Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Pa Gruziju ar auto

Druva
10:54
06.05.2015
114
Img 2944

Ja nezini, kā sākt sarunu ar taksistu, paveries pa auto logu un nopūties: “Noveduši valsti līdz kliņķim…” Ar tādu pamācību azotē sākas mūsu ceļojums pa Gruziju.

Bezdarbs piespiež kļūt par taksistu

Saskaitījuši, ka bankā Tbilisi pret mūsu eiro banknotēm izdota divtik liela paciņa ar vietējo naudiņu – lariem – , saprotam, ka tūristiem no Eiropas dzīve nebūs dārga. Esam tieši tik, lai sasēstos taksometrā. Brauciens no lidostas līdz vecpilsētai izrādās lētāks nekā Rīgā brauciens ar sabiedrisko transportu. Tas apliecina, ka tāpat kā citi no Latvijas arī mēs varēsim ne tikai pa Tbilisi, arī tālākos braucienos doties ar taksi.

Ātri krīt acīs, cik Gruzijas galvaspilsētā ir daudz taksometru. Ar savu auto doties peļņā pilsētas ielās ir spiesti daudzi gruzīni. Bieži vien vīrietis pie stūres ir vienīgais, kurš no ģimenes strādā un apgādā savējos. Par to, kāds Gruzijā patiesībā ir bezdarbs, klīst baumas, jo skaidri neviens nezina teikt, cik tas liels. Drūmākā versija – ap 60 procentu iedzīvotāju ir bez algota darba. “Ikdienā gruzīns dzīvo skarbu dzīvi,” nupat aprīlī pie mūsu Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītē atbraucis, sacīja kolēģis no Gruzijas – Giorgijs Margvelašvilli.

Tbilisi taksisti ar ārzemniekiem par savas valsts politiķiem parunā labprāt. Par prezidentu Giorgiju vēl neesot skaidrības – kas no viņa būs, kas ne. Tagadējam Gruzijas prezidentam vairs nav izpildvaras funkciju, tātad maizi un sviestu uz galda nenodrošinās. Toties par iepriekšējo, kuram pilnvaras bija plašas, visu sauktu par tēvoci Mišu – Mihailu Saakašvilli -, gan ir gatavs spriedums. Esot bijis labs prezidents, bet līdz brīdim, nepratis padotos izpildvarā izraudzīties, tie izrādījušies valsts mantas nekaunīgi ierāvēji.

Gals korupcijai

Esot ārpus pilsētas, braucot garāku ceļu, ar auto vadītāju var parunāt par visu ko, arī par braukšanas kultūru. Uz ātrgaitas šosejas lietainā, pelēkā dienā teju visas mašīnas brauc bez ieslēgtām ugunīm. Veicot apdzīšanas manevru, pretim braucējas sāk mirkšķināt ar lukturiem. Kā tas jāsaprot? Atbilde tāda – apdzinējs signalizē pretimbraucējiem: “Pavācies malā, braucu ātri un apdzenu.” Kas varētu draudēt par pārmērīgu ātruma pārsniegšanu? Nieka summa. Visi arī maksājot. Uz jautājumu, vai ceļu policistiem kukuļus dod, šoferis pārmet krustu: “Nedod Dievs! Tā vēl nonāksi cietumā!” Gruzijā ceļu policists, pirms pienāk pie mašīnas, ieslēdz uz pleca piestiprinātu video kameru, tā ieraksta sarunu. Tā policisti tiekot pasargāti no korupcijas un arī no goda aizskaršanas, ko varot sagaidīt no temperamentīgiem braucējiem.

Prezidents M.Saakašvili ar vienu pašu lēmumu savulaik apstādinājis arī korupcijas pārņemtās automašīnu tehniskās apskates. Institūcija valstī vienkārši slēgta, darbinieki atlaisti. Auto tehniskā apskate beigusi pastāvēt. To uzzinot, pārņem mazas šausmas – tātad gadiem neviena no daudzajām mašīnām, ko redzam ielās un kalnu ceļos, nav pārbaudīta, piemēram, vai darbojas bremzes. “Cik ilgi tā turpināsies?” rodas jautājums. Vēl gadus trīs, jo katru gadu Gruzijā gaidāmas kāda līmeņa vēlēšanas, pirms tām neviens politiķis šādu kutelīgu jautājumu necilāšot. “Kas viss var notikt ar neapzinīgiem auto īpašniekiem?” nāk prātā. Gruzīns pie stūres tik pasmaida: “Nekas vairāk – brauks un nositīsies.”

Senatnīgā Ahalcihes pilsēta

Pēc trīs stundu brauciena šoferis, pievedis pie cietokšņa Ahalcihē, nopriecājas – auto stāvvietā ir brīvas vietas. “Ja jūs zinātu, kas te darās tūrisma sezonā!” viņš daudznozīmīgi nosaka, piebilstot, ka populārajā, nesen rekonstruētajā tūrisma vietā adatai nav, kur nokrist.

Esam Gruzijas vidienē, 9. gadsimtā dibinātās Lomsijas pilsētā, kas tagad nes Ahalcihes vārdu. Pirmo reizi rakstos tā minēta 1204. gadā, vēstot par cietokšņa komandieriem Šalvu un Ivanu Ahalcihiem. Cietoksnis un citadele uz kraujas upes krastā, bet visapkārt pilsētiņa, ar kuru savienojuši tuneļi. Cietoksnī arsenāls, tiesa, naudas kaltuve, kā arī baznīcas, kas gadsimtu gaitā piederējušas dažādām konfesijām. Cietoksnis piedzīvojis ebreju, armēņu un krievu laikus. Turku valdīšanas divsimtgade beigusies 1829. gadā.

Kopš 2012. gada te atvērts nacionālā vēstures muzeja brīvdabas komplekss. Tēvoča Mišas laikā trieciena tempos atjaunots viss ar cietoksni saistītais. Tagad tā ir pilsēta kā no pasaku grāmatas – nopulēts un skaists ir katrs tūristiem domātais stūrītis. Cietokšņa plānojums vēsta par 9. un 10. gadsimtu, bet nepamet tieši 21. gadsimta sajūta. Kad pa stāvajām kāpnēm uzkāpjam citadeles pašā augšā, sagaida lielākais kontrasts. Pēkšņi paveras moderni aprīkota konferenču zāle ar milzīgu biroja galdu, melniem ādas sēdekļiem un mikrofoniem.

Dārgumu krātuve no viduslaikiem

Pirmais, ko, izkāpuši no mašīnas, noskaidrojam par Vardziju – gruzīnu apziņā tautas dārgumu krātuvi viduslaikos -, klostera iekalšana kalnā notikusi no 1156. līdz 1203. gadam. Kāpjam kalnā, kur veselas alu pilsētiņas apdzīvošana sākusies carienes Tamāras valdīšanā – 1185. gadā. Cariskais klosteris kā brīnums aprakstīts 16. gadsimta rakstos, stāstot, ka 13. gadsimtā ar savu nepieejamību iebrucējiem tas pielīdzināms Aleksandra sienai. Persiešiem 1551. gadā gan izdevies gruzīnu garīgo centru ieņemt. Līdz mūsdienām nonākušās teikas stāsta, kā turpmākajos divdesmit gados no tā izlaupīti gruzīnu tautas dārgumi. Kalnu gruzīni atguva pēc krievu – osmāņu kara 19. gadsimtā, bet arheoloģiskie izrakumi Vardzijā sākās 1970. gadā. Tie apliecinājuši augsti attīstīto kultūru jau agros viduslaikos.

Augstu virs ielejas un upes, kāpelējot pa alu klostera vietu, uz īsu brīdi mums ļauts ieiet arī aiz dzelzs durvīm milzu telpā. Tā pieciem mūkiem par lūgšanu vietu kalpo joprojām. Viņu celles apmeklētājiem gan nav pieejamas. Agrajā pavasara dienā tik vien manāms, ka no celles uz āru redzams skārda dūmenis. Mūki kalnos sildās pie krāsniņas.

Uz Boržomi

Pasakai līdzīgā Vardzija paliek kalnu grēdā, bet mūs ceļš pa nesen gludi noasfaltēto, līkumaino kalnu šoseju ved uz avotiņiem Boržomi ciemā. Tāpat kā Cēsīs, uz avotu braucot, līdzi esam paņēmuši plastmasas toverīšus. Iepildīsim minerālūdeni no siltā un aukstā, bet gāzētā krāna.

Arī auto šoferis no bagāžas nodalījuma izņem piecu litru trauku – ģimene

būšot priecīga. Parks apkārt minerālūdens ņemšanas vietām ir tik vērienīgi labiekārtots, it kā mēs būtu nonākuši kādā elitārā Eiropas vietā. “Tēvoča Mišas darbs,” paslavē taksists. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
115

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
99

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
60

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
119

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
98

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
130

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi