pa iekšējo telefona līniju piezvanīt, bet aiziet un pajautāt to, kas interesē. S. Baglā: – Ja runājam par kāpnēm, varam izveidot uz tām veselu vingrojumu kompleksu. No sākuma vienkārši var uziet pa trepēm, tad var iet, izlaižot vienu pakāpienu vai uzskriet teciņiem. Tā ir kustība un noderīgs treniņš. Tie, kuriem sēdošs darbs, var ik pa laikam piecelties no krēsla un vairākas reizes pacelties pirkstgalos. Protams, jānovelk apavi. S. Spale: – Var iegādāties suni, tas būs lielisks stimuls iet pastaigās. Taču, ja godīgi, mūsdienās ir plašs fizisko aktivitāšu piedāvājums, sākot no peldēšanas, aerobikas, trenažieriem līdz pat pilatēm, nūjošanai un jogai. Katrs var atrast sev piemēroto. Cits jautājums, vai cilvēks var finansiāli atļauties šādu vingrošanu. Bet vingrošana grupā ir arī psiholoģisks atbalsts tam, ka tu to vari, ka tu nāc un darbojies kopā ar citiem. Tikai galvenais, lai grupu vadītājs vai treneris redzētu, vai cilvēks vingrinājumus izdara pareizi. Pretējā gadījumā var sākt kaut kas sāpēt, tad cilvēks visam atmetīs ar roku, jo jutīsies slikti.

-Visbiežāk jau pirmais, kas sievietēm ienāk prātā, ir skriešana vakaros kopā ar draudzeni. Vai tas der? S. Spale: – Noteikti ne, jo skriešana ir ļoti smaga aktivitāte, kas iespaido visu mugurkaulu. Ja vēders un pārējais ķermenis ir nesavākts, turklāt, ja kājās vēl ir parastās kedas, tad ar pāris reizēm tas viss arī beigsies. Skriešana nav piemērota cilvēkiem, kas izdomā, ka kaut kas beidzot jāsāk darīt. S. Baglā: – Vispirms jāsāk staigāt, lai sāktu pareizi skriet. Un arī apaviem ir ļoti liela nozīme, īpaši skrienot.

Protams, sākt kādas aktivitātes noteikti vajag, lai cik cilvēkam gadu, galvenais ir izvirzīt mērķi, pateikt sev, kādēļ es to vēlos. Taču jāatceras, ka bērni no mazām dienām jāpieradina pie kustības. Tad arī skolā un vēlāk nebūs jautājuma, ka viņi nevingro, ir fiziski kūtri. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi