Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pagalms – sava valstība

Sarmīte Feldmane
15:51
28.06.2017
40
Darzsieriki 1

Ieriķos pretī degvielas uzpildes stacijai garāmbraucējiem paslēpts privātmāju puduris. Krasta iela, kurai līdzās Melderupīte, no šosejas aizlīkumo līdz Ozolu ielai. Pie mājām uzvēdī peoniju un jasmīnu smarža kā jau ielā, kas vasarā ietērpjas ziedos. Krasta ielas 7 mājā dzīvo Biruta Buka un Baiba Ozola – māte un meita. No ielas nevar nepamanīt skaisto zālienu, ziedošās puķes un vecās ābeles, kuru stumbri rada līdzsvaru ziedu gaisīgumā.

“Man patīk no rīta iziet dārzā, piesēst lapenē, iedzert kafiju,” saka Baiba, savukārt mamma, kurai jau 90.vasara, priecājas, ka pa logu paveras sakopta, ziedoša ainava. “Viss te ir tā, kā tajā brīdī gribējies. Katru pavasari kaut ko pamainu,” bilst Baiba.

Pagalmā ieved flīzēm klāts celiņš. Kā sargi pie vārtiņiem aug trīs lielas tūjas, tās stādījuši iepriekšējie saimnieki vēl 70.gados. Baiba atzīst, ka tūjas sagādā daudz darba, jo to sausās skujas regulāri jāsavāc. Toties lielo koku pakājē labi jūtas klājeniskie skujeņi. “Man patīk viss, kas zied, skujeņu vairāk dārzā nav. Bet tā priede ar zilajiem čiekuriem ir īpaša,” ar smaidu stāsta saimniece.

Gar kaimiņu sētu Baiba izveidojusi puķu dobes. Tās kā vēja dzīti viļņi virzās pagalma iekšienē. Apdobēm izmantoti laukakmeņi. Dobes ir viļņainas, tā radot vizuāli interesantu iespaidu. “Apkārt dobēm pļauju ar trimmeri. Savu reizi akmeņi arī jāizcilā, lai neiesēžas zemē, lai nesaaug zāle,” padomu dod Baiba un piebilst, ka ērtāk būtu zālienu pļaut ar pļaujmašīnu, kurai ir zāles savācējkaste. “Zāle jāsagrābj, ja atstāj, ne tikai neglīti izskatās, sevišķi, ja vēl krietni saaugusi, bet arī augsnei nepatīk,” atgādina ieriķiete.

Dobēs sastādītas visdažādākās ziemcietes. Būtiskākais – lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim kaut kas ziedētu. Tagad zied kazbārdis, dienlilijas, pumpurus ver dažādu krāsu peonijas, tad būs flokši. “Esmu sastādījusi dažādas hortenzijas, tās neprasa daudz darba,” saka Baiba.

Nelielais sakņu dārziņš ierīkots pagalma galā. To nemaz nevar redzēt, jo aizsedz ziedošu īrisu vaga. Kad tie noziedēs, plauks lilijas, pēc tam garas cinnijas, tad astilbes, vēlāk samtenes, dālijas. “Izskatās, ka sakņu dārza nemaz nav, tikai puķes. Man patīk, ka pupiņu, burkānu un biešu vagas, no mājas iznākot, nekrīt acīs,” bilst saimniece un atzīst, ka sakņu dārzs paliek aizvien mazāks. Siltumnīca ierīkota pagalma malā blakus saimniecības ēkai un arī acīs nekrīt.

Pagalmu ierobežo žogs, aiz tā teritorija, kur kādreiz bija kartupeļu tīrums, tika pļauts siens. Pa gabalu redzama īpašuma robeža – no vienas puses to ierobežo upeņu, no otras – bērzu rinda. “Domājam žogu likvidēt. Plašajā laukā pamazām stādām augļu kokus,” atklāj saimniece.

Pagalmā pretī mājas durvīm lapene. Turpat blakus no laukakmeņiem mūrēts grils, arī ap aku lauk­akmeņi. Ābelē pie lapenes podos zied vasaras puķes, tās arī puķu kastēs, vecu koku celmos. Pie mājas stādīt podos izmēģinātas visdažādākās puķes.

“Katru pavasari gribas kaut ko citu. Kaut ko pārstādu, bet ir puķes, kurām tas nepatīk. Lauztā sirds savā vietā aug ilgus gadus un skaisti zied, tikai no pavasara salnām jāsargā. Arī peonijas reti jāpārstāda. Bija vasaras, kad ziedēja ļoti daudz begoniju, pelargoniju. Šogad pelargoniju nav. Kād­reiz audzējusi fuksijas. Viena bija septiņus gadus veca, ļoti skaisti ziedēja. Tagad palikusi viena, tā pagaidām siltumnīcā,” stāsta Baiba un padalās pieredzē par atsevišķu puķu pārziemināšanu. Viņa augus glabā bēniņos, kur skurstenis apsilda telpu un nav aukstāks par plus pieciem grādiem. “Esmu mēģinājusi pārziemināt begonijas, bet tās nav izdzīvojušas. Toties leduspuķes pārziemo labi, ” saka ieriķiete un piebilst, ka pavasarī ir ļoti plašs puķu stādu piedāvājums, vērts apsvērt, vai lietderīgi noņemties kādas ziemot.

“Katrai puķei savs skaistums un vieta. Petūnijas gan vairs nestādu. Tām metas miltrasa, noziedējušie ziedi noteikti jāizgriež, citādi nezied kupli, bet tas prasa laiku, lietus un vējš ziedus izpluina,” pastāsta Baiba Ozola.
Ziedu kombinācijas kastēs un podos Baiba stāda pati. No bērzu zariņiem tiek izpīti podi, tajos ielikts plastmasas pods ar puķēm.

“Šī vasara kaitina. Samtenēm jau vajadzēja būt vairākus desmitus centimetru garām, bet neaug. Citas vasaras jau lilijas ziedēja, leduspuķes ziedēja ļoti kupli. Pie mājas durvīm Saldā mīlestība par ziedēšanu pat nedomā,” par vēso un vēlo vasaru kreņķējas saimniece.

Zāliens Baibai vislabāk patīk, kad tajā uzzied baltais āboliņš. Krāsainībai iesējusi arī mārpuķītes. Ielas pusē vasarā ar žogu savijas balts vīteņaugs, tas noslēpj vecā pīlādža stumbru un izveido ziedu piramīdu, zem istabas logiem zied rozes.

“Darba daudz. Bērni, mazbērni atbrauc palīgā zālīti nopļaut. Rīdziniekiem īpaši te patīk. Ne tikai pie mums, bet vispār Ieriķos, kur var justies droši, viss sakopts. Mazmeitas pagalmā starp vecajām ābelēm iekar šūpuļtīklu, te var skraidīt basām kājām,” ar prieku stāsta Baiba un atzīst, ka dārzs, pagalms vasarā ir sporta zāle. Ja grib, lai viss būtu, kā iecerēts, darāmais ir visu laiku.

“Visas puķes, kuras zied, ir skaistas,” saka Biruta Buka, bet Baiba piebilst, ka droši vien mamma pūrā iedevusi mīlestību pret skaisto. Biruta ir audēja, Tautas daiļamata meistare, un Baibai visu mūžu apkārt bijusi krāsu pasaule, sakoptība. Biruta aizvien strādā rokdarbus, neliedz padomu un palīdz mazmeitai aušanas prasmē. “Skaistais un radošais mums visām tuvs. Arī ikdienas darbā bērnudārzā bez tā neiztikt,” saka Baiba Ozola un pauž pārliecību, ka sakopta apkārtne, ziedi ikdienā rada patīkamu gaisotni un ie­dves­mo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi